Hronisks vīrushepatīts C ir viena no lielākajām infektoloģijas aktualitātēm pasaulē, arī Latvijā. Cilvēki, kuri meklē informāciju par šo slimību, to atrod, bet ir arī tādi, kuri, uzzinot, ka asinsanalīzē konstatētas antivielas pret C hepatīta vīrusu, jautā: dakter, cik man atlicis dzīvot?
Ļoti viltīgs
C hepatīta vīruss ir ļoti viltīgs, tas iemājo cilvēkā ar asiņu starpniecību. Inficēties var medicīnisku manipulāciju laikā, veicot tetovējumus, pīrsingu, manikīru, pedikīru, ja netiek ievēroti dezinfekcijas un sterilizācijas noteikumi, kā arī dzimumceļā. Savu graujošo darbību vīruss veic tikai aknās, jo tā vairošanās notiek vienīgi aknu šūnās - hepatocītos. Aknas ir relatīvi mēms orgāns, tās sāp tikai tad, ja krasi palielinās un iztiepjas ap tām esošā saistaudu kapsula. Hroniska hepatīta gadījumā sāpju nav. Ja aknas neveic savu atindējošo funkciju, galvenās izpausmes ir nogurums un pazeminātas darbspējas, nereti vakaros ir nedaudz paaugstināta temperatūra. Cilvēki ciešas mēnešiem ilgi, līdz tomēr aiziet pie ģimenes ārsta.
Izmeklējumi
Lai noskaidrotu, vai pacienta asinīs ir C hepatīta vīruss un vai tas ir nodarījis kaitējumu aknu audiem, ģimenes ārsts nozīmē asinsanalīzes, lai noteiktu antivielas pret šo vīrusu. Antivielas liecina, ka organismā tas bijis. Ap 20-25% pacientu imūnsistēma no vīrusa atbrīvojas pati. Šiem cilvēkiem ir laimējies. Nosacīti veiksminieki ir arī tie apmēram 5% C vīrushepatīta slimnieku, kuriem slimība norit akūti, ar dzelti un citām klīniskām izpausmēm. Atklājot akūtā stadijā, slimību var izārstēt, neļaujot pāriet hroniskā formā.
Nākamais solis ir meklēt pašu vīrusu, noteikt tā koncentrāciju asinīs un genotipu. Ja vīruss patiešām ir, tad nosaka arī tādus asinīs konstatējamus aknu iekaisuma rādītājus kā, piemēram, ALAT, un ārsti lemj, vai ir nepieciešama aknu audu morfoloģiskā izmeklēšana. Lai to veiktu, pacientu ievieto slimnīcā un ultrasonoskopijas kontrolē ar punkcijas biopsijas adatu vietējā anestēzijā paņem mazu aknu gabaliņu. Preparātu pētot, nosaka, vai audos ir iekaisums, cik tas ir izteikts, vai ir izveidojušies saistaudi un kādi tie ir. Ja ir sākotnējie jeb irdenie (fibrotiskie) saistaudi, tad process ir atgriezenisks, bet īstie (cirotiskie) saistaudi liecina, ka process ir neatgriezenisks. Var atklāties arī aknu audu sabrukums - nekroze. Katru šo parametru izsaka ar noteiktu skaitlisku vērtību, ko saskaitot, iegūst histoloģiskās aktivitātes indeksu. Ja tas ir zems, izmaiņas ir minimālas un ārstēšana nav vajadzīga. Ja histoloģiskās aktivitātes indekss ir augsts un prevalē fibroze un nekroze, tad jāsāk ārstēšana, lai pārtrauktu vīrusa vairošanos, samazinātu tā koncentrāciju vai vispār iznīcinātu.
Ārstēšana
Standarta ārstēšanā pacients saņem pagarinātas darbības alfa interferonu kombinācijā ar pretvīrusu preparātu ribavirīnu. C hepatīta vīrusam ir vairāki genotipi, no kuriem Latvijā visizplatītākais diemžēl ir pirmais genotips, kas izraisa agresīvu hepatītu, tāpēc ārstēšana ir gan ilgāka, gan mazāk efektīva. Labāk terapijai pakļaujas otrais un trešais genotips, kurus Latvijā sastop retāk. Pirmā genotipa gadījumā minimālais ārstēšanas ilgums ir 48 nedēļas, 2. un 3. genotipa gadījumā - 24 nedēļas. Interferonu injicē vienreiz nedēļā, noteiktā dienā, savukārt ribavirīns ir kapsulu vai tablešu formā un tas jālieto iekšķīgi katru dienu. Zāļu devas katram pacientam nosaka ārstu konsilijs individuāli. Terapijas laikā ir nepieciešama kontrole - vienu reizi mēnesī jāiet pie infektologa hepatologa, jāveic izmeklējumi.
Preparātiem ir dažādi blakusefekti. Var samazināties leikocītu un eritrocītu skaits, tad tas jāatjauno normālā līmenī; dažreiz nākas ievietot pacientu slimnīcā, kur viņš saņem attiecīgus preparātus. Tiek noteikti aknu iekaisuma bioķīmiskie rādītāji, pēc vajadzības arī nosaka vairogdziedzera hormonus, jo blakne var būt pastiprināta vai pavājināta vairogdziedzera funkcija, reizēm vajadzīga arī endokrinologa konsultācija, lai to koriģētu ar medikamentiem. Raksturīga blakne ir nomākts garastāvoklis, kas var pāraugt dziļā depresijā. Pēc interferona injekcijas bieži vērojams gripai līdzīgs stāvoklis - lauž kaulus, sāp galva un acu āboli, temperatūra var paaugstināties līdz 39 grādiem, bet diennakts laikā tas pāriet. Tāpēc strādājoši pacienti injekcijām bieži izvēlas piektdienu vai sestdienu. Subjektīvi nepatīkama blakne ir matu izkrišana, bet, terapiju pārtraucot, tie ataug. Ir ļoti svarīgi saņemt pilnu terapijas kursu, jo jāuztur tāda medikamentu koncentrācija, lai vīruss nevarētu vairoties un tā nebūtu asinīs. Gadās, ka cilvēks jūtas ļoti slikti un viņš ir jāievieto klīnikā, lai novērstu blaknes, tomēr nepārtraucot terapiju.
Pacientu uzskata par izārstētu, ja viņam sešus mēnešus pēc terapijas pabeigšanas asinīs ar molekulārās bioloģijas metodēm nekonstatē C hepatīta vīrusu. Pacientus ar pirmo vīrusa genotipu izārstē līdz 50%, ar 2. un 3. genotipu - apmērām 70-80% gadījumu.
Proteāžu inhibitori
Katram cilvēkam 19. hromosomā ir tāds interleikīnu 28B kodējošs gēns un tam ir vairāki varianti jeb alleles,» skaidro B. Rozentāle. «Izpētīts, ka tad, ja cilvēkam ir allele CC, izārstēšanās ir ievērojami biežāka nekā tad, ja ir allele TT vai CT. Pēdējā laikā parādījušies jauni preparāti, proteāžu inhibitori, kuri bloķē fermentu proteāzi un līdz ar to neļauj vīrusam vairoties. Šie preparāti, boceprevirs un telaprevirs, vēl nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Tie ir pieejami tirgū, taču maksā daudzus tūkstošus latu. Ja vīrusam ir pirmais genotips un cilvēkam ir interlekīna 28B gēna TT vai CT allēle, tad izārstēšanās izredzes ir zemas, tāpēc tiek ieteikta trīs preparātu kombinācija - pagarinātas darbības interferons, ribavirīns un kāds no proteāžu inhibitoriem. Mēs tāpat kā visi ceram uz valsts ekonomisko izaugsmi un kompensējamo zāļu saraksta paplašināšanu. Hroniskā C hepatīta pacientu vidējais vecums ir 35 gadi, šie cilvēki lielākoties ir izglītoti, aktīvi, sportiski, viņiem nevar pārmest nepareizu dzīvesveidu. No C hepatīta vīrusa nevar izvairīties ne skrienot, ne dzerot burkānu sulu, ne veselīgi ēdot. Te lielākā loma pieder medicīnai ar tās efektīvajām, lai gan dārgajām ārstniecības metodēm. No humānisma viedokļa jāārstē jebkurš, bet, ja aprēķina izmaksu efektivitāti, tad jāņem vērā, ka šie cilvēki vēl ilgi strādās un maksās nodokļus.
HRONISKĀ C HEPATĪTA PACIENTI
vidējais vecums ir 35 gadi,
lielākoties ir izglītoti,
aktīvi, sportiski,
viņiem nevar pārmest nepareizu dzīvesveidu.