Me­dus brī­nu­mai­nā ie­dar­bī­ba skaistumam un veselībai

© F64/attēlam ir ilustratīva nozīme

Me­dus ir vis­la­bāk zi­nā­mais bi­šu pro­dukts, par ku­ru vis­bie­žāk at­ce­ra­mies vien tad, kad sa­ska­ra­mies ar tā­du ķi­be­li kā ru­dens un zie­mas sa­auk­stē­ša­nās, ta­ču vel­ti. Kā iz­rā­dās, me­dus un ci­ti bi­šu pro­duk­ti ik­die­nā ir ne­pel­nī­ti aiz­mir­sti – to ie­dar­bī­ba ir tik uni­ver­sā­la, ka tie no­der gan da­žā­du sli­mī­bu pro­fi­lak­sei un ār­stē­ša­nai, gan skais­tum­kop­ša­nas pro­ce­dū­rām jau­nī­bas sa­gla­bā­ša­nai.

Sal­dā, vi­jī­gā un dzid­rā da­bas pro­duk­ta sa­stā­vu no­sa­ka da­žā­di fak­to­ri - zie­di, no ku­riem ie­vākts nek­tārs, re­ģi­ona kli­ma­tis­kie ap­stāk­ļi, kā arī čak­lo me­dus vā­cē­ju šķir­nes īpat­nī­bas. Līdz­te­kus tā­diem pa­mat­ele­men­tiem kā gli­ko­ze, fruk­to­ze un sa­ha­ro­ze me­dus sa­tur arī dau­dzas un da­žā­das mi­ne­rāl­vie­las, ku­ras lab­vē­lī­gi ie­dar­bo­jas uz cil­vē­ka or­ga­nis­mu (pie­mē­ram, kā­lijs, fos­fors, kal­cijs, mag­nijs u.c.), un vi­ta­mī­nus - gal­ve­no­kārt A, C, E un B gru­pas vi­ta­mī­nus. Bi­tes var ie­vākt po­li­flo­ro me­du, kas sa­stāv no vai­rā­ku augu nek­tā­riem, un mo­no­flo­ro me­du - pie­mē­ram, lie­pu, gri­ķu, vir­šu, ābo­li­ņa un rap­ša. Mai­no­ties me­dus iz­cel­smei, mai­nās arī pro­duk­ta īpa­šī­bas un ie­dar­bī­ba uz cil­vē­ku.

Vēs­tu­res lie­cī­bas stās­ta

Mūs­die­nās, kad dau­dzu sli­mī­bu ak­ti­vi­tā­te ne­re­ti ap­steidz ķī­mis­ko me­di­ka­men­tu ie­dar­bī­bu, ar­vien lie­lā­ka kļūst in­te­re­se par da­bī­gu pro­duk­tu iz­man­to­ša­nu ve­se­lī­bas uz­la­bo­ša­nai. Vie­na no al­ter­na­tī­vām ir bi­šu valsts pre­pa­rā­ti - tie nav lē­ti, ta­ču no­de­rī­gi gan. Lie­to­jot bi­šu pro­duk­tus da­žā­du sli­mī­bu ār­stē­ša­nai, or­ga­nis­mam ne­ro­das pie­ra­ša­na un ir ie­spē­jams iz­vai­rī­ties no bla­kus pa­rā­dī­bām, kā­das bie­ži vien no­vē­ro­ja­mas, lie­to­jot ķī­mis­kos pre­pa­rā­tus.

Bi­šu pro­duk­tu lie­to­ša­na uz­tu­rā un sli­mī­bu ār­stē­ša­nā ir zi­nā­ma jau tūk­sto­šiem ga­du. Vēs­tu­res lie­cī­bas at­klāj, ka dzied­nie­cī­ba, iz­man­to­jot me­du, ti­ka prak­ti­zē­ta jau Se­na­jā Ēģip­tē ap 3500. g. p.m.ē. To­laik ar me­dus pa­lī­dzī­bu dzie­di­nā­ja acu, ak­nu, nie­ru, kuņ­ģa un zar­nu sli­mī­bas. Arī Ķī­nas li­te­ra­tū­rā at­ras­ti no­vē­ro­ju­mi par me­dus iz­man­to­ša­nu ārst­nie­cis­kos no­lū­kos - ķī­nie­ši kā te­ra­pei­tis­ku me­to­di iz­man­to­ju­ši pat bi­šu dzē­lie­nus. Lī­dzī­gi fak­ti zi­nā­mi arī par Se­no In­di­ju un Grie­ķi­ju, kur dzied­nie­cī­bā iz­man­tots ne ti­kai pats me­dus, bet arī pro­po­liss, pe­ru pie­niņš un zied­pu­tek­šņi.

Lat­vi­jā pirm­ās rak­stis­kās lie­cī­bas par bi­šu pro­duk­tu iz­man­to­ša­nu sli­mī­bu ār­stē­ša­nā vēs­ta par 16.-17. gad­sim­tu, bet vēl pa­gā­ju­šā gad­sim­ta 70. ga­dos bi­šu pro­duk­ti ar ie­vē­ro­ja­miem pa­nā­ku­miem ti­ka iz­man­to­ti tu­ber­ku­lo­zes ār­stē­ša­nā, ķi­rur­ģi­jā, gi­ne­ko­lo­ģi­jā, sto­ma­to­lo­ģi­jā un ci­tās me­di­cī­nas no­za­rēs.

Bi­šu pro­duk­ti ārst­nie­cī­bā

Bi­šu pro­duk­tu lie­to­ša­nas re­ne­san­se ir li­kum­sa­ka­rī­ga, jo šo vie­lu ie­dar­bī­bas spektrs ir ļo­ti plašs. Vei­cot ar­vien pla­šā­kus la­bo­ra­to­ris­kos pē­tī­ju­mus par da­žā­du bi­šu pro­duk­tu ie­dar­bī­bu uz cil­vē­ka or­ga­nis­mu, tiek at­ras­ti ar­vien jaun­i iz­man­to­ju­ma un ie­dar­bī­bas vei­di. Sva­rī­gi at­zī­mēt, ka mūs­die­nās šo pro­duk­tu pē­tī­ša­na vairs ne­no­tiek em­pī­ris­ki, bet gan bal­sto­ties uz pa­ma­to­tiem zi­nāt­nis­kiem at­zi­nu­miem.

Me­dus ir ne­aiz­vie­to­jams ak­nu sli­mī­bu ār­stē­ša­nā, jo tam pie­mīt spē­cī­gas de­zin­tok­si­kā­ci­jas (at­tī­ro­šas) īpa­šī­bas. Tā­pat vai­rā­kos pē­tī­ju­mos ir pie­rā­dī­tas me­dus anti­bak­te­ri­ālās īpa­šī­bas cī­ņā ar tī­fa un di­zen­tē­ri­jas bak­tē­ri­jām - tī­fa bak­tē­ri­jas me­dū iet bo­jā 48 stun­du lai­kā, bet di­zen­tē­ri­jas - 10 stun­du lai­kā. Me­dus ir ie­tei­cams arī cu­ku­ra di­abē­ta (īpa­ši 2. ti­pa) slim­nie­kiem, ta­ču ne­lie­los dau­dzu­mos un ār­sta uz­rau­dzī­bā. Līdz­te­kus iekš­ķī­gu pro­blē­mu ri­si­nā­ša­nai me­dus no­der arī ār­īgai lie­to­ša­nai. Pro­duk­tam pie­mīt anti­bak­te­ri­ālas un re­ģe­ne­ra­tī­vas (audus at­jau­no­jo­šas) īpa­šī­bas, tā­pēc tas ie­tei­cams da­žā­du čū­lu un brū­ču ār­stē­ša­nai, kā arī kom­pre­sēm ra­di­ku­lī­ta un ci­tu ner­vu ie­kai­su­mu gai­dī­ju­mos.

Bi­šu valsts pro­duk­tu klās­tā ie­tilpst arī pro­po­liss, kas pa­zīs­tams arī kā da­bī­gais anti­bi­oti­ķis, bi­šu mā­šu pe­ru pie­niņš, kas lab­vē­lī­gi ie­dar­bo­jas uz imū­no sis­tē­mu, zied­pu­tek­šņi un bi­šu mai­ze, ku­ros eso­šās vie­las pa­līdz no­re­gu­lēt hor­mo­nu un ho­les­te­rī­na lī­me­ni asi­nīs, kā arī ne­aiz­stā­ja­mais bi­šu vasks, kas gan pa­līdz ri­si­nāt da­žā­das sma­gas sli­mī­bas, gan arī no­der kos­me­to­lo­ģi­jā.

Me­dus skais­tum­kop­ša­nā

Me­dus kos­me­to­lo­ģi­jā tiek iz­man­tots jau ļo­ti sen - tas ātr­i ie­sū­cas ādā, ba­ro to, un tam pie­mīt spē­cī­gas anti­bak­te­ri­ālas īpa­šī­bas. Viens no po­pu­lā­rā­ka­jiem me­dus iz­man­to­ša­nas vei­diem skais­tum­kop­ša­nā ir me­dus ma­sā­žas - tās uz­la­bo asins­ri­ti un viel­mai­ņu, tur­klāt, vei­cot tās re­gu­lā­ri, ie­vē­ro­ja­mi uz­la­bo­jas ādas vis­pā­rē­jais stā­vok­lis. Vis­bie­žāk šo pro­ce­dū­ru iz­man­to, lai ak­ti­vi­zē­tu lim­fā­tis­kās sis­tē­mas dar­bī­bu un at­tī­rī­tu ādu. No fi­zio­lo­ģi­jas vie­dok­ļa me­dus ma­sā­žas lai­kā no­tiek šāds pro­cess - me­dus at­dod cil­vē­ka or­ga­nis­mam vi­sus de­rī­gos mik­ro­ele­men­tus, vien­lai­kus iz­va­dot no tā tok­sī­nus.

Me­du var iz­man­tot arī se­jas mas­kām un ne ti­kai. Spe­ci­ālis­ti at­zīst, ka mas­kas un krē­mi, ku­ru sa­stā­vā ir me­dus, pie­šķir ādai svai­gu­mu un iz­lī­dzi­na grum­bas. Tā sa­ba­lan­sē­tais sa­stāvs ir īpa­ši pie­mē­rots ādas kop­ša­nai, jo tas ļo­ti la­bi ie­sū­cas ādā, at­tī­ra to, mit­ri­na un pa­da­ra sam­tai­ni glu­du. To pa­šu var at­tie­ci­nāt arī uz me­dus iz­man­to­ša­nu pirts pro­ce­dū­ru lai­kā. Ejot pir­tī, me­du var uz­ziest uz sa­kar­sē­tas ādas - kad no or­ga­nis­ma ir iz­da­lī­ju­šās kai­tī­gās vie­las un cil­vēks ir iz­svī­dis, tas at­kal var sākt uz­ņemt se­vī mit­ru­mu un ci­tas vēr­tī­gās vie­las. Re­lak­sā­ci­jai la­bi no­der arī me­dus van­nas, at­liek ti­kai sil­tam ūde­nim pie­vie­not 200-250 g me­dus un bau­dīt pa­tī­ka­mās sa­jū­tas, kas ro­das, kad vēr­tī­gais da­bas pro­dukts sāk sa­vu ie­dar­bī­bu. Lai cī­nī­tos ar bez­mie­gu, līdz­ās me­dum van­nas ūde­nim var pie­vie­not arī kā­du lā­si la­van­das eļ­ļas.

DER ZI­NĀT

  • Lie­pu me­dum rak­stu­rī­ga gai­ši dzel­te­na krā­sa un mai­ga gar­ša - tas la­bi no­der ak­nu un nie­ru sli­mī­bu ār­stē­ša­nai, kā arī an­gī­nas un kle­pus ga­dī­ju­mā.
  • Vir­šu me­du var pa­zīt pēc tum­ši dzel­te­nas krā­sas un asas, rūg­te­nas gar­šas. Pa­līdz dzie­dēt nie­ru, pro­sta­tas un urīn­pūš­ļa sli­mī­bas.
  • Gri­ķu me­dus ir tum­ši sar­kan­brū­nā krā­sā un ar stip­ru aro­mā­tu. Tas sa­tur daudz dzelzs un ol­bal­tum­vie­lu, tā­pēc la­bi no­der anē­mi­jas un nei­ro­žu ār­stē­ša­nai.
  • Rap­šu me­dum ir dzel­te­nī­gi bal­ta krā­sa un vieg­la si­nep­ju smar­ža. Tam ir zems skā­bu­ma lī­me­nis, tā­pēc no­de­rīgs kuņ­ģa sli­mī­bu ār­stē­ša­nai.
  • Ābo­li­ņa me­dus - gaišs, gan­drīz balts un ļo­ti maigs. Tiek uz­ska­tīts par vie­nu no la­bā­ka­jiem gai­ša­jiem me­diem. No­der el­po­ša­nas ce­ļu un kuņ­ģa sli­mī­bu ār­stē­ša­nai.
  • Po­li­flo­rais me­dus vis­bie­žāk tiek ie­vākts no pļa­vu vai me­ža zie­diem. Tas ir dzel­te­nā krā­sā un aro­mā­tisks. Sa­tur C un B vi­ta­mī­nus. No­der aug­šē­jo el­po­ša­nas ce­ļu sli­mī­bu ār­stē­ša­nai.
  • Me­du ār­stē­ša­nā var lie­tot šķai­dī­tā vei­dā (lie­to­jot pie tē­jas vai ūdens), ta­ču jā­at­ce­ras, ka to ne­drīkst kar­sēt virs 40 grā­diem, jo tad tas zau­dē sa­vas vēr­tī­gās īpa­šī­bas.
  • No bi­šu pro­duk­tu in­teg­rē­ša­nas ārst­nie­cī­bā un skais­tum­kop­ša­nā bū­tu vē­lams uz­ma­nī­ties cil­vē­kiem, ku­riem ir aler­ģis­ka re­ak­ci­ja pret bi­šu valsts pro­duk­tiem!

Svarīgākais