Vīrusu un saaukstēšanās sezonai atkāpjoties, ir īstais laiks, lai veiktu revīziju savā mājas aptieciņā. Tas ļaus ne vien ieviest tajā kārtību, bet arī pārbaudīt, vai tajā nav kādu zāļu, kurām ir beidzies derīguma termiņš vai kuras vairs nelietojat. Ko darīt ar šādām zālēm, kā tās pareizi utilizēt, konsultē BENU Aptiekas farmaceita asistente Zanda Ozoliņa.
Agrāk vecos medikamentus ieteica nolaist podā, lai tie nejauši nenonāktu bērnu rokās, taču tagad to stingri neiesaka.
Ne vienam nav noslēpums, ka arī zālēm ir derīguma termiņš. Uz to iepakojuma ir redzama atzīme “derīgs līdz” un datums. Ja norādīts tikai mēnesis un gads, tad zāles var lietot līdz attiecīgā mēneša pēdējam datumam. Proti, līdz šim datumam ražotājs garantē medikamenta atbilstību prasībām, un šī ir pēdējā diena, kad šo medikamentu var droši lietot. Lietot zāles, kurām ir beidzies derīguma termiņš, ir bīstami, jo tajās esošās aktīvās un palīgvielas var noārdīties, un neviens nezina, kādi procesi varēja notikt medikamentā pēc glabāšanas termiņa beigām. Tāpēc šādas zāles ir jāiznīcina. Zāles, kurām beidzies derīguma termiņš, nekļūst nederīgas jau tajā pašā dienā. Tas ir, ja kastītē vēl ir palikušas divas tabletes, tās nav jāmet ārā, bet var izlietot. Ja derīguma termiņš ir beidzies pirms mēneša vai agrāk, tad zāles ir jāutilizē. Tas pats jādara ar zālēm, kuras vairāk nelietojat.
Agrāk vecos medikamentus ieteica nolaist podā, lai tie nejauši nenonāktu bērnu rokās, taču tagad to stingri neiesaka, uzsver Z.Ozoliņa. Turklāt kopā ar sadzīves atkritumiem izmestie medikamenti piesārņo apkārtējo vidi. Ja zālēm beidzies termiņš vai arī kāda iemesla dēļ pārstājāt tās lietot, varat tās nogādāt aptiekā vai vietējā bīstamo atkritumu nodošanas punktā. Abos gadījumos zāles pieņem bez maksas.
Aptiekā var nodot vien tās zāles, kurām ir beidzies derīguma termiņš. Turklāt jāatceras, ka aptiekām nav pienākuma pieņemt atpakaļ uztura bagātinātājus, dabīgos preparātus un medicīniskās iekārtas. Tāpat aptiekas nepieņem izlietotās šļirces, jo līdz utilizācijai tās jātur aukstumā un ne visi to spēj nodrošināt. Tās var izmest kopā ar parastajiem sadzīves atkritumiem, bet, ja tajās ir bīstamie komponenti, nogādāt bīstamo atkritumu pieņemšanas punkta. Vecos dzīvsudraba termometrus arī ir ieteicams nogādāt aptiekā. No aptiekas visas vecās zāles nonāk sadzīves atkritumu stacijā, kur tiek īstenota to droša iznīcināšana.
Vēlams, lai aptiekā nododamas zāles būtu oriģinālajā iepakojumā. Tabletes nav ieteicams izņemt no burciņām un blisteriem. Ja vēlaties medikamentus nodot bīstamo atkritumu pieņemšanas punktā vai sadzīves atkritumu stacijā, vispirms jāpārliecinās, vai šis zāles tur pieņems. Parasti šādu informācijau var atrast atkritumu apsaimniekotāju mājaslapā.
Vairākums zāļu, ja tās lieto nelietderīgi, tieši apdraud cilvēka veselību vai apkārtējo vidi. Veselības riski ir izklāstīti zāļu lietošanas instrukcijā, par tiem daudz runā masu medijos, taču maz tiek runāts par vides riskiem. Pēdējā laikā apkārtējā vidē, galvenokārt ūdeņos, arvien biežāk atrod zāļu “pēdas”. Lai gan to koncentrācija ir daudz zemāka par parasto piesārņojošo vielu saturu, ilgtermiņā tie var kļūt par iemeslu veselības problēmu. Medikamenti satur aktīvās vielas, kuru ietekme uz vidi vēl ir maz izpētīta. Lai gan vairākums zāļu vidē ātri noārdās, to pastāvīga nonākšana apkārtējā vidē var novest pie to pārāk augstas koncentrācijas. Zāles var tiešā veidā ietekmēt ūdens organismus. Piemēram, hormonālie preparāti var kļūt par iemeslu abinieku un zivju dzimuma maiņai, kā rezultātā tie var pārstāt vairoties. Dažas zāles nenoārdās un var nonākt dzeramajā ūdenī.
Zāles var novest pie virsējo un gruntsūdeņu piesārņojuma. Piemēram, slimnīcu notekūdeņos esošais dažādu preparātu palieku maisījums ar antibiotikām, kuras var atrast arī pilsētu notekūdeņu attīrīšanas stacijās, laika gaitā mikroorganismus var padarīt izturīgus pret antibiotikām, un šo slimību ārstēšanas gaitā antibiotikas var izrādīties bezspēcīgas.