Kā pazīt un novērst izdegšanas sindromu?

Jauns gads, jauns darba cēliens, jaunas apņemšanās un izaicinājumi. Līdztekus tam aktualitāti nezaudē arī cits jautājums: kā izvairīties no izdegšanas sindroma?

Pārslodze darbā, vēlme visu vienmēr izdarīt perfekti, būt labākajam un pirmajam, nespēja pateikt kolēģiem «nē», pārmērīgi daudz pienākumu un arvien jaunu pienākumu uzņemšanās, darba ņemšana uz mājām, sliktas attiecības ar kolēģiem, regulārs darbs paaugstināta stresa apstākļos, neefektīva darba laika un uzdevumu plānošana, kā arī citi faktori var novest pie garīgo un fizisko spēku izsīkuma. Kā pazīt un novērst izdegšanas sindromu, stāsta psihoterapeite Baiba Gerharde.

Kas tas ir

Izdegšanas sindroms ir psihisks un fizisks spēku izsīkuma stāvoklis, kas var iestāties, cilvēkam ilgstoši strādājot ar pārslodzi. Lielāka apjoma darbs - sarežģītāks, atbildīgāks, intensīvāks - ir izaicinājums ne tikai aspektā «vai es spēšu ar to tik galā?», bet arī - «kā saglabāt labsajūtu un veselību, to veicot?».

Dabiska aizsardzība pret spēku pārtērēšanu ir nogurums, kad organisms signalizē: man ir par daudz, man nepieciešama atpūta. Izdegšanas sindroms piemeklēs tikai tos, kuri ignorēs nogurumu un piespiedīs sevi turpināt strādāt, vēl smagāk - ja pārmetīs sev vārgulību.

Pārslodze iezīmē cilvēka un apstākļu konfliktu, izaicina viņa drosmi un spējas rūpēties par savām vajadzībām, respektīvi - apstāties. Izdegšana ir šī konflikta neveiksmīga risinājuma sekas. Tam iespējami trīs iemesli - cilvēks neatpazīst nogurumu, ir pārmērīgi ambiciozs un vēlas augstākus sasniegumus, nekā viņa personībai būtu harmoniski, kā arī izdabā citiem - dara sev pāri, pārmērīgi pildot citu cilvēku (darba devēja, vecāku, dzīvesbiedra) vēlmes.

Nostāties savā pusē

Jūtot, ka slodze ir par lielu, svarīgi ir apstāties un apsvērt, kā rīkoties tālāk. Galvenais - būt savā pusē un rūpēties par sevi. Ja paši būsiet noguruši un iztukšoti, arī citiem neko nevarēsiet sniegt. Bieži, lai arī kā negribētos, nogurums liecina par pārmaiņu nepieciešamību dzīvē, pretējā gadījumā vadību var pārņemt ķermenis - saslimstot un tā piespiežot cilvēku palikt gultā. Gadījumos, kad izdegšanas tiešais cēlonis ir pārmērīgs darba apjoms un nepareiza darba organizācija vadības līmenī, lai no izdegšanas izvairītos, vajadzētu darīt visu, lai mazinātu slodzi, piemēram, nekautrēties pārrunāt šo problēmu ar vadītāju. Ja darba organizācijā tomēr neko mainīt nav iespējams, racionālākais lēmums ir pārtraukt šādu darbu. Finansiālais ieguvums ir izdevīgs tikai nosacīti, jo vēlāk, lai atgūtos no izdegšanas sindroma un tā radītajām veselības problēmām, būs nepieciešams gan laiks, gan līdzekļi.

Ja vajag «saraut»

Kādu laiku, taču ne pastāvīgi, strādāt ar palielinātu slodzi ir iespējams - līdzīgi kā skriet ar lielu ātrumu. Šādos gadījumos nepieciešams reālistiski izvērtēt savus spēkus un noteikt robežu, cik ilgi turpināsies saspringtā darba periods, kā arī pēc tam ieplānot atpūtas periodu, lai organisms spētu atjaunoties un atgūt spēkus. «Iespēja, piemēram, īsākā laikā nopelnīt lielāku naudas summu vai arī paveikt ko īpašu un pēc tam atalgot sevi ar atvaļinājumu, manuprāt, ir vienīgie apsvērumi, kad pārslodze ir pieņemama,» atzīst psihoterapeite.

Lai palielinātas slodzes apstākļos nodarītu pēc iespējas mazāku kaitējumu veselībai, svarīgi šajā periodā atteikties no citiem pienākumiem un visu brīvo laiku veltīt atpūtai. Te ļoti svarīgs ir līdzcilvēku atbalsts un izpratne, jo pienākumi un mājas rūpes gulsies uz viņu pleciem, tāpēc ir jāpadomā arī par tuvinieku labklājību - cik daudz un cik ilgi no viņiem to varēs prasīt. Līdztekus tam ir jālieto pilnvērtīgs uzturs, vitamīni, kā arī jārūpējas par regulāru un kvalitatīvu miegu. Jāizvairās no visa, kas varētu radīt papildu spriedzi un enerģijas patēriņu. Jāieklausās sevī - organisms pateiks, kas tam nepieciešams, piemēram, pabūt dabā, tikties ar draugiem kafejnīcā vai pastaigāties pa parku. Jo lielāks ir spēku patēriņš, jo mierīgākai jābūt atpūtai.

Brīdinošie signāli

Pirmā izdegšanas sindroma pazīme ir nogurums. Tam seko fiziskas, emocionālas un intelektuālas izpausmes, kas saistītas ar enerģijas samazināšanos, piemēram, nepatika pret darbu, lēnīgums, nomākts garastāvoklis, apātija, interešu un dzīvesprieka zudums, viegla aizkaitināmība, paviršība, aizmāršīgums, grūtības koncentrēties u.c. Ar laiku izteikti mazinās darba produktivitāte, pasliktinās pašsajūta, iestājas emocionāls un fizisks izsīkums, cieš attiecības ar kolēģiem un mājiniekiem. Pārslodzes apstākļos visi organisma resursi tiek iztērēti, un cilvēks nereti saslimst. Lielākoties reaģē visvairāk noslogotā vai vājākā orgānu sistēma, saasinās hroniskas slimības. Pirmās mēdz reaģēt tieši imunitāte un veģetatīvā nervu sistēma.

Lai atveseļotos

Lai atgūtos no izdegšanas sindroma, nepieciešama gan atpūta, gan nereti radušos veselības problēmu ārstēšana. Var palīdzēt viss, kas veicina enerģijas atjaunošanos, piemēram, gulēšana, izvairīšanās no piepūles, miers. Atveseļošanās periodā cilvēki labprāt laiku pavada mājās, izvairās no jebkādiem pasākumiem, komunikācijas, viņiem neko negribas. Spēku atgriešanās nenotiek ātri, tā prasa laiku, kas ir samērojams ar pārslodzes ilgumu un intensitāti. Ar atgūto enerģiju jārīkojas ļoti uzmanīgi, to nedrīkst iztērēt, ar pārlieku lielu atdevi atkal nododoties darbam. Tāpat arī jāatrod izdegšanas cēloņi un jāmaina darba režīms un organizācija, lai izdegšana neatkārtotos. Ļoti svarīgs ir arī līdzcilvēku, tostarp arī kolēģu un vadītāju, atbalsts un izpratne.

Riska grupas

Izdegšanas sindromam biežāk pakļauti t.s. palīdzošo profesiju pārstāvji, piemēram, ārsti, policisti, ugunsdzēsēji, sociālie darbinieki, psihologi un citi, kuri savā darbā saskaras ar cilvēku ciešanām. Tāpat arī tie, kuriem ikdienā darbs ir saistīts ar cilvēkiem - skolotāji, pārdevēji, uzziņu dienestu un apkalpojošās sfēras darbinieki. Riska grupā ir arī radošo profesiju pārstāvji, vadītāji, kā arī jaunie speciālisti, cilvēki, kuri sāk strādāt jaunā darbavietā vai strādā maiņu darbu.

Kopumā izdegšanu veicina augsta atbildība līdz ar zemu atalgojumu vai zemu morālo novērtējumu. Darba vidē cilvēkus iztukšo arī neskaidri un mainīgi darba nosacījumi, savstarpēji nesavienojamas prasības, sliktas attiecības starp darbiniekiem vai starp darbiniekiem un vadītājiem.

Kur meklēt palīdzību

«Ja jūtat, ka šajā rakstā atspoguļotais tieši attiecas arī uz situāciju jūsu darba dzīvē, noderīga būs ārsta konsultācija,» saka B. Gerharde. «Ieplānojiet vizīti un pastāstiet par savām sajūtām ģimenes ārstam, psihiatram vai psihoterapeitam, lai kopīgi rastu labāko risinājumu.»