Gadi nāk un iet, taču galvenais nāves cēlonis Latvijā, tāpat kā daudzviet pasaulē, joprojām ir sirds un asinsvadu slimības. Ir jau tiesa, ka šodien gandrīz katram cilvēkam ir kāds radinieks, kolēģis vai kaimiņš, kurš nonācis slimnīcas kardioloģijas nodaļā un ticis veiksmīgi ārstēts, tāpēc šķiet – gan jau sadakterēs arī mani, ja būs tāda vajadzība. Tomēr klusībā katrs saprot, ka būtu krietni labāk, ja vajadzība nerastos, cik ilgi vien iespējams.
Par vienu no augstās saslimstības un mirstības iemesliem ārsti atzīst nepietiekamu sirds un asinsvadu slimību profilaksi. Visas sabiedrības veselību kopumā negatīvi ietekmē mazkustīgs dzīvesveids un nepareizs uzturs, stress un pārstrādāšanās, dažādas personiskas un sociālas problēmas. Ir apstākļi, kurus mēs nevaram ietekmēt, piemēram, ģenētiska nosliece uz noteiktām slimībām vai arī nelabvēlīgi vides faktori, tomēr daudz ko mēs savas sirds un asinsvadu veselības labā varam paveikt paši.
Ko darīt, lai sirds un asinsvadi būtu veseli:
- Kustēties. Lai nepieļautu sirds un asinsvadu, kā arī citu problēmu attīstību, ir vajadzīga pietiekama fiziska slodze - vingrošana, skriešana, soļošana u.c.
- Tikt vaļā no liekā svara. Fiziskā slodze mūsdienās cilvēkiem ir krietni mazinājusies, bet diemžēl ēstgriba palikusi līdzšinējā, tāpēc daudzi uzņem vairāk kaloriju nekā tērē. Ja nevar tikt vaļā no liekā svara, palielinot fizisko slodzi un ievērojot racionāla uztura principus, jāmeklē ārsta palīdzība.
- Mazināt piesātināto tauku īpatsvaru uzturā, sekot holesterīna līmenim asinīs - mazāk ēst treknu gaļu, sviestu, desas, tortes, cepumus, čipsus. Šie produkti paaugstina holesterīna līmeni asinīs, līdz ar to pieaug sirds un asinsvadu slimību risks, tiek veicināta ateroskleroze, ko tautā sauc par asinsvadu aizkaļķošanos.
- Kontrolēt un normalizēt cukura līmeni asinīs. To vajadzētu pārbaudīt regulāri. Cukura līmeni var koriģēt, ievērojot noteiktus uztura principus vai, ja tas nelīdz - lietojot ārsta nozīmētus medikamentus.ini holesterto samazinadumi, bet ar
- Sekot savam asinsspiedienam. Daļa cilvēku pierod pie paaugstināta asinsspiediena un to pat nejūt, tāpēc asinsspiediens ir laiku pa laikam jāmēra. Paaugstināts asinsspiediens apdraud sirds un asinsvadu veselību, sevišķi, ja asinsvados ir aterosklerozes radītas izmaiņas.
- Nepieļaut ilgstošu stresu. Ilgstošs stress nāk par ļaunu visām orgānu sistēmām, tai skaitā var paātrināties sirdsdarbība, rodas asinsspiediena svārstības. Ir aprakstīts daudz paņēmienu, kā mazināt stresu. Ja tas neizdodas patstāvīgi, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai psihoterapeitu.
- Atteikties no tabakas. Smēķēšana negatīvi ietekmē praktiski visas orgānu sistēmas, tai skaitā bojā asinsvadu sieniņas. Ja izdodas smēķēšanu atmest, tad jau pēc dažiem gadiem sirds un asinsvadu slimību risks mazinās un kļūst praktiski tāds pats kā nesmēķētājiem.
- Nepārsālīt ēdienu. Pavisam bez sāls nevar iztikt, taču pārmērīga sāls lietošana paaugstina asinsspiedienu, nātrijs aiztur asinīs vairāk ūdens, sirdij kļūs grūtāk tās sūknēt, un spiediens aug. Ja spiediens jau tāpat ir augsts, tas var kļūt bīstami, tāpat arī jāuzmanās cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar sāls izvadīšanu no organisma. Amerikāņu kardiologi veselam cilvēkam neiesaka lietot vairāk par pustējkaroti sāls dienā. Jāņem vērā, ka ir daudz produktu, kuri satur tā dēvēto slēpto sāli - tie ir dažādi sieri, kūpinājumi, gaļas un zivju konservi, ātri pagatavojamās paciņu zupas un otrie ēdieni, ievērojams sāls saturs ir arī sausajos garšvielu maisījumos.
Priekšroka polinepiesātajiem taukiem
Runājot par polinepiesātinātajiem taukiem, pirmās nāk prātā omega-3 taukskābes, par kurām plašsaziņas līdzekļos bijis visvairāk ir informācijas. Dzirdēts, ka tās var uzņemt, ēdot zivis. Taču noskaidrots, ka vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju zivis iekļauj savā ēdienkartē tikai vienu reizi nedēļā, bet, lai uzņemtu vēlamo omega-3 taukskābju daudzumu, vidēji dienā būtu jāapēd 80-100 g treknu jūras zivju, piemēram, skumbriju, lašu, sardīņu, siļķu. Omega-3 taukskābes ir arī garnelēs, krabjos un austerēs, īpaši bagātas ar tām ir mencu aknas. Ne visur ir pieejamas kvalitatīvas zivis un jūras produkti, un ne visiem tie ir pa kabatai. Reizēm cilvēki atturas no zivju iegādes, jo bažas rada ūdeņu piesārņojums ar smagajiem metāliem, dioksīnu un citām kaitīgām vielām, bet daļai zivis gluži vienkārši negaršo. Te labs risinājums ir zivju eļļas lietošana.
Kāpēc jāuzņem omega-3
Omega-3 taukskābes ir šūnu membrānu galvenā sastāvdaļa, kas nodrošina membrānu caurlaidību. Visbūtiskākā loma tām ir nervu šūnu, acs tīklenes, sirds un smadzeņu pilnvērtīgas darbības nodrošināšanā. Regulāri lietotas pietiekamā daudzumā vismaz pusgadu, tās mazina zema blīvuma jeb sliktā holesterīna līmeni asinīs, sargā artērijas no aterosklerozes, mazina trombu veidošanās risku un veicina normālu asinsspiedienu. Nepiesātinātās taukskābes vajadzīgas arī locītavām, jo tās palīdz saglabāt kustīgumu un elastību, aizkavē sīko locītavu deformāciju. Omega-3 taukskābes nepieciešamas arī ādas veselībai: ja to trūkst, āda ātrāk kļūst sausa un zaudē elastību, palielinās dermatoloģisko slimību risks, turklāt cieš arī matu un nagu stāvoklis. Omega-3 taukskābes ir uzticamas sabiedrotās ikvienam, kurš rūpējas par labu atmiņu, koncentrēšanās spējām un stresa mazināšanu; arī bērna smadzeņu attīstībai ir svarīgi, lai šo vērtīgo vielu netrūktu. Pateicoties savām antioksidatīvajām īpašībām, omega-3 taukskābes palīdz organismam cīņā ar infekcijām un alerģijām.
EPS, DHS, ALS
Aiz šiem saīsinājumiem slēpjas nepiesātināto omega-3 taukskābju nosaukumi: eikazopentaēnskābe, dokozaheksaēnskābe un alfalinolēnskābe. Vēl viena būtiska polinepiesātināto taukskābju grupa ir omega-6 taukskābes, kuras sastopamas augu eļļās, sēkliņās, riekstos un parasti tiek uzņemtas pietiekamā daudzumā ar uzturu.
- EPS (eikazopentaēnskābe) pazemina sirds un asinsvadu slimību risku, aizsargā no trombu veidošanās, ieeļļojot asinsvadus, samazina locītavu iekaisumu. EPS tiek uzskatīta par svarīgāko omega-3 taukskābi, jo tā kalpo par būvmateriālu organisma šūnām, sevišķi - smadzeņu, acu un sirds šūnām.
- DHS (dokozaheksaēnskābe) ir ļoti svarīga redzei un acu veselībai neatkarīgi no cilvēka vecuma; tai ir īpaša nozīme tīklenes veselības uzturēšanā. Tieši acu audos DHS koncentrācija ir visaugstākā. DHS grūtniecības laikā labvēlīgi ietekmē gaidāmā bērna acu, smadzeņu un centrālās nervu sistēmas attīstību, mazina hiperaktivitātes risku un labvēlīgi ietekmē depresijas gadījumā.
- ALS (alfalinolēnskābe) palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni asinīs. Tiek veikti arī pētījumi par tās ietekmi uz cilvēkiem ar depresiju. ALS ir linsēklās, čia sēklās, riekstos (īpaši - valriekstos), sojas pupiņās, augu eļļās, smiltsērkšķos, brūklenēs u.c.
- Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir noteikusi šo polinepiesātināto taukskābju dienas devas, kas ir fizioloģiski nozīmīgas un rada pozitīvu ietekmi uz veselību: EPS un DHS maisījumam (vai tikai DHS) tie ir 250 miligrami, bet ALS - 2 grami.