Mežos un dārzos ienākušās mellenes ir zīme, ka ir īstais laiks tās iekļaut savā ēdienkartē, ja vien ir vēlēšanās savu organismu kārtīgi sagatavot ziemai.
Dabas māte šobrīd sagādājusi siltas dienas, it kā cenšoties nolīdzināt savus parādus par agrākajos mēnešos noskausto vasaru, bet dabā viss rit savus gaitu, rudens ir tik tuvu klāt, ka rīti un vakari ir tieši tik vēsi, lai cilvēks neaizmirstu domāt par dabas cikliem. Arī nogatavojušās mellenes ir zīme, ka ir pienācis laiks spēcināt organismu, gatavoties vēsākam laikam.
Lūk, daži argumenti, lai mellenes iekļautu savā ēdienkartē.
1. Mellenes jau gadsimtiem ilgi zināmas kā ogas, kas īpaši labi noder kuņģa un aknu veselībai, arī klepus un plaušu kaišu ārstēšanā un, protams, arī redzes uzlabošanai. Šīs ogas uzskata par vienu no labākajiem fitoterapeitiskajiem līdzekļiem pret kataraktu, jo ogās ir daudz flavonīdu antioksidantu formā, bet, kā zināms, antioksidanti ir 20 reižu aktīvāki nekā C vitamīns, un tiem nav nevēlamas toksiskas iedarbības. Tieši lielā antioksidantu daudzuma dēļ mellenes ir ļoti noderīgas cīņā ar dažādiem novecošanās procesiem - atmiņas un redzes pasliktināšanos, muskuļu spēka samazināšanos, kā arī kustību koordinācijas traucējumiem. Antioksidanti ir ļoti noderīgi, lai izvadītu no organisma holesterīnu, turklāt tie stimulē asinsvadu un sirds darbību un attīra urīnceļus.
2. Mellenēs ir viena no visretāk sastopamajām organiskajām skābēm - dzintarskābe, kurai ir būtiska loma procesos, kas nodrošina asinsvadu sieniņu elastību, aizsargā organismu no asins sabiezēšanas, tādējādi palīdzot izvairīties no insulta un infarkta. Tāpēc šīs ogas tiek ieteiktas lietot tiem, kam ir sirds un asinsvadu slimības.
3. Melnajās ogās ir daudz mangāna, bet tas nodrošina glikoigēna - organisma enerģijas rezerves - uzkrāšanos aknās, kas savukārt regulē asinsreces un ķermeņa augšanas procesus.
4. Tajās ir daudz kālija un cinka. Kālijs ir vitāli nepieciešams kaulu attīstībai, nervu un muskuļu sistēmas darbībai, savukārt cinks veicina asinsrades procesus, regulē ogļhidrātu apmaiņu.
5. Šis augs dāvā ne tikai vērtīgas ogas, ieteicams vākt arī melleņu lapas, kas jo īpaši labi noder tējām. Cukura diabēta slimniekiem, lai samazinātu cukura līmeni asinīs, ieteicams lietot melleņu lapas, no tām gatavojot tēju. Turklāt melleņu lapas var izmantot arī kombinācijā ar nātrēm, pieneņu saknēm un mežrozīšu augļiem.
6. Tautas medicīnā šo augu lieto arī ātrākai brūču dziedēšanai. Šim nolūkam tējkaroti melleņu lapu aplej ar vienu glāzi ūdens, ļauj ievilkties apmēram pusstundu, pēc tam ar šķidrumu apstrādā ievainoto vietu.
7. Šīs meža ogas sekmīgi var izmantot kosmētikā, jo īpaši sejas maskās. Turklāt tās būs noderīgas ne tikai sievietēm, kuru ādai raksturīgas paplašinātas poras un taukainums, bet arī jaunām meitenēm, kuru sejas āda un pūtītes ir gluži kā salaulātas. Arī tiem, kam nav nekādu problēmu ar sejas ādu, ik pa laikam ieteicams savā skaistumkopšanas arsenālā iekļaut šīs ogas, jo tās ir labs sabiedrotais ceļā uz jauneklīgu izskatu. Lai mājās pagatavotu sejas maskas, ogas var jaukt kopā ar miltiem, krējumu, saldo krējumu, dažāda veida eļļām, atliek vien pašam eksperimentēt.
Gan dārza, gan meža mellenes kā jebkuras citas ogas ieteicams īpaši daudz lietot svaigā veidā, bet tikpat labi tās var sagatavot lietošanai ziemā, proti, sasaldēt.
***
PAR MELLENĒM
• 100 gramos melleņu ir tikai 46 kalorijas
• 100 grami ogu satur 0,7 g olbaltumvielu, 0,8 g tauku, 8,9 g ogļhidrātu, 3,1 g šķiedrvielu.
• Mellenes ir nozīmīgs A, C, B1, B2, A, PP vitamīnu un minerālvielu, īpaši kālija, mangāna, cinka, kā arī organisko skābju avots.
• Tajās ir viena no visretāk sastopamajām organiskajām skābēm - dzintarskābe.