PADOMI, ko cil­vēks sa­vas sirds ve­se­lī­bas la­bā var da­rīt kat­ru die­nu

© Gatis Gierts, F64 Photo Agency

Cik tas iz­klau­sās pa­mā­co­ši un gar­lai­cī­gi: rū­pē­ties par sirds un asins­va­du sli­mī­bu pro­fi­lak­si. Tū­līt nāk prā­tā ār­sti, ana­lī­zes, kar­dio­gram­ma, asins­spie­die­na mē­rī­ša­na un vis­vi­sā­di ne­drīkst. Rei­zēm bez vis­a tā ne­iz­tikt, ta­ču ir tik daudz vien­kār­šu lie­tu, ko cil­vēks sa­vas sirds ve­se­lī­bas la­bā var da­rīt kat­ru die­nu un, ie­spē­jams, jau da­ra, par to īpa­ši ne­pie­do­mā­jot. It kā ne­kā se­viš­ķa, ta­ču arī katrs sīks so­lī­tis vē­la­ma­jā vir­zie­nā pa­līdz tu­vo­ties mēr­ķim.

Sāc un beidz die­nu ar iz­stai­pī­ša­nos

Ļo­ti ie­spē­jams, ka ķer­me­ņa lo­ka­nī­bai un vin­gru­mam ir sais­tī­ba ar asins­va­du elas­tī­gu­mu. Par to liek do­māt kā­da Ja­pā­nā veik­ta pē­tī­ju­ma re­zul­tā­ti, ku­rā pie­da­lī­jās cil­vē­ki, kas ve­cā­ki par 40 ga­diem. Tiem pē­tī­ju­ma da­līb­nie­kiem, ku­ri bi­ja sa­gla­bā­ju­ši augu­ma lo­ka­nī­bu, atero­skle­ro­zes iz­paus­mes iz­rā­dī­jās par 30% ma­zāk iz­teik­tas ne­kā vi­ņu stī­vā­ka­jiem vie­nau­džiem. Re­gu­lā­ri 10-15 mi­nū­tes il­gi stiep­ša­nās vin­gri­nā­ju­mi nāk par la­bu asins­va­du elas­tī­gu­ma sa­gla­bā­ša­nai, ie­dar­bo­jo­ties uz mus­ku­ļiem un audiem, kas ap­tver asins­va­dus.

Dzer za­ļo tē­ju

Za­ļā tē­ja sa­tur vai­rā­kus spē­cī­gus anti­ok­si­dan­tus, kas, re­gu­lā­ri lie­to­jot, sek­mē ho­les­te­rī­na lī­me­ņa pa­ze­mi­nā­ša­nos. Die­nā ie­tei­cams iz­dzert līdz 600 ml za­ļās tē­jas, to var lie­tot gan kar­stu, gan auk­stu, gan sa­sal­dēt un kar­stā die­nā pie­vie­not at­dze­sē­tai za­ļa­jai tē­jai sev tī­ka­mās pro­por­ci­jās. Ar cu­ku­ra pie­vie­no­ša­nu gan ne­va­ja­dzē­tu aiz­rau­ties - tas nav sir­dij un asins­va­diem tī­kams pro­dukts.

Kār­tī­gi iz­gu­lies

Tiem, ku­ri nak­tī guļ pie­tie­ka­mi il­gi, ir kriet­ni ma­zāks ko­ro­nā­ro ar­tē­ri­ju atero­skle­ro­zes risks. Ja cil­vēks guļ kaut drus­ciņ ma­zāk, ne­kā vi­ņam va­ja­dzīgs, asi­nīs cir­ku­lē vai­rāk stre­sa hor­mo­nu, kas vei­ci­na asins­va­du sa­šau­ri­nā­ša­nos un ie­kai­su­ma pro­ce­sus. Pat ja nakts­dzī­ves cie­nī­tājs stās­ta, ka vi­ņam pie­tiek ar četr­ām mie­ga stun­dām, tas nav tie­sa. Lie­lā­ka­jai da­ļai cil­vē­ku ne­pie­cie­šams vis­maz 7-8 stun­das ilgs nakts­miers. Ja tu no rī­ta pēc pa­mo­ša­nās ne­ee­si la­bi at­pū­ties un die­nas ot­ra­jā pus­ē nāk vir­sū snau­diens, tas no­zī­mē, ka ne­esi nor­mā­li iz­gu­lē­jies.

Ēd vai­rāk ne­pie­sā­ti­nā­to tau­ku

Ar tau­kiem ne­va­ja­dzē­tu uz­ņemt vai­rāk par 30% no dien­nakts ka­lo­ri­ju pa­tē­ri­ņa, tur­klāt pie­sā­ti­nā­to tau­ku īpat­sva­ram ne­va­ja­dzē­tu pār­sniegt 7% no dien­nakts ka­lo­ri­ju pa­tē­ri­ņa. Mo­no­ne­pie­sā­ti­nā­tos tau­kus var uz­ņemt ar olīv­u eļ­ļu, riek­stiem, avo­ka­do u.c. Po­li­ne­pie­sā­ti­nā­tie tau­ki at­ro­da­mi trek­na­jās zi­vīs, lin­sēk­lās, val­riek­stos u.c. Sa­vu­kārt pie­sā­ti­nā­tie tau­ki gal­ve­no­kārt ir pie­na pro­duk­tos un ga­ļā. Ab­so­lū­ti ne­vē­lams tau­ku veids ir tran­stau­ki, kas bie­ži slēp­jas ga­ta­va­jos kon­di­to­re­jas iz­strā­dā­ju­mos un sal­du­mos. Gan pie­sā­ti­nā­tie, gan tran­stau­ki vei­ci­na zem­a blī­vu­ma (slik­tā) ho­les­te­rī­na lī­me­ņa cel­ša­nos asi­nīs. Lai ori­en­tē­tos pro­duk­tu sa­stā­vā, va­ja­dzē­tu pie­ra­di­nā­ties vien­mēr iz­la­sīt in­for­mā­ci­ju, kas no­rā­dī­ta uz to ie­sai­ņo­ju­ma.

Uz­ņem šķiedr­vie­las

Labs šķiedr­vie­lu avots ir ru­dzu mai­ze, sēk­lu mai­ze, brū­nie rī­si, gri­ķi, piln­grau­du ma­ka­ro­ni un da­žā­di piln­grau­du put­rai­mi, kli­jas. Ba­gā­ti ar šķiedr­vie­lām ir kā­pos­ti, zied­kā­pos­ti, ābo­li un vēl ve­se­la vir­kne dār­ze­ņu un aug­ļu, kas sa­tur arī ci­tas vēr­tī­gas vie­las - vi­ta­mī­nus, mi­ne­rāl­vie­las u.c. Šķiedr­vie­las uz­tu­rā no­dro­ši­na arī pākš­au­gi, pie­mē­ram, pu­pas, zir­ņi un lē­cas. Ļo­ti ba­gā­ti ar šķiedr­vie­lām ir žā­vē­ti aug­ļi, riek­sti, sēk­li­ņas. Tiem, ku­ri dien­die­nā ne­aiz­mirst rū­pē­ties par šķiedr­vie­lu uz­ņem­ša­nu, ir ma­zāks in­far­kta risks. Pie­au­gu­šam cil­vē­kam dien­nak­tī ne­pie­cie­ša­mi ap­tu­ve­ni 35 gra­mi šķiedr­vie­lu.

Kat­ru die­nu stai­gā

Par to, kā­das fi­zis­kās ak­ti­vi­tā­tes ir ne­pie­cie­ša­mas un pie­tie­ka­mas, lai rū­pē­tos par sirds un asins­va­du sli­mī­bu pro­fi­lak­si, iz­teik­ti ļo­ti da­žā­di vie­dok­ļi. Kus­tīgs dzī­ves­veids ir va­ja­dzīgs ne jau ti­kai sir­dij un asins­va­diem, tam ir bū­tis­ka lo­ma prak­tis­ki vi­su or­gā­nu sis­tē­mu ve­se­lī­bas stip­ri­nā­ša­nā. Mi­ni­mums ir pus­stun­du il­ga pa­stai­ga kat­ru die­nu. Tiem, ku­ri no­ska­ņo­ti spor­tis­ki un ir la­bāk fi­zis­ki sa­ga­ta­vo­ti, labs no­dar­bī­bu veids ir skrie­ša­na, kas pa­līdz ma­zi­nāt stre­su, tre­nēt sir­di un arī kon­tro­lēt sva­ru. Ne­dē­ļā ko­pu­mā ie­tei­cams skriet ap­tu­ve­ni trīs stun­das, bet pā­rāk aiz­rau­ties ne­va­jag. Pa­gai­dām nav iz­pē­tīts, kā­pēc tā, bet ASV sta­tis­ti­ka rā­da, ka ļo­ti ak­tī­va­jiem in­ten­sī­vas skrie­ša­nas en­tu­zi­as­tiem dzī­ves il­gums ga­lu ga­lā iz­rā­dās ma­zāks ne­kā mē­re­na­jiem skrē­jē­jiem. Un ne­trūkst arī ci­tu no­dar­bī­bu, ko iz­vē­lē­ties: pel­dē­ša­na, ri­teņ­brauk­ša­na, da­žā­da vei­da vin­gro­ša­na gru­pās, spor­ta spē­les u.c.

At­ļau­jies maz­liet vī­na

Ja vien cil­vē­kam nav pro­blē­mu ar al­ko­ho­la at­ka­rī­bu, pa­aug­sti­nā­tu asins­spie­die­nu vai vē­ža ris­ku, ne­lie­la de­va vī­na (30-90 ml) die­nā nāk par la­bu sirds ve­se­lī­bai. To vē­lams mal­kot ne­stei­dzī­gi, ie­tu­rot mal­tī­ti.

Da­ri to, kas liek jus­ties lai­mī­gam

Dzī­ve ne­sa­stāv ti­kai no prie­kiem un bau­dām, un kat­ram cil­vē­kam ta­jā ir arī ne­pa­tī­ka­mi pie­nā­ku­mi. Bet, kad ne­pa­tī­ka­mo dar­bu īpat­svars kriet­ni pār­sniedz pa­tī­ka­mo, kat­ru die­nu cil­vēks sa­gai­da ar drū­mu no­lem­tī­bas ap­zi­ņu un, cen­šo­ties ne par ko ne­do­māt, vien­kār­ši fun­kci­onē, tas ra­da lie­lu stre­su, iz­deg­ša­nas ris­ku un vis­tie­šā­ka­jā vei­dā ap­draud sirds ve­se­lī­bu. Pir­mais so­lis ir lai­ku pa lai­kam pa­jau­tāt sev pa­šam: ko es šo­dien es­mu pa­vei­cis, vai es­mu ap­mie­ri­nāts, vai tas ir tas, ko vē­los da­rīt? Ļo­ti bū­tis­ki ir at­rast sev tā­du no­dar­bo­ša­nos, kas liek jus­ties lai­mī­gam. Ja mai­zes darbs ir vien­muļš un ne­tī­kams, bet nav ie­spē­jas to mai­nīt, vis­maz jā­at­rod in­te­re­sants va­ļas­prieks, kam var no­do­ties ar sir­di un dvē­se­li. Arī stip­ra ģi­me­ne, drau­gi un at­sau­cī­gu līdz­cil­vē­ku at­balsts pa­līdz ma­zi­nāt ner­vo­zi­tā­ti un de­pre­si­ju, kas ir in­far­kta ris­ka fak­to­ri.

At­ro­di sa­vu ot­ru pus­īti un rū­pē­jies par vi­ņu

Kop­dzī­ve ar ot­ru cil­vē­ku vēl au­to­mā­tis­ki ne­ga­ran­tē, ka abiem pār­a da­līb­nie­kiem būs la­bā­ka sirds un asins­va­du ve­se­lī­ba ne­kā vien­tu­ļa­jiem līdz­cil­vē­kiem. Šis no­sa­cī­jums ir spē­kā ti­kai tad, ja kop­dzī­ve ir iz­de­vu­sies. Ķil­dīgs dzī­ves­draugs vei­ci­na stre­su, ad­re­na­lī­na lī­me­ņa pa­aug­sti­nā­ša­nos un asins­spie­die­na cel­ša­nos. Bet, ja pār­is ir sa­ska­nīgs, abi ne­aiz­mirst iz­rā­dīt viens ot­ram uz­ma­nī­bu un gā­dī­bu, rei­zēm ne­gai­dī­ti ie­prie­ci­nāt un ik­die­nā da­žā­di iz­pa­lī­dzēt, tad arī sirds ve­se­lī­ba dzī­ves­bied­riem ir la­bā­ka.

Pie­kop ga­rī­gās prak­ses

Lai gan va­rē­tu do­māt, ka tam nav ne­kā­das sais­tī­bas, iz­rā­dās, ka tie cil­vē­ki, ku­ri iet baz­nī­cā vai in­di­vi­du­āli pie­kopj da­žā­das ga­rī­gās prak­ses, ir ma­zāk pa­kļau­ti in­far­kta ris­kam ne­kā ci­ti, vi­ņi ir vai­rāk ap­mie­ri­nā­ti ar sa­vu dzī­vi. Pat epi­zo­dis­ka ie­sais­tī­ša­nās ga­rī­gās ak­ti­vi­tā­tēs, tā­pat kā pa­lī­dzē­ša­na brīv­prā­tī­gos lab­da­rī­bas dar­bos, nāk par la­bu sirds ve­se­lī­bai.

Bēdz no pīp­ma­ņiem

Ne­pie­tiek ar to vien, ka cil­vēks ne­smē­ķē pats - arī pa­sī­vā smē­ķē­ša­na ir ga­na kai­tī­ga sirds un asins­va­du ve­se­lī­bai. Tā­pēc ne­va­jag stā­vēt un tēr­zēt smē­ķē­tā­ju kom­pā­ni­jā, bet ir vērts do­ties pro­jām, kur dū­mi ne­var te­vi sa­sniegt. Tas nav pār­spī­lē­jums: iz­pē­tīts, ka bla­kus stā­vo­šo pīp­ma­ņu ci­ga­re­šu dū­mi pa­sī­vā smē­ķē­tā­ja sirds un asins­va­du sis­tē­mai no­da­ra 80-90% no tā kai­tē­ju­ma, ko paš­iem ak­tī­va­jiem smē­ķē­tā­jiem.

Pa­sme­jies par se­vi

Pēt­nie­ki no Me­ri­len­das me­di­cī­nas cen­tra uni­ver­si­tā­tes, iz­vēr­tē­jot 300 cil­vē­ku hu­mo­ra iz­jū­tu, se­ci­nā­ja, ka tie, ku­ri sirgst ar sirds sli­mī­bām, ir par 40% ma­zāk ten­dē­ti smie­ties par da­žā­diem jo­kiem, pār­pra­tu­miem un sa­dzī­ves mi­sēk­ļiem ne­kā tie, ku­riem ir la­ba sirds ve­se­lī­ba. Lai gan smiek­li ne­aiz­stāj pa­rei­zu uz­tu­ru, vin­gro­ša­nu un re­gu­lā­ru asins­spie­die­na un ho­les­te­rī­na lī­me­ņa kon­tro­li, tie spēj ma­zi­nāt sprie­dzi un pa­līdz at­brī­vo­ties no ne­ga­tī­va­jām emo­ci­jām, līdz ar to nāk par la­bu sirds ve­se­lī­bai.

Svarīgākais