PRAKTISKI: Da­ži vien­kār­ši no­tei­ku­mi, lai mati būtu skaisti un veseli

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Cil­vē­ki ga­ta­vi daudz ko da­rīt, lai pa­nāk­tu vē­la­mo ma­tu sa­kār­to­ju­mu un krā­su, bet rei­zēm ne­pa­do­mā, ko par to sa­cī­tu pa­ši ma­ti, ja vien tie pras­tu ru­nāt. Par lai­mi, pa­rei­zi iz­vē­lo­ties ma­tu kop­ša­nas un vei­do­ša­nas lī­dzek­ļus, iz­tie­kot bez pār­mē­rī­bām un ik­die­nā ie­vē­ro­jot da­žus vien­kār­šus no­tei­ku­mus, var sa­sniegt re­zul­tā­tu, kas ap­mie­ri­na gan no iz­ska­ta, gan no ma­tu ve­se­lī­bas vie­dok­ļa.

No­teik­ti der ie­klau­sī­ties eks­per­tos, ku­ri mums ie­sa­ka pie­ņemt sa­vu ma­tus tā­dus, kā­di tie ir, un vis­maz ik­die­nā ne­mo­cīt, cen­šo­ties pa­kļaut sti­la pra­sī­bām, kas ir kra­sā pret­ru­nā ar ma­tu da­bis­ka­jām ie­spē­jām. Skais­ti ma­ti pirm­ām kār­tām no­zī­mē - ve­se­li ma­ti. Kad ma­ti jū­tas slik­ti, tie kļūst ne­spod­ri, traus­li, sa­šķe­ļas un sāk pa­stip­ri­nā­ti iz­krist. Jā­ņem vē­rā, ka pro­blē­mas pa­ras­ti ne­iz­pau­žas uz­reiz. Pie­mē­ram, ir zi­nāms, ka stre­sa vai ba­do­ša­nās dēļ ma­ti pa­stip­ri­nā­ti iz­krīt, ta­ču tas no­tiek pēc da­žiem mē­ne­šiem. Vē­rī­gam cil­vē­kam ma­tu stā­vok­lis ļauj spriest gan par ma­tu kop­ša­nas un sa­va dzī­ves­vei­da ne­pil­nī­bām, gan par vis­pā­rē­jās ve­se­lī­bas pro­blē­mām, jo ma­ti bie­ži at­spo­gu­ļo arī tās.

Vis­sva­rī­gā­kā - ma­tu maz­gā­ša­na

Tai ir gan hi­gi­ēnis­ka, gan kos­mē­tis­ka no­zī­me. Jo­pro­jām ne­rimst sa­dzī­vis­kas dis­ku­si­jas par to, cik bie­ži ma­ti jā­maz­gā, bet spe­ci­ālis­ti, šķiet, no­nā­ku­ši pie vie­no­ta vie­dok­ļa: jā­maz­gā tik bie­ži, cik ne­pie­cie­šams. Vie­nam nā­kas to da­rīt kat­ru die­nu, ci­tam pie­tiek ar rei­zi ne­dē­ļā. Ja kat­ru die­nu vei­do­ša­nai lie­to gē­lu, la­ku vai pu­tas, tad arī maz­gāt ma­tus ie­tei­cams ik die­nu, iz­man­to­jot šam­pū­nus, kas pa­re­dzē­ti bie­žai lie­to­ša­nai un, pro­tams, at­bilst at­tie­cī­ga­jam ma­tu ti­pam. Zie­mā ma­ti pa­ras­ti jā­maz­gā bie­žāk, jo zem ce­pu­res tie ir cie­šāk sa­spies­ti ko­pā, tā­pēc ātr­āk tau­ko­jas. Ne­drīkst ma­tus maz­gāt pā­rāk kar­stā vai pā­rāk auk­stā ūde­nī. Tem­pe­ra­tū­ras am­pli­tū­da ir 35-45 grā­di, tur­klāt - jo tau­kai­nā­ki ma­ti, jo ūde­nim jā­būt vē­sā­kam. Pā­rāk karsts ūdens ak­ti­vi­zē tau­ku dzie­dze­rī­šu dar­bī­bu, bet šam­pū­nā eso­šās vie­las var iz­vei­dot ķe­pī­gu pe­lē­ku ma­su, kas ir grū­ti iz­maz­gā­ja­ma no ma­tiem. Pēc ma­tu ska­lo­ša­nas sil­tā ūde­nī vē­lams uz brī­di lie­tot arī auk­stu. Ma­tus vis­la­bāk sau­dzī­gi iz­su­si­nāt sa­sil­dī­tā dvie­lī un ne­ķer­ties tū­līt pie žā­vē­ša­nas ar fē­nu.

Kas bo­jā ma­tus

Vis­bie­žā­kie ir me­hā­nis­ki, ter­mis­ki un ķī­mis­ki ma­tu bo­jā­ju­mi. Me­hā­nis­kie bo­jā­ju­mi ro­das tad, ja ma­tus pā­rāk bie­ži un in­ten­sī­vi ķem­mē vai re­gu­lā­ri vei­do uz­ka­sī­tas fri­zū­ras. Tas iz­jauc gal­vas ādas aiz­sarg­slā­nī­ti, un ma­ti sāk stip­ri šķel­ties. Ter­mis­kos bo­jā­ju­mus iz­rai­sa pā­rāk karsts fēns, ne­pa­rei­za vai pār­mē­rī­ga lok­šķē­ru, pan­nu, kar­sto ruļ­ļu lie­to­ša­na. Tā ir se­viš­ķi ne­sa­udzī­ga slap­jiem ma­tiem. Ma­ti zau­dē ūde­ni, kļūst sau­si un traus­li, iz­ska­tās ne­vī­žī­gi. Sa­vu­kārt ķī­mis­kie bo­jā­ju­mi ce­ļas no pā­rāk bie­žiem ilg­viļ­ņiem, ba­li­nā­ša­nas un ne­sa­udzī­gas krā­so­ša­nas. Tā tiek sa­grau­ta ma­ta struk­tū­ra, ma­ti iz­ska­tās ne­dzī­vi, glu­ži kā pa­ku­las. Vei­cot šā­das pro­ce­dū­ras, viss jā­da­ra mak­si­mā­li sau­dzī­gi, to ne­drīkst at­ļau­ties pā­rāk bie­ži, un der iz­vē­lē­ties uz­ti­ca­mu pro­fe­si­onā­ļu pa­kal­po­ju­mus.

Pa­lī­dzī­ba no iek­šie­nes

Ma­tu stā­vok­li ilg­ter­mi­ņā ie­tek­mē tas, ko mēs ēdam. Daž­kārt cil­vē­ki pa­ma­na, ka, pie­mē­ram, pēc svēt­kiem, kad bau­dīts daudz sal­du­mu, gan ma­ti, gan gal­vas un se­jas āda kļūst tau­kai­nā­ka. Kad ma­ti pie sak­nēm sāk tau­ko­ties ātr­āk ne­kā pa­ras­ti, tas ne­re­ti no­zī­mē, ka jā­ie­ro­be­žo trek­nu ēdie­nu pa­tē­riņš un pie­nā­cis laiks at­slo­dzes die­nai. Lai ma­tus uz­tu­rē­tu tik ve­se­lus un skais­tus, cik kat­ram no da­bas dots, ie­tei­cams ēst pie­tie­ka­mi daudz ziv­ju un ci­tu jū­ras pro­duk­tu, put­nu ga­ļu, arī pai­pa­lu olas, riek­stus un pākš­au­gus - tie sa­tur va­ru, kas ne­pie­cie­šams ma­tu pig­men­tā­ci­jas no­dro­ši­nā­ša­nai, aiz­ka­vē sir­mo­ša­nu un arī blaug­znu vei­do­ša­nos. Lai ma­tos no­tik­tu piln­vēr­tī­ga ke­ra­tī­na vei­do­ša­nās, ie­tei­cams lie­tot uz­tu­rā augu eļ­ļu, rup­ja ma­lu­ma mai­zi, sau­les­pu­ķu sēk­li­ņas. Ma­tu da­bis­ko spī­du­mu la­bāk iz­do­das sa­gla­bāt tiem, ku­ri re­gu­lā­ri ēd jū­ras kā­pos­tus, jo­gur­tu, biez­pie­nu. Tā­pat kā vis­am or­ga­nis­mam ko­pu­mā, arī ma­tiem nāk par la­bu svai­gu aug­ļu un dār­ze­ņu ēša­na, jo tie sa­tur daudz ne­pie­cie­ša­mu mi­ne­rāl­vie­lu un vi­ta­mī­nu. Ma­tiem ne­gar­šo stip­ri sa­cep­ti ēdie­ni, kon­ser­vi, dzīv­nie­ku tau­ki, sā­ļi un asi ēdie­ni.

Svarīgākais