Uzzini, kur mājās ir mikrobu "perēkļi"

Ne­zin kā­pēc pie­rasts do­māt, ka da­žā­di in­fek­ci­jas sli­mī­bu iz­rai­sī­tā­ji ap­draud mūs ti­kai ār­pus mā­jas, vai nu ru­na bū­tu par elp­ce­ļu vī­ru­siem vai tiem, kas iz­pla­tās ar ne­tī­ru ro­ku starp­nie­cī­bu.

Pa­tie­sī­bā, lai no­ķer­tu in­fek­ci­ju, ne­maz nav jā­uz­tu­ras kle­po­jo­šu un šķau­do­šu ļau­žu drūz­mā vai jā­brauc uz dien­vid­ze­mēm un jā­pērk ap­šau­bā­mas uz­ko­das no ie­lu tir­go­tā­jiem. Da­žā­das ASV vi­des un ve­se­lī­bas in­sti­tū­ci­jas iz­pē­tī­ju­šas, ka ik­vie­nā mā­jok­lī ir lie­tas, kur kon­cen­trē­jas sli­mī­bu iz­rai­sī­tā­ji, bet mā­ji­nie­ki par to pat ne­ie­do­mā­jas.

• Trau­ku maz­gā­ja­mais sūk­lis. Ta­jā var dzī­vot mil­jo­niem mik­ro­bu, ku­rus nav ie­spē­jams iz­nī­ci­nāt, sūk­li vien­kār­ši maz­gā­jot. Spe­ci­ā­lis­ti ie­sa­ka sūk­li uz brī­di ie­likt mik­ro­viļ­ņu krās­ni­ņā - tur aiz­iet bo­jā gan­drīz vi­si mik­ro­bi.
• Guļ­vie­ta. Pa­sau­lē pie­aug gul­tas blak­šu iz­pla­tī­ba, tās ar­vien bie­žāk ie­vie­šas gan lē­tās, gan dār­gās vies­nī­cās un tiek pār­va­dā­tas ar ce­ļo­tā­ju ba­gā­žu. Šie sī­kie asins­sū­cē­ji var pār­nē­sāt B he­pa­tī­tu un ci­tas sli­mī­bas, dzē­lie­ni ra­da arī aler­ģis­ku re­ak­ci­ju. Ja cil­vēks ne­sen ce­ļo­jis, vi­sa lī­dzi ņem­tā ba­gā­ža jā­iz­tī­ra un pa­ma­tī­gi jā­ap­strā­dā ar pu­tek­ļu sū­cē­ju.
• Da­tors. Pē­tī­ju­mi rā­da - pat ja da­to­ru lie­to ti­kai viens cil­vēks, taus­ti­ņi ir no­sē­ti ar mik­ro­biem. Tas­ta­tū­ru re­gu­lā­ri ie­tei­cams tī­rīt ar spe­ci­ā­lām mit­ra­jām sal­ve­tēm. Ne­pie­mir­stiet arī par pu­tek­ļu slau­cī­ša­nu ko­pu­mā.
• Ve­ļas­ma­šī­na. Ta­jā var slēp­ties daudz da­žā­du mik­ro­bu, se­viš­ķi, ja tiek maz­gā­ta ve­ļa lie­lā­kam cil­vē­ku skai­tam. Ie­tei­cams apakš­ve­ļu un dvie­ļus maz­gāt at­se­viš­ķi no ci­tām drē­bēm, iz­vē­lo­ties tiem aug­stā­ku ūdens tem­pe­ra­tū­ru.
• Durv­ju rok­tu­ris. To aiz­skar vi­si, kas ie­nāk mā­jā, bet pirms tam pa­bi­ju­ši sa­bied­ris­ka­jā trans­por­tā, vei­ka­lā, slim­nī­cā utt. Vī­ru­si uz durv­ju rok­tu­ra var iz­dzī­vot die­nām il­gi. Lai iz­sar­gā­tos no sli­mī­bām, rok­tu­ris bie­ži jā­tī­ra. Iz­vē­lo­ties durv­ju rok­tu­ra ma­te­ri­ā­lu, priekš­ro­ka do­da­ma va­ram, jo uz tā spēj iz­dzī­vot ma­zāk mik­ro­or­ga­nis­mu.
• Sāls un pi­pa­ru trau­ci­ņi. Tie vir­tu­vē ir bie­ži lie­to­ti, bet re­ti maz­gā­ti, tur­klāt vēl re­gu­lā­ri tiek ņem­ti ar to pa­šu ro­ku, ku­rā nu­pat bi­ju­si jē­la ga­ļa. Jā­pie­ra­di­nās no­maz­gāt ro­kas ik­reiz, kad esat dar­bo­ju­šies ar ter­mis­ki ne­ap­strā­dā­tu ga­ļu, olām un ci­tiem pro­duk­tiem. Pro­tams, jā­at­ce­ras iz­maz­gāt arī sāls un pi­pa­ru trau­ci­ņus no ār­pu­ses un iekš­pu­ses.
• Ka­bat­la­ka­ti­ņi. Vi­si it kā zi­na, ka gri­pas lai­kā ie­tei­cams iz­man­tot vien­reiz­lie­to­ja­mos pa­pī­ra ka­bat­la­ka­ti­ņus, pat ja pa­ras­ti do­dat priekš­ro­ku au­du­ma mut­au­ti­ņiem. Pa­pī­ra sal­ve­te jā­lie­to ti­kai vien­reiz un pēc tam jā­iz­met, bet dau­dzi to­mēr no­lemj, ka var to lie­tot at­kār­to­ti, ie­liek pa­pī­ra sal­ve­ti ka­ba­tā vai no­sviež kaut kur lī­dzās. Un ja vēl, strā­dā­jot pie da­to­ra vai ska­to­ties te­le­vi­zo­ru, slin­kums ar kat­ru ka­bat­la­ka­ti­ņu skriet uz at­kri­tu­mu spai­ni, tie sa­krā­jas kau­dzē un var kļūt par in­fek­ci­jas avo­tu vi­siem, kas tiem pie­ska­ras.
• Trau­ki. Trau­ki jā­maz­gā ļo­ti rū­pī­gi. Ja mā­jās kāds sli­mo ar in­fek­ci­jas sli­mī­bām, vi­ņam va­ja­dzē­tu iz­man­tot in­di­vi­du­ā­lu trau­ku kom­plek­tu, ku­ru ci­ti ne­lie­to. Ne­nāks par ļau­nu, ja šie trau­ki pēc lie­to­ša­nas tiks dez­in­fi­cē­ti.
• Zo­bu tī­rī­ša­nas pie­de­ru­mi. Lai gan sa­vu zo­bu su­ku cil­vē­ki ne­mēdz aiz­dot pat vis­tu­vā­ka­jiem ģi­me­nes lo­cek­ļiem, to­mēr bie­ži vi­si lie­to vie­nu zo­bu pas­tas tū­bi­ņu un ska­lo­ja­mo glā­zi. Mik­ro­bus var no­dot arī šā­dā ce­ļā. Jā­ņem vē­rā hi­gi­ē­nis­tu ie­tei­ku­mi mai­nīt zo­bu su­ku vis­maz rei­zi trīs mē­ne­šos. Arī pēc in­fek­ci­ju pār­sli­mo­ša­nas dro­šī­bas pēc ie­tei­cams no­mai­nīt zo­bu su­ku, jo esot pat ga­dī­ju­mi, kad mik­ro­bi su­kā sa­gla­bā­jas un cil­vēks pēc kā­da lai­ka sa­slimst at­kār­to­ti.