Kas ir melanoma un kāpēc tā ir bīstama?

Me­la­no­mas sa­slim­ša­nas ga­dī­ju­mu skaits Lat­vi­jā lai­ka pos­mā no 1985. ga­da līdz 2010. ga­dam ir du­bul­to­jies – no ne­pil­niem 100 ga­dī­ju­miem 1985. ga­dā līdz vai­rāk ne­kā 200 ga­dī­ju­miem 2010. ga­dā. Sa­vu­kārt mir­stī­ba no 30 ga­dī­ju­miem 1985. ga­dā ir pie­au­gu­si līdz gan­drīz 90 ga­dī­ju­miem 2010. ga­dā. Ce­rī­gi gai­dot jau­ku un sau­lai­nu va­sa­ru, diem­žēl jā­ru­nā par šo skum­jo sta­tis­ti­ku, jo me­la­no­mai ir vis­tie­šā­kā sais­tī­ba ar sau­lī­ti – viens no gal­ve­na­jiem šo ādas vē­ža for­mu pro­vo­cē­jo­šiem fak­to­riem ir pār­mē­rī­ga ul­tra­vi­ole­tā sta­ro­ju­ma dau­dzu­ma sa­ņem­ša­na.

Me­la­no­ma - vis­bīs­ta­mā­kā

Ādu mēdz dē­vēt par lie­lā­ko cil­vē­ka or­gā­nu, kas aiz­sar­gā no ap­kār­tē­jās vi­des kai­tī­gās ie­tek­mes, un ādas ve­se­lī­ba ir bū­tis­ka vis­am or­ga­nis­mam. Sa­slim­ša­na ar ādas vē­zi Lat­vi­jā un pa­sau­lē pa­lie­li­nās no ga­da uz ga­du, tur­klāt pie­aug arī šīs sli­mī­bas iz­rai­sī­to nā­ves ga­dī­ju­mu skaits, pie­mē­ram, no ag­re­sī­vā­kās ādas vē­ža for­mas me­la­no­mas mi­ru­šo skaits Lat­vi­jā 15 ga­du lai­kā ir trīs­kār­šo­jies. Ādas vē­zim ir trīs vei­di: me­la­no­ma, ba­za­li­oma un pla­kan­šū­nu vē­zis. Bīs­ta­mā­kais no tiem ir me­la­no­ma, kas ir īpa­ši ag­re­sīvs audzējs, jo tā šū­nas spēj ātr­i iz­pla­tī­ties un ra­dīt me­ta­stā­zes. Ba­za­li­oma jeb ba­zā­lo šū­nu audzējs ir bie­žā­kā ādas vē­ža for­ma. Tre­šais veids ir pla­kan­šū­nu vē­zis, kas ir pie­cas rei­zes re­tāks ne­kā ba­zā­lo šū­nu audzējs. Viens no sva­rī­gā­ka­jiem pro­fi­lak­tis­ka­jiem pa­sā­ku­miem, kā iz­vai­rī­ties no sa­slim­ša­nas ar ādas vē­zi, ir sa­ma­zi­nāt ul­tra­vi­ole­tā sta­ro­ju­ma dau­dzu­mu un lai­kus kon­sul­tē­ties ar ār­stu, ja ro­das kā­das aiz­do­mas. Ādas vē­zis ir vie­na no re­ta­jām vē­ža for­mām, kas ir vi­zu­āli dia­gnos­ti­cē­ja­ma - sa­ska­tā­ma ar aci, tā­pēc vieg­li un veik­smī­gi ār­stē­ja­ma ag­rī­nās sta­di­jās.

Iz­prat­ne - ne­pie­tie­ka­ma

Lai sa­ma­zi­nā­tu sa­slim­stī­bu ar me­la­no­mu un ci­tiem ādas vē­ža vei­diem, bū­tis­ka no­zī­me ir sav­lai­cī­gai dia­gnos­ti­kai un pro­fi­lak­sei, lie­to­jot at­bil­sto­šus sau­les aiz­sarg­krē­mus, kas pa­sar­gā no ul­tra­vi­ole­to B sta­ru un ul­tra­vi­ole­to A sta­ru ie­dar­bī­bas. Diem­žēl līdz šim sa­bied­rī­bas iz­prat­ne par ādas ve­se­lī­bu un sau­ļo­ša­nās kai­tī­go ie­tek­mi uz to ir bi­ju­si ne­pie­tie­ka­ma. Ru­na ir gan par sau­ļo­ša­nos brī­vā da­bā, gan so­lā­ri­ja ap­mek­lē­ša­nu.

Jā­sar­gā jaun­ā pa­au­dze

«Bēr­niem un jaun­ie­šiem āda ir ju­tī­gā­ka pret ul­tra­vi­ole­ta­jiem sta­riem ne­kā pie­au­gu­ša­jiem, tā­pēc, līdz 35 ga­du ve­cu­mam bie­ži sau­ļo­jo­ties vai ap­mek­lē­jot so­lā­ri­ju, risks sa­slimst ar ādas vē­zi dzī­ves lai­kā pie­aug par 75 pro­cen­tiem. Diem­žēl Lat­vi­jā veik­tais pē­tī­jums at­klāj sa­trau­co­šu ten­den­ci - tie­ši jaun­ie­ši, ku­ri sau­ļo­jas, ir vie­na no ādas vē­ža ris­ka gru­pām, bet vi­ņiem trūkst iz­prat­nes par ādas ve­se­lī­bu,» stās­ta der­ma­to­logs, bied­rī­bas Der­ma­to­lo­gi pret ādas vē­zi val­des priekš­sē­dē­tājs Rai­monds Karls.

Lai iz­vai­rī­tos no sa­slim­ša­nas ar ādas vē­zi, īpa­ši ir jā­rū­pē­jas par bēr­nu aiz­sar­dzī­bu no sau­les jau ag­rī­nā ve­cu­mā. Uz­tu­ro­ties lau­kā, re­gu­lā­ri - ik pēc di­vām stun­dām - jā­lie­to sau­les aiz­sarg­krēms ar mak­si­mā­lo aiz­sar­dzī­bas in­dek­su vai īpa­ši bēr­niem pie­mē­rots sau­les aiz­sarg­krēms. Va­sa­rā bēr­niem ir jā­val­kā krek­liņš, ce­pu­rī­te un sau­les­bril­les. Līdz trīs ga­du ve­cu­mam bēr­ni ir īpa­ši jā­sar­gā no sau­les. Iz­vē­lo­ties aiz­sarg­kos­mē­ti­ku, uz­ma­nī­ba jā­pie­vērš uz ie­sai­ņo­ju­ma no­rā­dī­ta­jam sau­les aiz­sar­dzī­bas fak­to­ram. Eiro­pas Kop­ie­nas ko­mi­si­jas vad­lī­ni­jās no­teikts, ka sau­les aiz­sarg­krē­miem ir jā­pa­sar­gā ne ti­kai no ul­tra­vi­ole­ta­jiem B sta­riem, bet arī no ul­tra­vi­ole­ta­jiem A sta­riem. To aiz­sar­dzī­bas fak­to­ru sav­star­pē­jai at­tie­cī­bai jā­būt ne lie­lā­kai par trīs, cen­šo­ties pa­nākt ho­mo­gē­ni vie­nā­du aiz­sar­dzī­bas stip­ru­mu gan pret B, gan pret A sta­riem.

Īpa­ša uz­ma­nī­ba ādas vei­do­ju­miem jā­pie­vērš:

• cil­vē­kiem ar gai­šu ādu, blon­diem ma­tiem, zi­lām vai za­ļām acīm (tā sau­ca­mais I un II fo­to­tips), ku­riem slik­ti vei­do­jas ie­de­gums, bet ku­ru āda ātr­i ap­deg sau­lē;
• tiem, ku­ri ve­cā­ki par 40 ga­diem, jo dzī­ves lai­kā uz­krā­tais ul­tra­vi­ole­tais sta­ro­jums sum­mē­jas, pie­mē­ram, me­la­no­mu vis­bie­žāk kon­sta­tē 40 līdz 60 ga­dus ve­ciem cil­vē­kiem;
• tiem, ku­riem dzī­ves lai­kā bi­ju­ši sau­les ap­de­gu­mi, īpa­ši bēr­nī­bā un pus­au­džu ve­cu­mā, īpa­ši - sma­gas for­mas, ar pūš­ļiem;
• cil­vē­kiem, ku­riem kopš bēr­nī­bas ir liels ādas pig­men­tē­to vei­do­ju­mu skaits;
• vis­iem, ku­ri daudz sau­ļo­jas brī­vā da­bā vai bie­ži ap­mek­lē so­lā­ri­ju (vai­rā­kas rei­zes mē­ne­sī);
• to pro­fe­si­ju pār­stāv­jiem, ku­ru darbs sais­tīts ar uz­tu­rē­ša­nos sau­lē, pie­mē­ram, celt­nie­kiem, dārz­nie­kiem, lau­ku dar­bu strād­nie­kiem, sēt­nie­kiem u.c.;
• cil­vē­kiem, ku­ri ik­die­nā strā­dā iekš­tel­pās, bet brī­vo lai­ku pa­va­da sau­lē - pie­mā­jas dār­zā vai spor­to­jot, pie­mē­ram, spē­lē­jot gol­fu, sēr­fo­jot;
• vis­iem, ku­riem jau bi­ju­šas ādas audzē­ju ļaun­da­bī­gās for­mas;
• cil­vē­kiem, ku­ru tu­vā­ka­jiem asins­ra­di­nie­kiem (tē­vam, mā­tei, brā­lim, mā­sai) at­klā­ti ādas vē­ža ga­dī­ju­mi;
• pa­cien­tiem, ku­riem veik­ta audu vai or­gā­nu trans­plan­tā­ci­ja, kā arī HIV pa­cien­tiem.

NO­DE­RĪ­GI!

Dzi­mum­zī­mes jā­pār­bau­da, ja:

• dzi­mum­zī­mes for­ma kļūst asi­met­ris­ka, ne­re­gu­lā­ra, ma­las ro­bai­nas, tās iz­plūst
• dzi­mum­zī­me sāk nie­zēt, sā­pēt, ir vel­ko­ša sa­jū­ta
• dzi­mum­zī­me pa­lie­li­nās, tās di­ametrs pār­sniedz 5 mm
• vei­do­jas sa­bie­zē­jums, iz­čū­lo­jums, asi­ņo­ša­na
• dzi­mum­zī­me mai­na vai zau­dē krā­su