Kā pa­nākt, lai būtu vieglāk notievēt mājas apstākļos?

Mā­jās pat sie­nas pa­līdz. At­tie­cī­bā uz tie­vē­ša­nu gan rei­zēm ir glu­ži ot­rā­di – pa­va­dot daudz lai­ka mā­jās, rū­pē­jo­ties par saim­nie­cī­bu un ga­ta­vo­jot ģi­me­nei ēst, ir iz­re­dzes uz­au­dzēt vēl lie­lā­ku rie­pu. Gar­lai­cī­gie uz­kop­ša­nas dar­bi pa­ņem daudz ener­ģi­jas, tā­pēc gri­bas par tiem se­vi at­al­got ar kā­du kā­ru­mu, ne­vis ar vin­gro­ju­mu kom­plek­su. Kā pa­nākt, lai mā­jok­ļa vi­de kļū­tu par sa­bied­ro­to, ne­vis trau­cēk­li cī­ņa ar lie­ko sva­ru?

At­velc aiz­ka­rus, ie­dedz gais­mu

Iz­pē­tīts, ka tum­ša vi­de vai­rāk vei­ci­na ne­gau­sī­gas iz­ēša­nās tiek­smi ne­kā spil­gti ap­gais­mo­ta. Tum­sā vai­rā­kums cil­vē­ku pa­āt­ri­na ēša­nas tem­pu, un tas nav vē­lams, jo tie, ku­ri ēd lē­ni, vie­nā ēdien­rei­zē uz­ņem ap­tu­ve­ni par 70 kcal ma­zāk. Spe­ci­ālis­ti ie­sa­ka uz­ņemt lai­ku, kas tiek pa­tē­rēts mal­tī­tei. Dau­dzi cil­vē­ki ir ļo­ti pār­steig­ti, uz­zi­not, cik ātr­i vi­ņi pa­tie­sī­bā ap­rij ēdie­nu.

Ēdot sē­di pie gal­da

No­teik­ti mā­jok­lī ir vie­ta, kur var mie­rī­gi ap­sēs­ties un ie­tu­rēt piln­vēr­tī­gu mal­tī­ti. Nu tad iz­man­to to! Rei­zēm ir grū­ti pār­va­rēt sprie­dzi, kas liek ne­pār­trauk­ti lēkt kā­jās, lai pa­veik­tu te vie­nu, te ot­ru dar­bi­ņu. Da­žām sie­vie­tēm iz­vei­do­jies pa­ra­dums ātr­i ap­ēst ēdie­nu, stā­vot kā­jās pie plīts, un arī tas ir so­lis ce­ļā uz lie­ko sva­ru. Jā­ēd ne­stei­dzo­ties, pie­mē­ram, pus­die­nām va­ja­dzē­tu ilgt vis­maz pus­stun­du. Pē­tī­ju­mi lie­ci­na, ka at­brī­vo­ties no ik­die­nas sprie­dzes pa­līdz mie­rī­ga, klu­sa un har­mo­nis­ka mū­zi­ka.

Ne­pār­ku­ri­ni tel­pas

Cil­vē­kiem, ku­ri dzī­vo vē­sās tel­pās, sek­mī­gāk iz­do­das tikt va­ļā no lie­kā sva­ra. ASV sta­tis­ti­ka rā­da: jo lie­lāks kā­dā kon­krē­tā re­ģi­onā ir cen­trāl­ap­ku­res īpat­svars, jo vai­rāk tur mīt ap­tau­ko­ju­šos ie­dzī­vo­tā­ju. Vē­sā­kā vi­dē or­ga­nisms vai­rāk at­dod sil­tu­mu un tē­rē ka­lo­ri­jas, ne­re­ti cil­vēks glu­ži ne­ap­zi­nā­ti kļūst kus­tī­gāks.

Lie­to ma­zā­kus šķīv­jus

Ap­tau­ko­ša­nās un ēša­nas pa­ra­du­mu pēt­nie­ki Ame­ri­kā ap­rē­ķi­nā­ju­ši arī šķīv­ju un ci­tu gal­da pie­de­ru­mu iz­mē­ra ie­tek­mi uz ap­ēs­tā ēdie­na dau­dzu­mu. Ja šķīv­ja di­ametrs ir par 5 cm lie­lāks, cil­vēks ap­ēd par 22% lie­lā­ku ēdie­na por­ci­ju. Ēdot ar lie­lu ka­ro­ti, tiek no­tie­sāts ap­tu­ve­ni par 14% vai­rāk ēdie­na, ne­kā ēdot ar ma­zu ka­ro­ti. Mūs ie­spai­do arī trau­ku for­ma. Pie­mē­ram, no zem­as un pla­tas glā­zes caur­mē­rā tiek iz­dzerts par 30% dzē­rie­na vai­rāk ne­kā no tā­da pa­ša til­pu­ma glā­zes, kas ir šau­ra un augst­a. Eks­per­ti ie­sa­ka pa­mē­ģi­nāt lie­tot ma­zā­kus šķīv­jus un ka­ro­tes vie­nu ne­dē­ļu, lai pār­lie­ci­nā­tos, ka šis ļo­ti vien­kār­šais pa­sā­kums var dot pār­stei­dzo­ši la­bu efek­tu.

Tu­ri priekš­plā­nā ve­se­lī­gus pro­duk­tus

Ja, at­ve­rot le­dus­ska­pi, pir­mais, ko cil­vēks ie­rau­ga, ir alus, cie­tais siers, kū­pi­nā­ta de­sa vai kār­ba ar kū­ci­ņām, ro­das kār­di­nā­jums to vi­su uz­ēst. Tā­pēc ir vērts šīs lie­tas no­bāzt kaut kur tā­lāk, zem­ākos plauk­tos, lai tās ne­kris­tu acīs, bet priekš­plā­nā tu­rēt aug­ļus, dār­ze­ņus, jo­gur­tu un ci­tus ve­se­lī­gus pro­duk­tus. Šķie­ta­mi nai­vi, bet ie­dar­bī­gi: eks­pe­ri­men­tos pie­rā­dīts, ka, se­ko­jot šim pa­do­mam, cil­vē­ki iz­vē­las ve­se­lī­gos pro­duk­tus trīs­reiz bie­žāk ne­kā līdz tam. Ne­va­jag arī tu­rēt uz gal­da kon­fek­tes un ce­pu­mus.

No­vēr­tē krā­sas un smar­žas no­zī­mi

Da­žā­di ēdi­nā­ša­nas uz­ņē­mu­mi in­ter­je­rā un pro­duk­tu ie­sai­ņo­ju­ma di­zai­nā bie­ži iz­man­to dzel­te­nos un sar­ka­nos to­ņus, jo tiek uz­ska­tīts, ka šīs krā­sas vei­ci­na ēst­gri­bu un uz to fo­na ēdiens iz­ska­tās gar­šī­gāks. Kā­dā pē­tī­ju­mā vie­na da­līb­nie­ku gru­pa ie­tu­rē­ja mal­tī­tes tel­pā ar dzel­te­nām un sar­ka­nām sie­nām, bet ot­ra - tel­pā ar zi­lām sie­nām. Ot­rās gru­pas da­līb­nie­ki vi­dē­ji ap­ēda par 33% ēdie­na ma­zāk. Vai krā­sot sie­nas zi­los to­ņos - tas ir kat­ra pa­ša zi­ņā. Ja zi­lā krā­sa tie­šām ie­spai­do, var iz­vē­lē­ties zi­lu gald­au­tu, sal­ve­tes un trau­kus. At­klāts, ka ēst­gri­bu pa­līdz ma­zi­nāt arī za­ļo ābo­lu un pi­par­mēt­ru smar­ža, kas val­da tel­pā.

Iz­vē­lies kus­tī­gā­ko vei­du

Arī pa­ras­tie ik­die­nas mā­jas dar­bi var dot sa­vu ie­gul­dī­ju­mu tie­vē­ša­nā, ja tos mērķ­tie­cī­gi or­ga­ni­zē tā, lai bū­tu vai­rāk jā­kus­tas, pie­mē­ram, lai, ga­ta­vo­jot ēst, nāk­tos pie­cel­ties no krēs­la, do­ties pie skap­ja, iz­iet bla­kus­tep­lā. Var­būt ne­va­jag pār­nē­sā­ja­mo klau­su­li vai pa­ra­lē­lo tele­fo­na apa­rā­tu kat­rā is­ta­bā, arī mo­bi­lais lai ne­stāv pa tvē­rie­nam, tad nāk­sies pa­spert kā­du lie­ku so­li. Pēc ne­lie­liem pir­ku­miem jā­cen­šas iet kā­jām, at­tu­rē­ties no lif­tu un es­ka­la­to­ru iz­man­to­ša­nas, bet kāpt pa kāp­nēm. Māj­saim­nie­cei die­nas plā­no­ju­mā vē­lams arī pa­re­dzēt kon­krē­tu lai­ku, lai kaut ne­daudz pa­vin­gro­tu.