Kā novērst mājsaimniecību apzagšanas risku jeb kāpēc iedzīvotāji nenovērtē suņa faktoru?

Mājokļa drošība ir pašsaprotams jautājums.

It kā. Tomēr cilvēki mēdz paļauties uz veiksmi, sazin kādu augstāko spēku labvēlību vai varbūt pat zagļu godaprātu. Diemžēl policija katru dienu informē par zādzībām no mājokļiem.

Šā mēneša rekords (pagaidām) fiksēts 9. augustā, kad Latvijā tika reģistrētas 19 zādzības no mājokļiem, kas ir vairāk nekā vidēji ik dienas. Diennakts laikā apzagti 11 mājokļi Rīgas reģionā, četri Kurzemē, divi Vidzemē, bet pa vienam - Latgalē un Zemgalē.

Apdrošināšanas kompānijas regulāri veic aptaujas un apkopo datus par dažādiem savu pakalpojumu segmentiem. Ja jāpievērš uzmanība mājokļu ugunsdrošībai, tad tiek izplatīta informācija par notikušajām ugunsnelaimēm; ja tiek akcentēti īrnieku nodarītie kaitējumi, tad uzsver šo zaudējumu iemeslus, apmērus un problēmas risinājumu, proti, apdrošināšanu.

Suns izglābs?

Savukārt Valsts policija pēc tās rīcībā esošās informācijas norāda, ka iedzīvotāji pietiekami nenovērtē suņu kā mājokļa sargu potenciālu, ierindojot tos vien trešajā drošības līdzekļu vietā aiz signalizācijas un novērošanas kamerām. Bet zagļi suņus atzīst par lielāko traucēkli zādzības paveikšanai, jo tie pievērš apkārtējo uzmanību un garnadži nevēlas riskēt, saķeroties ar lielu suni. Tas gan nenozīmē, ka itin visi dzīvokļu īpašnieki gribēs iegādāties suni vai vēlēsies to uzturēt. Turklāt nereti dzīvokļa īpašnieki kopā ar suni dodas izbraukumā uz dažām dienām vai garākā atvaļinājumā, un mājoklis paliek tukšs.

Vieglprātīga attieksme

Tāpēc policija uzsver, ka mājokļa drošības pasākumu galvgalī ir arī signalizācija un īpašuma apdrošināšana. Apdrošināšanas kompānijas Gjensidige Latvija un OMD Latvija pērn veiktajā pētījumā konstatēts, ka gandrīz trešdaļa (32%) aptaujāto ne reizi nav interesējušies par mājokļa apdrošināšanas iespējām un nav informēti par tās izmaksām. 56% aptaujāto cilvēku nav ne tikai interesējušies par apdrošināšanu, bet nav arī domājuši par sava mājokļa drošību un iespējamiem riskiem vispār.

Pētījumā Mājokļa drošības uztvere Latvijas iedzīvotāju vidū parādās likumsakarīgas tendences: vismazāk par apdrošināšanu ir interesējušies iedzīvotāji, kas pašreizējo dzīvesvietu īrē, iedzīvotāji vecumā līdz 29 gadiem, iedzīvotāji, kas dzīvo par 20 gadiem vecākās ēkās, un lauku iedzīvotāji, kaut gan tieši laukos cilvēki visbiežāk mājas vai dzīvokļa durvis neaizslēdz.

Visbiežāk mājokli izvēlējušies apdrošināt iedzīvotāji ar īpašuma kredītsaistībām (bankas pieprasa apdrošināt īpašumu), jauno projektu īpašnieki un iedzīvotāji ar salīdzinoši augstiem ienākumiem.

Apzinot iedzīvotāju iespēju segt zaudējumus, ja mājoklī notiktu kāda nelaime, 18% aptaujāto sacīja, ka par zaudējumiem nesatraucas, jo ir apdrošinājuši mājokli, gandrīz tikpat (17%) pašu spēkiem nespētu segt zaudējumus, no kuriem 7% aptaujāto nemaz nebūtu iespējas naudu aizņemties. Piektdaļa aptaujāto (20%) apgalvoja, ka būtu gatavi segt zaudējumus robežās no 500 līdz pat 1500 eiro, tomēr nav zināms, vai interneta aptaujā sacītais atbilst īstenībai.

Likumsakarības pastāv

Iespējams, mājokļu īpašniekiem un īrniekiem ir savi priekšstati par to, kādas mājas vai dzīvokļus zagļi apmeklē visbiežāk un ko viņi nozog.

Ir gan plānotas, gan spontānas zādzības. Visbiežāk tiek nozagta nauda un dažādas nelielas mantas, priekšmeti, ko var neuzkrītoši iznest un ātri pārdot: juvelierizstrādājumi, datori, mobilie telefoni, fotoaparāti. Ieteicams noslēpt dokumentus grūti pieejamā vietā, jo tie ir zagļu interešu lokā. Pat ja izdodas laikus nobloķēt maksājumu kartes un pieteikt personas dokumentu zādzību, nekad nevar zināt, ko garnadži būs paguvuši ar to iesākt. Ne visi ir atteikušies no funkcijas, kas ļauj izmantot maksājumu karti ar bezkontakta funkciju iepirkumiem bez PIN koda ievadīšanas. Kamēr konstatē tādas kartes zādzību, tikmēr nelietīgi cilvēki var iztērēt pieejamos naudas līdzekļus.

Pilsētās iekļūšanai mājokļos galvenokārt tiek izmantoti balkoni un logi, it īpaši, ja mājokļa iemītnieki ir tos atstājuši nenoslēgtus. Arī tad, ja no rīta dodaties uz darbu, balkona, lodžijas, istabas logu aizveriet! Un gādājiet par droši slēdzeni.

Un vēl. Zagļi, plānojot noziegumu, izpēta upuru paradumus. Ja paredzēts mājvietu atstāt uz ilgāku laiku, vai nu jāpieslēdz signalizācija, vai jāvienojas ar kaimiņiem, ka viņi pieskatīs īpašumu. Sociālie tīkli un modernās tehnoloģijas ļauj garnadžiem uzzināt, kur kāds cilvēks atrodas. Par to jau bezgalīgi daudz runāts, tomēr cilvēki aizvien mēdz bezrūpīgi izturēties pret saviem datiem.

***

MĀJOKĻA DROŠĪBA

• Dzīvokļa vai privātmājas apzagšana aizņem vidēji 90 sekundes līdz 12 minūtes. Lielākā daļa laika nepieciešama vērtīgo mantu atrašanai un to iznešanai no mājokļa, nevis durvju uzlaušanai.

• Latvijā 74% iedzīvotāju uzskata, ka viņu mājoklis ir drošs. Visbiežāk tā uzskata iedzīvotāji ar bērniem līdz divu gadu vecumam, mājdzīvnieku īpašnieki, iedzīvotāji ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, kā arī jauno privātmāju un dzīvokļu projektu īpašnieki.

• Lai izvairītos no zādzībām, 46% aptaujāto par pietiekamu aizsardzību uzskata atbilstošus logus un durvis, 25% mājoklis ir aprīkots ar durvju kodu vai apsardzi, taču 18% par pietiekamu drošību uzskata mājoklī esošo suni.

• No izvaicātajiem 37% norādījuši, ka savu mājokli pasargā, to apdrošinot. Visbiežāk mājokli izvēlējušies apdrošināt iedzīvotāji, kuri kā galveno risku min zādzību un ugunsdrošību.

Avoti: Neatkarīgā; pētījums Mājokļa drošības uztvere Latvijas iedzīvotāju vidū