Lieldienas — kopā ar visām tās dekoratīvajām olām, gardajām brokastīm un jautrajiem groziņiem — lec pa zaķu taku ātrāk nekā leģendārais ātrais zaķis ar olām.
Lai gan centrālais stāsts par Jēzus nāvi un augšāmcelšanos, visticamāk, ir pazīstams tiem, kas svin, daudzi, iespējams, nezina par unikālajām tradīcijām un nozīmīgo simboliku, kas apvij šo īpašo svētdienu.
Tāpat kā Ziemassvētki un zināmā mērā Valentīna diena, kas sākās tikai kā reliģisks novērojums, ir ieguvusi daudz laicīgas nozīmes, tāpēc daudzi cilvēki, kas nav regulāri baznīcas apmeklētāji, izbauda citus svētku aspektus.
Starp burvīgajiem trušiem, pavasarīgiem rotājumiem un lielu daudzumu šokolādes svinības gadu gaitā ir attīstījušās ar daudzām jaunām un vecām paražām.
Pirms dodaties uz vēlajām brokastīm vai sapulcināt bērnus uz jautriem Lieldienu amatniecības darbiem, veltiet laiku, lai uzzinātu par šo svētku bagātīgo fonu, tostarp īpašiem ēdieniem, savdabīgām māņticībām un simboliem. Varbūt tas viss lieliski iederēsies sarunās, Instagram kartītēs, lai šogad sniegtu kaut ko papildus. Lieldienu nieki pārsteigs ģimeni un draugus ar dažu iecienītāko tradīciju maz zināmo izcelsmi.
Pītie kārumu trauki simbolizē putnu ligzdas un jaunu dzīvi, it īpaši, ja tie ir līdz malām piepildīti ar olām. Turklāt tas ir diezgan vienkāršs veids, kā savākt labumus Lieldienu olu medībās.
Vai domājat, ka Lieldienu olu medības ir dīvaina tradīcija? Paklausieties par viduslaiku bērnu spēli: priesteris kādam no kora zēniem iedeva cieti vārītu olu, un zēni to savā starpā dāvāja, līdz pulkstenis nosita pusnakti, kad tas, kurš to turēja apēda.
Vecā māņticība uzskatīja, ka, ja Lieldienās vilksiet jaunas drēbes, veiksme pavadīs visu atlikušo gadu.
Vēl joprojām mūsu vecmāmiņas atceras, ka uz katrām Lieldienām meitenēm šuva jaunas kleitas, pat ja rocība atļāva jauno pāršūt tikai no mātes vecā lindraka.
Arī puikām uz Lieldienām vienmēr bija uzšūtas jaunas bikses, lai Lieldienu rītā dotos uz baznīcu. Šī tradīcija kļūst par pamatu modernajām Lieldienu tērpu parādēm.
Ir pierādījumi, kas liecina, ka Lieldienu olas cēlušās no viduslaiku Eiropas un kristieši, iespējams, nebija tie, kas aizsāka olu dāvināšanas tradīciju. Tie ir auglības un atdzimšanas simbols daudzās kultūrās visā pasaulē.
Zinātnieki uzskata, ka Lieldienas tika nosauktas festivāla vārdā, kurā tiek svinēta Ēstre un pavasara atnākšana. Tiek uzskatīts, ka viņas svētie simboli bija zaķis un ola, tāpēc tie ir redzami arī Lieldienu simbolikā.
Vismaz tas varētu būt viens no iemesliem, kas izriet no agrīnajiem kristiešiem Mezopotāmijā. Nav noskaidrots patiesais tradīciju iemesls, taču tā ir viena no teorijām. Olas arī izskatās skaisti — un bērni, iespējams, ēdīs krāsotu cieti vārītu olu, nevis vienkāršu.
Lielā piektdiena, kas notiek divas dienas pirms Lieldienu svētdienas, piemin Jēzus Kristus krustā sišanu, Eiropā ir brīvdiena brīvdiena. Bet ASV oficiāli to ievēro par brīvdienu tikai 12 štatos, tostarp Ņūdžersija, Ziemeļkarolīna un Tenesī.
Ideja par Lieldienu zaķi, kas piegādā konfektes un olas, radās Vācijā viduslaikos, un šī tradīcija pirmo reizi rakstiski tiek pieminēta 16. gadsimtā. Holandiešu kolonisti Pensilvānijā atveda zaķi uz ASV 1700. gados.
Divas brīvdienas katru gadu sakrīt ar lielāko konfekšu pārdošanas apjomu. Faktiski dažus gadus cilvēki pērk vairāk konfekšu nedēļu pirms Lieldienām nekā nedēļā pirms Helovīna, taču tas ir tāpēc, ka Helovīna pirkumi ir vairāk sadalīti pa mēnesi pirms spocīgās nakts.
Katru dienu tiek izgatavoti vairāk nekā 1,5 miljoni šokolādes olu. Vēl iespaidīgāk ir tas, ka Bournville rūpnīca Birmingemā, Anglijā, katru gadu izgatavo 500 miljonus ar krēmu pildītu olu. Ja sakrautu visas šīs olas vienu virs otras, tās izveidotu torni, kas ir augstāks par Everestu.
