Jau atklāt klāt iesnas. Kā sev palīdzēt?

Ne sau­ktas, ne aici­nā­tas, ies­nas ir klāt: da­bis­ka, to­mēr arī kai­ti­no­ša un ap­grū­ti­no­ša aiz­sar­gre­ak­ci­ja pret in­fek­ci­jas iz­rai­sī­tā­jiem – vī­ru­siem, bak­tē­ri­jām vai sē­nī­tēm, kas no­nāk de­gu­na gļot­ādā un cen­šas vai­ro­ties. Or­ga­nisms mē­ģi­na no šiem sveš­ķer­me­ņiem ātr­āk at­brī­vo­ties, un bū­tu ti­kai lo­ģis­ki, ja mēs tam pa­lī­dzē­tu, ne­vis trau­cē­tu.

De­gu­na gļot­āda pirm­ā sa­ņem vī­ru­su un bak­tē­ri­ju trie­cie­nu, un tā­pēc arī ies­nas sa­sto­pa­mas daudz bie­žāk ne­kā dzi­ļā­ki elp­ce­ļu ie­kai­su­mi - bron­hīts un pnei­mo­ni­ja.

Or­ga­nisms no­sū­ta uz de­gu­na gļot­ādu aiz­sar­dzī­bas pa­pild­spē­kus, tā­dēļ pa­pla­ši­nās tur eso­šie sī­kie asins­va­di­ņi, sā­kas tūs­ka, līdz ar to ir ap­grū­ti­nā­ta ie­el­pa, aiz­krīt vie­na nāss, pēc tam ot­ra, arī iz­el­pai jā­pie­liek lie­lāks spēks. Ie­snu sā­ku­mā gļot­ādas tūs­ka nav tik lie­la, bet, pa­lie­li­no­ties mikro­or­ga­nis­mu dau­dzu­mam, tā kļūst ar­vien iz­teik­tā­ka, un drīz jau ir pil­nī­gi no­spros­to­ta gai­sa plūs­ma caur nā­sīm, tā­pēc gri­bot ne­gri­bot jā­sāk el­pot caur mu­ti. De­guns vairs ne­var pil­dīt sa­vas fun­kci­jas: at­tī­rīt, sa­sil­dīt un mit­ri­nāt gai­su, pirms tas no­nāk tā­lāk. Past­ip­ri­nās gļot­ādas sek­rē­ci­ja, un arī no asins­va­diem nāk klāt pa­pil­dus plaz­mas da­ļa, tā­pēc de­guns tek. Sā­ku­mā šķid­rums ir caur­spī­dīgs, vē­lāk ies­nas var kļūt stru­tai­nas.

La­bāk re­aģēt tū­līt

No ne­ār­stē­tām ie­snām var ras­ties gan de­gu­na bla­kus­do­bu­mu stru­tains ie­kai­sums, gan vi­dus­auss ie­kai­sums, gan arī bron­hīts un plau­šu kar­so­nis. Tur­klāt jā­pa­do­mā arī par ci­tiem: jo ātr­āk spē­sim no­vērst in­fek­ci­ju, jo ma­zāk cil­vē­ku pa­gū­sim ap­li­pi­nāt. Pat ja pa­šam ies­nas pa­ies bez īpa­šām se­kām, ir ie­spē­jams no­dot in­fek­ci­ju kā­dam līdz­cil­vē­kam, kurš var sa­slimt daudz no­piet­nāk. Arī eko­no­mis­ki iz­de­vī­gāk ir sākt ār­stēt ies­nas ne­ka­vē­jo­ties. Dar­ba ko­lek­tī­vā rei­zēm grie­zi ska­tās uz tiem, ku­ri ie­snu dēļ ņem dar­bnes­pē­jas la­pu, bet pa­tie­sī­bā ko­lē­ģiem un priekš­nie­kiem va­ja­dzē­tu tie­ši aici­nāt pa­likt mā­jās cil­vē­ku, ku­ram ir ies­nas, jo la­bāk ir kā­du lai­ci­ņu past­rā­dāt ko­lē­ģa vie­tā ne­kā vi­siem puņ­ķo­ties ko­lek­tī­vi. Vis­pa­rei­zāk ir ies­nas mie­rī­gi iz­sli­mot: 3 - 5 die­nas pa­va­dīt mā­jās, at­pūs­ties, iz­gu­lē­ties, piln­vēr­tī­gi ēst, dzert daudz šķid­ru­ma un past­ip­ri­nā­ti uz­ņemt C vi­ta­mī­nu, no­der arī sil­tas kā­ju van­nas vai si­nep­ju plāk­ste­ri. Ja ša­jā lai­kā stā­vok­lis uz­la­bo­jas, tas no­zī­mē, ka ār­stē­ša­na ir pa­rei­za. Ja ir ru­na par akū­tām ie­snām pa­šā sā­ku­ma sta­di­jā, tad var at­ļau­ties iet arī uz pir­ti. Pirts ne­ār­stē tie­ši ies­nas, bet pa­līdz tikt ga­lā ar vī­ru­su in­fek­ci­ju, jo pir­tī mēs daudz svīs­tam, līdz ar to vī­ru­si tiek past­ip­ri­nā­ti iz­va­dī­ti no or­ga­nis­ma, uz­la­bo­jas asins­ri­te, uz brī­di arī de­guns la­bāk el­po. Bet, ja de­gu­na bla­kus­do­bu­mos jau ir stru­tas, tad pir­tī ne­kā­dā ga­dī­ju­mā ne­drīkst iet, jo var ras­ties kom­pli­kā­ci­jas.

Ātr­ie «de­gu­na at­tai­sī­tā­ji»

Pre­pa­rā­tus, kas no­dro­ši­na elp­ce­ļu ātr­u īs­lai­cī­gu at­brī­vo­ša­nu, va­ja­dzē­tu lie­tot ti­kai iz­ņē­mu­ma ga­dī­ju­mos, pie­mē­ram, ja cil­vē­kam, ne­rau­go­ties uz ie­snām, no­teik­ti jā­būt kā­dā at­bil­dī­gā pa­sā­ku­mā. Šim no­lū­kam lie­to ķī­mis­kos me­di­ka­men­tus, kas sa­šau­ri­na de­gu­na gļot­ādas asins­va­dus, bet ne­ie­dar­bo­jas uz vī­ru­siem un bak­tē­ri­jām. Arī pie­vie­no­ta­jās in­struk­ci­jās sa­cīts, ka šos lī­dzek­ļus drīkst lie­tot re­ti un ne­il­gu lai­ku, diem­žēl dau­dzi to ne­ie­vē­ro. Lie­to­jot šos pi­lie­nus il­gāk par no­rā­dī­to lai­ku, var sāk­ties me­di­ka­men­to­zas ies­nas. Da­ži cil­vē­ki lie­to tos ga­diem il­gi, un ro­das pa­to­lo­ģi­ja, kas jau pra­sa ope­ra­tī­vu ār­stē­ša­nu.

Maz­liet par de­gu­na šņauk­ša­nu un ska­lo­ša­nu

Šņau­cot de­gu­nu, ne­va­ja­dzē­tu pār­cen­sties. Da­bas no­teik­tā kār­tī­ba ir šņaukt de­gu­na iz­da­lī­ju­mus uz iek­šu un iz­spļaut caur mu­ti, bet, pro­tams, mēs esam mā­cī­ti šņaukt de­gu­nu, iz­pū­šot gai­su caur nā­sīm. Vis­pirms jā­iz­šņauc vie­na nāss, tad ot­ra; gai­su ne­drīkst pūst stip­ri un caur abām nā­sīm vien­lai­kus. Ja de­gu­nu šņauc ne­pa­rei­zi, in­fek­ci­ja var no­nākt dzir­des ka­nā­los un no­vest pie vi­dus­auss ie­kai­su­ma, ie­spē­ja­mas arī ci­tas kom­pli­kā­ci­jas. Labs de­gu­na do­bu­ma at­tī­rī­ša­nas pa­ņē­miens ir de­gu­na ska­lo­ša­na. Me­di­cī­nā to veic ar spe­ci­ālu sūk­ni, lie­to­jot anti­sep­tis­ku šķī­du­mu. No­pēr­ka­mas šļir­ces de­gu­na ska­lo­ša­nai mā­jas ap­stāk­ļos, iz­man­to­jot vieg­lu vā­rā­mā sāls šķī­du­mu. Šo pro­ce­dū­ru to­mēr ne­va­jag veikt pā­rāk bie­ži, lai ne­iz­ska­lo­tu va­ja­dzī­go de­gu­na da­bis­ko mik­ro­flo­ru.

Kad jā­iet pie ār­sta

Var at­ga­dī­ties sa­rež­ģī­tā­kas si­tu­āci­jas, kad no­teik­ti va­ja­dzē­tu iet pie ār­sta: ie­snām var būt da­žā­das kom­pli­kā­ci­jas, akū­tās ies­nas var pār­iet hro­nis­kā for­mā, bet re­gu­lā­ri ne­pa­rei­zi ār­stē­tas ies­nas var no­vest pie de­gu­na gļot­ādas at­ro­fi­jas. Vi­si elp­ce­ļi ir sav­star­pē­ji cie­ši sais­tī­ti, un ie­snu ga­dī­ju­mā, jo se­viš­ķi ma­zā­kiem bēr­niem, mēdz pa­rā­dī­ties arī sā­pes ausīs, jo elp­ce­ļu gļot­āda ir pie­tū­ku­si un arī gai­sa ka­nā­li, kas no­gā­dā skā­bek­li līdz vi­dus­au­sij, ir no­spros­to­ju­šies, tā­pēc var at­tīs­tī­ties vi­dus­auss ie­kai­sums, kas jau jā­ār­stē ar anti­bi­oti­kām. Ie­spē­ja­mi arī apakš­ējo elp­ce­ļu ie­kai­su­mi un de­gu­na bla­kus­do­bu­mu ie­kai­su­mi, ku­ri arī ār­stē­ja­mi ļo­ti ilg­sto­ši un grū­ti.

Pa­lī­dzēt imu­ni­tā­tei

Par or­ga­nis­ma aiz­sarg­spē­ju stip­ri­nā­ša­nu jā­do­mā past­āvī­gi, bet tie­ši lai­kā, kad ak­ti­vi­zē­jas res­pi­ra­to­rie vī­ru­si un bak­tē­ri­jas, no­de­rēs augu valsts pre­pa­rā­ti, ku­ru sa­stā­vā ir, pie­mē­ram, ehi­nā­ci­ja, C vi­ta­mīns vai ci­ti imu­ni­tā­ti stip­ri­no­ši lī­dzek­ļi. Paš­laik, ru­de­nī, aug­ļos un dār­ze­ņos ir pie­tie­ka­mi daudz C vi­ta­mī­na, bet va­ja­dzī­bas ga­dī­ju­mā var lie­tot arī da­bis­kos C vi­ta­mī­na pre­pa­rā­tus. Arī stress ir viens no cē­lo­ņiem, kas no­vā­ji­na or­ga­nis­ma imu­ni­tā­ti, tā­pēc kat­ram cil­vē­kam ie­tei­cams at­rast sa­vu pa­ņē­mie­nu, kā ma­zi­nāt stre­su - da­žam pa­līdz sports, da­žam past­ai­gas da­bā, vēl ci­tam - aiz­rau­jošs va­ļas­prieks vai ie­sais­tī­ša­nās lab­da­rī­bā.

Lai iz­sar­gā­tos no ie­snām, jā­uz­ma­nās no kra­sām vi­des tem­pe­ra­tū­ras pār­mai­ņām, pie­mē­ram, iz­ejot sa­kar­su­ši uz ie­las, mēs kļūs­tam par ļo­ti la­bu mēr­ķi vī­ru­siem, kas iz­pla­tās gai­sa - pi­lie­nu ce­ļā. Se­viš­ķi pie­sar­dzī­giem jā­būt tiem, kas sli­mo ar kā­du hro­nis­ku kai­ti - bron­hi­ālo as­tmu, cu­ku­ra di­abē­tu u.c., ma­ziem bēr­niem un arī cil­vē­kiem, ku­ri ve­cā­ki par 65 ga­diem.