Nelūgtie kaimiņi "žurki, peļi, vabuļi"; kā rīkoties?

Varbūt tikai ziemā mājokļos neieviešas nelūgti kaimiņi – grauzēji un kukaiņi. To klātesamība ir ne tikai nepatīkama, bet arī kaitējoša un pat bīstama cilvēka veselībai. Blusas, peles, žurkas, prusaki, blaktis ir visbiežāk sastopamie nelūgtie daudzdzīvokļu mājās. Un, ak šausmas, ja kāds no kaimiņiem ir ķēries pie grauzēju nīdēšanas koplietošanas telpās! Tad beigtā žurka smird baisāk nekā Zviedrijas pūdētā siļķe.

Dzīvokļu īpašniekiem nevajadzētu ķerties pie programmas Noindēsim katrs pa žurkai. Epidemioloģiskās drošības likumā ir teikts, ka teritorijas un objektu uzturēšana un sakopšana, nodrošinot kaitīgo posmkāju un grauzēju iznīcināšanu un nepieļaujot to ieviešanos, ir teritorijas vai objekta īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas (ja tāda ir) pienākums. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieki ir atbildīgi par grauzēju un kukaiņu indēšanu, bet saviem spēkiem un pēc savas saprašanas viņiem nav ieteicams rīkoties. Ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 618 Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas noteikumi, un tajos sacīts: dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumus veic īpaši apmācīts darbinieks - dezinfektors, kuram ir vidējā izglītība vai profesionālā pamatizglītība un kurš ir apguvis dezinfektora mācību programmu. Dezinfektors izvēlas atbilstošas metodes un līdzekļus to iznīcināšanai, kas nenodara kaitējumu cilvēkiem un mājdzīvniekiem. Turklāt grauzējus aizbiedēt nedrīkst, sak, lai dodas uz kaimiņmāju. Ar tiem jātiek galā līdz to galam, proti, peles vai žurkas ir jānonāvē.

Veselības inspekcijā uzsver, ka iedzīvotāji, kuriem ir sūdzības par insektu vai grauzēju esamību, par šo problēmu informē mājas apsaimniekotāju vai īpašnieku.

Ja pārvaldnieks, īpašnieks vai apsaimniekotājs žurku, peļu, vabuļu problēmu ignorē, tad var vērsties Veselības inspekcijā ar iesniegumu. Par iesnieguma izskatīšanu nav jāmaksā. Inspektori pārliecinās, ka ēkā tiešām ieviesušies indējami kaimiņi, un uzdod ēkas apsaimniekotājam vai īpašniekam divu nedēļu laikā veikt dezinfekcijas, dezinsekcijas vai deratizācijas pasākumus un par pasākumi izpildi informēt Veselības inspekciju.

Arī iedzīvotāji paši var sekot kārtībai un tīrībai viņu īpašumā - daudzdzīvokļu namā. Piemēram, nepievērt acis uz kaķu barotājiem, kas mincīšiem met ēdamo vai nu pa logiem, vai noliek pie mājas sienas. To nedrīkst pieļaut. Kaķu tantes un onkuļi savus pagalma bezpajumtes mīluļus var barot vismaz 10 metru attālumā no dzīvojamām mājām, jo grauzēji un kukaiņi mitinās tur, kur tie var atrast barību.

Visbiežāk netiek aizvērti atkritumu tvertņu vāki, bet tas ir jādara. Tad ne tikai kaijas un vārnas nevarēs pakampt pārtikas atkritumus, bet arī žurkām un pelēm būs grūtāk atrast ēdamo.

Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Civinity speciālisti ierosina stingrākus regulējumus normatīvajos aktos par profilaktisko dezinsekcijas un deratizācijas veikšanu, jo apkarojamie grauzēji un insekti ceļo no mājas uz māju - no turienes, kur tos neindē, uz turieni, kur tos regulāri iznīdē. Taču tās ir izmaksas. Tāpēc grauzēju un insektu iznīdēšana būtu jāveic profilaktiski divas reizes gadā visās mājās, uzskata Civinity uzņēmuma Hausmaster valdes loceklis Ardis Pāvilsons.

VAI ŽURKAS UN BLUSAS IR BĪSTAMAS?

Par žurku pārnēsātām slimībām ir dzirdēts biežāk, bet vai arī blusas var kaitēt cilvēka veselībai?

Blusas var pārnēsāt slimības, piemēram, mēri un tīfu, kā arī var pārnēsāt lenteņus. It īpaši jābūt piesardzīgiem, ja mājās ir mazi bērni, jo tie var inficēties ar lenteņu oliņām.

Žurkas, peles un citi grauzēji var būt leptospiru nēsātāji. Cilvēks inficējas, ja uz bojātas ādas vai gļotādas, kā arī kuņģa zarnu traktā nokļūst leptospiras. Inficēšanās notiek, ja saskaras ar inficēto grauzēju, dzīvnieku vai arī ar to izkārnījumiem, inficētiem priekšmetiem, pārtikas produktiem, ūdeni u.c. Saskarsmē ar grauzējiem arī mājdzīvnieki (suņi, kaķi) var inficēties ar leptospirozi un aiziet bojā. Leptospirozi tautā dēvē par žurku slimību vai žurku mēri.

KUR ZIŅOT

SIA Rīgas namu pārvaldnieks pārvaldītajās ēkās deratizācijas vai dezinsekcijas izdevumi ir iekļauti ēkas apsaimniekošanas maksā. Pieteikumus iedzīvotāji var iesniegt jebkurā no RNP klientu apkalpošanas centriem, par grauzēju vai insektu vairošanos paziņot namu pārziņiem, ēku un teritoriju pārziņiem, kā arī sniegt informāciju pa telefonu 8900.

Par kaitīgo insektu vai grauzēju vairošanos iedzīvotāji var ziņot Veselības inspekcijā. Iesniegumus var iesniegt personīgi vai nosūtīt pa pastu uz adresi: Klijānu ielā 7, Rīgā, LV-1012, vai elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu Elektronisks iesniegums Veselības inspekcijai. Informāciju var iegūt, zvanot pa tālruni 67819685 vai zvanot uz Inspekcijas reģionālo kontroles nodaļu.

Avots: Veselības inspekcija