BŪSI PĀRSTEIGTS: "Veselīgie" paradumi, kas tādi nemaz nav

Ir labi saprotama vēlme sašķirot savus paradumus veselīgos un neveselīgos un pie šī iedalījuma arī turēties, jo ikdienā nav laika daudz prātot, kāpēc jārīkojas tā vai citādi. Reizēm ir labi šos uzskatus kritiski pārlūkot, lai atsijātu novecojušos un iesīkstējušos, kā arī mainīgās modes diktētos viendienīšus.

Ja kādam vaicā, kādēļ viņš rīkojas tieši tā, atbilde gatava: kafija izraisa augstu asinsspiedienu, tauki padara ēdāju resnu, jo vairāk ēd burkānus - jo labāka redze. Šiem senajiem uzskatiem pievienojas modernāki: organismam nepieciešams «detokss» ar sulu kūri, brokastis aizstāj augļu smūtijs, stilīgi ir lietot produktus bez glutēna, sāls ir absolūts ienaidnieks. Ja mazliet iedziļinās, jāatzīst, ka gandrīz nekad mēs neesam nonākuši pie šīm atziņām pašu pieredzes rezultātā. Kaut ko bērnībā teikusi mamma un vecmāmiņa, kaut kas kaut kur lasīts vai dzirdēts. Kāda doma, iespējams, pašiem to neapzinoties, aizķērusies galvā no reklāmām, šo to savulaik arī daudzinājuši autoritatīvi mediķi. Kaut ko pārspīlējam vai vienkāršojam paši, kaut ko darām aiz tīrās inerces vai, gluži otrādi, ar aizrautību pievēršamies kādai jaunai veselības modei. Te būs daži paradumi, kurus vērts parevidēt.

Saspringti taisna mugura

Izrādās, ka nevainojama stalta sēdēšana var veicināt muguras sāpju attīstību. Tas gan nenozīmē, ka jāuzmet kūkums. Sēžot krēslā, ieteicams atslogot muguru, atbalstot to pret atzveltni, bet nevajag uzvesties kā mietu norijušam (ko vecmāmiņas varbūt uzskatīja par labu manieri). Savukārt salīkšana uz priekšu patiešām nenāk par labu veselībai, tā ir vēl kaitīgāka nekā saspringti taisna mugura. Tā kā lielākajai daļai cilvēku darbs ir sēdošs un pie galda nākas pavadīt ilgu laiku, ir vērts palūgt padomu fizioterapeitam, darba aizsardzības speciālistam vai vismaz internetā izpētīt, kādas ir ieteicamās darba pozas. Jāatceras arī regulāri piecelties un izkustēties.

Ēšana bieži un mazām porcijām

Klasisks ieteikums. Ilgu laiku tika apgalvots, ka, piemēram, sešas mazas ēdienreizes trīs lielu vietā palīdzēšot cīņā ar lieko svaru. Šķita, ka, lietojot veselīgu uzturu un sadalot to sešās ēdienreizēs, tiks aktivizēta vielmaiņa, cilvēks ne brīdi nejutīsies izsalcis un cukura līmenis asinīs būs stabils, tātad neradīsies vēlēšanās ēst par daudz. Otavas universitātes zinātnieki salīdzinošā pētījumā noskaidrojuši, ka tā gluži nenotiek - dienas paredzētā pārtikas daudzuma sadalīšana sešās ēdienreizēs neveicina svara zaudēšanu, salīdzinot ar tā paša daudzuma uzņemšanu trīs ēdienreizēs. Citā pētījumā konstatēts, ka pāreja no trim lielākām ēdienreizēm uz sešām mazākām neliek organismam dedzināt vairāk kaloriju un zaudēt vairāk tauku. Tātad speciāli nav jātiecas pēc sadrumstalota ēšanas režīma.

Antibakteriālo ziepju lietošana

Vasarā, biežāk uzturoties brīvā dabā vai strādājot dārzā, rokas regulāri kļūst netīrākas nekā citos gadalaikos un rodas vēlme nonāvēt jebkuru mikrobu, kas atļāvies nonākt uz mūsu ķermeņa, tāpēc gribas lietot pēc iespējas «stiprākas» ziepes, lai droši pasargātos no neredzamās pasaules iebrucējiem. Taču zinātnieki domā, ka antibakteriālās vielas, kas pievienotas šīm ziepēm, varētu uz ādas iznīcināt tikai vājākās baktērijas un līdz ar to atbrīvot vietu sīkstākajām, dzīvotspējīgākajām, kas nu var netraucēti savairoties, un rezultātā tikai iemācās labāk pretoties antibakteriālajām vielām. Nav pārliecinoši pierādīts, ka antibakteriālās ziepes būtu efektīvākas par parastajām. Galvenais nosacījums: rokas jāmazgā rūpīgi un pietiekami bieži.

Ilustratīva bilde

Organisma «atindēšana» ar sulām

Sulu kūres ir iecienītas, taču speciālisti brīdina, ka tās īstenojamas ļoti piesardzīgi un īsu laiku, vislabāk - diētas ārsta uzraudzībā. To mērķis ir atvieglot organismam pāreju uz veselīgāku dzīvesveidu, nevis radīt papildu stresu ar krasām pārmaiņām, kam nereti atkal seko atgriešanās pie iepriekšējiem ieradumiem. Vienīgais ieguvums var būt īslaicīgs svara zudums. Zinātniski pierādījumi par to, ka sulas izvada no organisma toksīnus, nav pārliecinoši. Izspiežot no augļiem un dārzeņiem tikai sulu, tiek zaudētas vērtīgas šķiedrvielas un citas uzturvielas, kas ir sausnē. Organisms nesaņem arī olbaltumvielas un taukus, tam drīz vien sāk trūkt enerģijas un ieslēdzas taupīšanas režīms, vielmaiņa palēninās, mēdz būt arī zarnu darbības problēmas - aizcietējumi vai caureja.

Tauku izslēgšana no uztura

Tiek uzskatīts, ka, krasi ierobežojot taukvielu patēriņu, var zaudēt svaru, izsargāties no vēža un sirds slimībām. Taču ASV pētījumā par sieviešu veselību, kas ilga astoņus gadus, atklājās, ka sievietes, kuras ievēro maztauku vai beztauku diētas, nebūt neslimo mazāk ne ar vēzi, ne ar sirds slimībām, salīdzinot ar tām, kuras ēd taukus. Tas pats varētu attiekties arī uz vīriešiem. Kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem bijuši arī citi pētījumi, kas rāda, ka šo diētu efektivitāte nav tāda, kā cerēts. Par īpaši nevēlamiem vairākus gadu desmitus bijuši pasludināti piena tauki, un daļu veselīga uztura piekritēju tas novedis pie pilnīgas atteikšanās no jebkādiem piena produktiem, piena aizstāšanas ar sojas vai riekstu «pienu», bet izrādās, ka no tā cieš kaulu veselība un ir agrīnas osteoporozes risks. Daži dati liek domāt, ka sievietes, kuras izvairās no pilnpiena produktiem, biežāk cieš no konkrētām reproduktīvās veselības problēmām.

Redzes uzlabošana ar burkāniem

Burkāni, protams, satur karotīnus, kas organismā pārtop A vitamīnā un ir vajadzīgi mūsu acīm, bet maldīgi ir domāt, ka, čakli graužot burkānus, redze uzlabosies un varēs atteikties no brillēm. Pārspīlētais uzskats par burkānu milzīgo lomu redzes uzlabošanā esot nācis no II pasaules kara laikiem, kad britu slepenie dienesti speciāli izplatījuši ziņas par to, ka, tieši pateicoties burkānu ēšanai, angļu armijas iznīcinātāju piloti spējot labāk naktī saskatīt nacistu lidmašīnas. Patiesībā viņiem vienkārši bijusi labāka radaru sistēma.

Publicitātes foto

Aizraušanās ar antioksidantiem

Antioksidantus lieto, lai samazinātu vēža un sirds slimību risku un pat aizkavētu novecošanu, jo antioksidanti saista brīvos radikāļus - nestabilas agresīvas ķīmiskas vielas. Laboratoriskos pētījumos apstiprinājies, ka cilvēki, kuri lieto daudz veselīgu augu valsts produktu, ir mazāk pakļauti to slimību riskam, kas tiek saistītas ar brīvo radikāļu nodarītajiem bojājumiem. Bet nav pārliecības, ka tie antioksidanti, ko ļaudis uzņem uztura bagātinātāju formā, dod solīto labumu. Ja kāds tos lieto pārāk daudz, ir pat iespējams, ka viņš nodara sev ļaunumu.

Astoņas ūdens glāzes dienā

Tie ir aptuveni divi litri. Daudzi cilvēki ar mokām piespiež sevi izdzert šādu ūdens daudzumu. Izrādās - tas nav obligātais nosacījums, kas visiem būtu strikti jāievēro. Dažiem cilvēkiem ar to ir par daudz un varmācīga «pieliešanās» ar ūdeni noved pie nātrija deficīta; nieres netiek galā ar tik lielu šķidruma daudzumu. Mēģinot izsekot, kā radies šis, sevišķi Amerikā, populārais mīts par astoņām glāzēm, pētnieki konstatējuši, ka tam pamatā ir neliels patiesības graudiņš, proti, ieteicamais šķidruma patēriņš aptuveni tāds arī ir, taču cilvēkiem piemirstas, ka lielāko daļu ūdens mēs uzņemam ar pārtiku, jo ūdens ir dzērienos, dārzeņos, augļos, zupā, gaļā, maizē utt.

Bioprodukti bez ierobežojumiem

Arī bioloģiskā lauksaimniecībā audzētus produktus nevar ēst bez ierobežojumiem. Lai gan tie audzēti bez mākslīgā mēslojuma un dažādām lauksaimniecības ķimikālijām, ir jāievēro, kādas uzturvielas tie satur un cik tajos kaloriju. Lieko svaru var iegūt arī no veselīgiem produktiem. Alerģiskiem cilvēkiem arī dabīgi produkti var izraisīt alerģisku reakciju, tāpat arī tiem, kuriem piemīt noteiktu uzturvielu nepanesība. Pirms sākt lielos daudzumos lietot kādu produktu vai izvēlēties to par līdzekli slimību profilaksei, labāk gan aprunāties ar ārstu.

Pārāk intensīva vingrošana

Vingrot var un vajag, un slodzei ir jābūt adekvātai cilvēka vecumam un fiziskajai sagatavotībai. Vislabāk par to konsultēties ar ārstu, fizioterapeitu vai zinošu treneri, bet, ja tādas iespējas nav, vismaz vajadzētu pievērst uzmanību pašsajūtai vingrošanas laikā: ja muskuļiem un locītavām ir pārāk liela slodze, var atgadīties dažādi savainojumi un pieaug risks sirds veselībai, pārmērīga slodze var kļūt liktenīga cilvēkiem, kuri par savām sirds problēmām vēl nezina. Eksperti iesaka vingrot līdz veselīgam nogurumam, nevis līdz spēku izsīkumam. Ja ir vēlēšanās kāpināt slodzi, tas jādara pakāpeniski, ne vairāk par 10% nedēļā. Regulāra pareizas intensitātes sportošana sekmē svara saglabāšanu normas robežās, kalpo muskuļu un locītavu stiprināšanai un osteoporozes profilaksei.

Pilnīga atteikšanās no sāls

Pēdējā laikā izveidojusies gandrīz vai sāls fobija. Daļa cilvēku uzlūko to kā ienaidnieku. Sāls - nātrija hlorīds - satur 60,663% hlora un 39,337% nātrija. Cilvēka asinīs ir 0,9% sāls, un organisms pastāvīgi uztur šo koncentrāciju. Aprēķināt savu patieso sāls patēriņu ir grūti, jo tiek lēsts, ka aptuveni 75% sāls mēs uzņemam, ēdot gatavus produktus, kuros bieži vien ir daudz lielāks sāls saturs, nekā šķiet pēc garšas.

Pētnieku atzinums: sāls patēriņa samazināšana ir svarīga, lai uzturētu normālu asinsspiedienu, taču pārcentība sirds un asinsvadu slimību risku var tieši palielināt. Tiem, kuri ievēro diētu ar ļoti zemu sāls saturu, ir augstāka nosliece uz minētajām kaitēm nekā tiem, kuru sāls patēriņš ir mērens. Faktiski ierobežojumi būtu jāattiecina tikai uz lieliem sāls cienītājiem, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens. Dažiem cilvēkiem organisms uz sāls iedarbību reaģē jutīgāk nekā pārējiem, tas rada izteiktu šķidruma aizturi un augstu asinsspiedienu.

Nepamatota bezglutēna diēta

Bezglutēna diēta nepieciešama cilvēkiem, kuri cieš no celiakijas. Glutēns ir graudaugu olbaltumviela - lipeklis, ko diendienā uzņemam, ēdot baltmaizi, rupjmaizi, mannas vai miežu putru un daudzus citus produktus, bez kuriem tikai retais var iedomāties savu ēdienkarti. Cilvēki, kuriem diagnosticēta celiakija, šos produktus nedrīkst lietot. Tievo zarnu gļotādu klāj miljoniem bārkstiņu, kas padara plašāku uzsūcošo virsmu. Celiakijas gadījumā organisms nespēj izdalīt vielu, kas šķeļ glutēnu. Glutēns sāk darboties kā antigēns un šīs bārkstiņas nolīdzina, barības vielu uzsūkšanās jūtami samazinās, ir dažādi gremošanas un vispārējās veselības traucējumi. Bezglutēna diēta celiakijas pacientiem ir vienīgais veids, kā sadzīvot ar neārstējamo gremošanas sistēmas slimību un rūpēties, lai neattīstos mazasinība, osteoporoze, neauglība un zarnu vēzis. Savukārt tiem, kuriem nav celiakijas, pēc bezglutēna diētas nav nekādas vajadzības, jo sevišķi ņemot vērā, ka speciālie bezglutēna produkti ir visai dārgi. Ja cilvēkam šķiet, ka viņam varētu būt celiakija, tad jāiet pie ārsta, pirms uzsākta bezglutēna diēta.