PADOMS suņu, kaķu saimniekiem: Kā tikt galā ar blusām

Ze­mes­lo­di par sa­vu mā­ju sauc gan­drīz 1500 blu­su su­gas, no tām Lat­vi­jā uz dzī­vi ap­me­tu­šās 39. Par lai­mi, ti­kai vie­na par sa­vu saim­nie­ku at­zi­nu­šas cil­vē­ku. To­mēr su­ņi un ka­ķi sa­vus div­kā­jai­nos tik ļo­ti mīl, ka pa­da­lās pat ar sa­vām blu­sām... Pro­tams, ne­viens saim­nieks ne­prie­cā­jas arī par mī­lu­ļa ka­žo­ci­ņā at­ras­tu ēr­ci. Kā ar šiem ku­kai­ņiem tikt ga­lā?

Blu­sa - 5 mm sī­ka­ļa - ne vien ne­pa­tī­ka­mi kož, bet var no­da­rīt arī lie­lu pos­tu, jo pār­nē­sā gan­drīz 30 bīs­ta­mas sli­mī­bas (mē­ri, tu­la­rē­mi­ju, ēr­ču en­ce­fa­lī­tu, bru­ce­lo­zi, lie­sas sēr­gu, žur­ku iz­si­tu­mu tī­fu, he­mo­rā­ģis­kā dru­dža ie­ro­si­nā­tā­jus u.c.). Blu­sas ir arī len­te­ņu starp­saim­nie­ki. Su­ņiem un ka­ķiem ma­zās ne­jau­ce­nes bie­ži vien iz­rai­sa nie­zi, kas lo­pi­ņu pa­da­ra ner­vo­zu un rei­zēm var pat iz­rai­sīt ag­re­si­ju. Kād­reiz tik spo­žais ka­žo­ciņš zau­dē spo­žu­mu, kļūst blāvs un sa­ve­ļas. Ap­tu­ve­ni 60 pro­cen­ti su­ņu, kam ir šā­das pa­zī­mes, kon­sta­tē aler­ģis­ku re­ak­ci­ju uz blu­su sie­ka­lām. To dē­vē par aler­ģis­ko der­ma­tī­tu jeb blu­su aler­ģi­ju. Ne­aiz­mir­sī­sim, ka Lat­vi­jā au­gus­tā blu­su tra­kums iet pil­nā spa­rā, jo le­cī­go ku­kai­ņu kā­zu laiks sā­kas jū­li­ja bei­gās un ilgst līdz pat no­vem­brim. Lab­vē­lī­gos ap­stāk­ļos blu­sa at­tīs­tās di­vās līdz čet­rās ne­dē­ļās, ja tā­du nav, - tās ne­stei­dzas (cikls ie­vel­kas ga­da ga­ru­mā vai pat il­gāk). Pie­au­dzis ku­kai­nis dzī­vo 100-500 die­nas. Kat­ra mā­tī­te at­stāj līdz 450 pēc­nā­cē­jus.

Pa­lī­dzī­ba mī­lu­lim

Vis­pirms jā­at­met mūž­se­nais fui: ma­nam lo­pi­ņam gan nav blu­su! Pat pa vis­tī­rā­ko pa­gal­mu ļem­pā­jot, ne­viens ne­var būt drošs, ka nak­tī tur nav iz­skrai­dī­jies run­cis sav­vaļ­nieks vai pa­ši ar zo­lēm ne­esat pār­ne­su­ši kā­du blu­su oli­ņu. Ja dzīv­nie­ci­ņam ap­spal­vo­jums ir gaišs, to pa­šķir­stot, āt­ri vien var pa­ma­nīt tum­ši brū­nus punkt­vei­da blu­su iz­kār­nī­ju­mus. Šie ku­kai­ņi ir gud­ri, tā­pēc vis­bie­žāk ka­žo­ci­ņā ie­kār­to­jas tur, kur dzīv­nie­ci­ņam vis­grū­tāk pie­kļūt, - no as­tes pa­mat­nes līdz pat gal­vai. Ja jū­su mī­lu­lim ir tum­ša spal­va, iz­ber­zē­jiet to ar mit­ru va­tes plāk­snī­ti, - ja tā kļūs ie­sar­ka­na, blu­sas ir. Pir­mais pa­līgs cī­ņā ar blu­sām ir ķem­me. Tā jūs gan tī­ri me­hā­nis­ki tik­siet va­ļā vis­maz no da­žām lē­kā­tā­jām, gan ko­pā ar pa­vil­nu iz­su­kā­siet arī blu­su jau­no pa­au­dzi - oli­ņas, kā­pu­rus un kū­ni­ņas.

Sprie­dums pa­ra­zī­tiem

Vis­pirms ra­diet pa­ra­zī­tiem ne­cie­ša­mus dzī­ves ap­stāk­ļus. Kat­ras blu­sas sā­kums ir oli­ņa. Tās tik lab­prāt ie­ri­po ve­cu dī­vā­nu kro­kās, mīk­stā grīd­se­gā vai dē­ļu šķir­bā! Kā no tām at­brī­vo­ties?

Vis­pirms jā­aiz­da­ri­na vi­sas sprau­gas grī­dā. Maz­gā­ja­ma­jā ūde­nī ie­mai­sa ter­pen­tī­nu (ap­mē­ram 3%), li­zo­lu (ap­mē­ram 3% ) vai vā­rā­mo sā­li (līdz 10% ). Blu­su cil­tij ļo­ti ne­pa­tīk anī­sa eļ­ļa. Pie­tiek pa pi­lie­nam uz grī­das, pa­klā­ja un se­gas, lai pa­zus­tu vi­sas blu­sas. Jā­rē­ķi­nās vie­nī­gi, ka sma­ka ir ļo­ti spe­ci­fis­ka. De­gu­nu ma­zāk kai­ri­na oža­mais spirts. Kā­du stun­du pirms gu­lēt­ie­ša­nas to iz­smi­dzi­na uz pa­la­ga, un ap­kārt gul­tai sa­liek ar oža­mo spir­tu pie­sū­ci­nā­tus va­tes tam­po­ni­ņus. Līdz nakts­mie­ram asā sma­ka būs iz­vē­di­nā­ju­sies.

Mīk­sta­jās mē­be­lēs un te­pi­ķos iz­smi­dzi­na Bio Kill (no­pēr­kams ve­te­ri­nā­ra­jās ap­tie­kās). Grī­du maz­gā ar Ne­os­to­ma­zan šķī­du­mu (arī to var no­pirkt ve­te­ri­nā­ra­jās ap­tie­kās. Šo lī­dzek­li ne­drīkst lie­tot dzīv­nie­kiem!) Sil­ta­jos ga­da­lai­kos mā­jok­ļa ap­strā­de vei­ca­ma ne re­tāk kā rei­zi di­vos mē­ne­šos. Ja te­ri­to­ri­ja pār­lie­ku lie­la, ap­smi­dzi­na ti­kai su­ņa bū­du un tās ap­kārt­ni.

Tad laiks ķer­ties klāt mū­su mī­lu­ļiem. Vi­sai ie­cie­nī­tas ir pret­blu­su kak­la­sik­snas. Dau­dzas ve­te­ri­nā­rās tir­go­ta­vas pie­dā­vā da­žā­da ga­ru­ma sik­sni­ņas, kas iz­strā­dā­tas da­žā­du ve­cu­mu un da­žā­da lie­lu­ma su­ņiem. Diem­žēl sik­snas at­bai­da vie­nī­gi pie­au­gu­šās blu­sas, tās maz­e­fek­tī­vi iz­nī­ci­na olas un kā­pu­rus, bet nim­fām un kū­ni­ņām vis­pār ne­kai­tē. Jā­rē­ķi­nās arī, ka saim­nieks ar smal­kā­ku ožu diez vai ļaus ma­za­jam mī­lu­lim lēkt gul­tā, kā ie­rasts, lai ne­bū­tu jā­rauc de­guns no ne­tve­ra­mās sik­sni­ņas sma­kas.

Kat­ram savs...

Lie­lā­kā kļū­da, ko var iz­da­rīt: no­pirkt pret­insek­tu lī­dzek­li un tad nu dot vi­siem pēc kār­tas - su­nim, ka­ķim un, kas pa­liek pā­ri, iz­man­tot tru­sim. Pa­veik­sies, ja ka­ķis iz­dzī­vos, bet pa­vi­sam dro­ši būs jā­mek­lē jauns gar­au­sis. Spe­ci­ā­lis­ti lai­ka gai­tā kat­ra ve­cu­ma un lie­lu­ma dzīv­nie­ci­ņam ir iz­strā­dā­ju­ši spe­ci­ā­lus pret­insek­tu lī­dzek­ļus. Pie­mē­ram, šam­pū­nus, pū­de­ri, pi­lie­nus un pret­blu­su kak­la­sik­snas. Šķid­rie, skaus­tā pi­li­nā­mie vai kon­tak­ta me­di­ka­men­ti pa­līdz ap­mē­ram mē­ne­si.

Ve­te­ri­nār­ār­ste Bai­ba Rei­ni­ka su­ņiem un ka­ķiem kā ēr­tā­kos pret­pa­ra­zī­tu lī­dzek­ļus ie­sa­ka skaus­tā pi­li­nā­mos, pa­pil­dus va­sa­ras se­zo­nā vē­lams lie­tot pret­blu­su kak­la­sik­snas.Var iz­man­tot arī pret­blu­su aero­so­lus. Tru­šiem, jū­ras­cū­ci­ņām, kām­jiem, žur­kām un put­niem ie­sa­ka Bol­fo pū­de­ri, ko, pro­tams, var lie­tot arī su­ņiem un ka­ķiem. Lī­dzek­ļa iz­vē­le un at­bil­stī­ba dzīv­nie­ka su­gai, ve­cu­mam un pro­blē­mām jā­no­sa­ka, kon­sul­tē­jo­ties ar sa­vu ve­te­ri­nār­ār­stu, un tie jā­ie­gā­dā­jas ve­te­ri­nā­ra­jās ap­tie­kās.

NODERĪGI!

Vai­rā­kums ve­te­ri­nā­ro pre­pa­rā­tu cī­ņai pret blu­sām dzīv­nie­kus lie­lis­ki pa­sar­gā arī no ēr­ču pie­sūk­ša­nās. Ja to­mēr pēc pa­stai­gas mī­lu­lim at­ro­dat ēr­ci, tās iz­ņem­ša­nu dro­šāk uz­ti­cēt spe­ci­ā­lis­tam.