Magnijs mums vajadzīgs visu mūžu, bet ir cilvēku kategorijas, kurām organisma prasības pēc magnija ir īpaši lielas. Viena no tām ir bērni. Augšanas process jau pats par sevi prasa vairāk magnija, turklāt bērniem, dzīvojot mūsdienu sabiedrībā, neiet secen arī citi faktori, kas veicina magnija trūkumu, jo sevišķi – stress.
Ikdienā redzam, ka bērniem, jo sevišķi skolēniem, nākas tikt galā ar samērā augstu stresa līmeni. Kādā pētījumā konstatēts: jo lielāka atbildība bērnam uzkrauta skolā, jo vairāk viņam jāpaveic mācībās un ārpusklases darbā, jo biežāk organismā novērojams magnija trūkums. Uzslāņojoties cita uz citas, spriedzes epizodes var radīt hronisku patoloģisku stresu, kas kritiskajā pusaudžu vecumā reizēm pat noved pie vēlmes izmēģināt alkoholu un narkotikas, un tas stresu tikai vēl pavairo.
Magnija loma
Magnijs tiek uzskatīts par ceturto svarīgāko minerālvielu pēc kālija, nātrija un kalcija, bet šūnā - par otro svarīgāko aiz kālija. Tas nepieciešams gan sirds un asinsvadu, gan nervu sistēmas, gan muskuļu, kaulu un citu orgānu pilnvērtīgam darbam. Organismā magnijs piedalās vairāk nekā 300 bioķīmiskās reakcijās, palīdz nodrošināt nepieciešamo enerģiju, ietekmē ogļhidrātu, tauku un olbaltumu vielmaiņu, aktivizē dažādu fermentu un hormonu darbību. Viena no svarīgākajām magnija funkcijām ir nervu sistēmas aizsardzība no stresa postošās ietekmes, jo magnijs regulē centrālās nervu sistēmas uzbudināmību un mazina organisma jutību pret ārējiem kairinātājiem. Ja magnija šūnās trūkst, izteiktāka kļūst hormonu - adrenalīna un noradrenalīna - iedarbība, kas veicina stresa izraisīto slimību attīstību.
Kas rada magnija trūkumu:
Nepietiekama magnija uzņemšana ar uzturu. Bagātas ar magniju ir zivis, rieksti, soja, kliju maize, šokolāde, ķirši, zemenes, mellenes, upenes, arbūzi, zaļumi u.c. Savukārt tradicionālajā ātrās ēdināšanas uzņēmumu produkcijā liela daļa magnija tiek zaudēta. Magnija nepietiek arī tiem, kuri aizraujas ar dažādām nepārdomātām diētām, kā reizēm notiek arī pusaudžu vecumā.
Nepietiekama magnija uzsūkšanās zarnu traktā. To var izraisīt dažādas iekaisīgas gremošanas sistēmas slimības, ilgstoša caureja, pārlieku trekns uzturs u.c.
Palielināts magnija patēriņš. Tas vērojams stresa apstākļos, atveseļošanās periodā pēc slimībām, bērniem augšanas periodā, intensīvas fiziskas slodzes laikā u.c.
Pastiprināta magnija izvadīšana no organisma, ko izraisa vemšana, caureja, urīndzenošu līdzekļu lietošana, cukura diabēts, arī stress u.c.