Atklāti Latvijas iedzīvotāju vannošanās paradumi; katrs 10. vannojas kopā ar mīļoto

Karsta vai remdena, aša vai nesteidzīga, sveču gaismā, ar labu grāmatu, mūzikas pavadījumā vai dziedējošā klusumā – cik cilvēku, tik dažādu viedokļu, kādai jābūt nevainojamai vannai. Vannai ikdienā priekšroku dod 64% Latvijas iedzīvotāju, gandrīz divreiz pārsniedzot dušas mīļotāju skaitu. Iespējams, vannas popularitāte skaidrojama ar iespēju apvienot mazgāšanos ar citām svarīgām nodarbēm, no kurām visizplatītākā ir mūzikas klausīšanās, noskaidrots kosmētikas ražotāja STENDERS veiktajā aptaujā.

Aptaujas rezultāti liecina, ka čaklākie vannas baudītāji Latvijā ir jaunieši vecumā līdz 30 gadiem un cilvēki ar vidēji augstiem (700-900 eiro) ienākumiem, savukārt viskūtrākie - seniori pēc 60 gadu vecuma: vien nedaudz vairāk par pusi jeb 51% respondentu šajā vecuma grupā atzīst vannas priekus par savu paradumu. Ilgstošu peldi biežāk izvēlas sievietes, bet vannas primāro funkciju - iespēju nomazgāties - mērķtiecīgāk izmanto vīrieši un lauku iedzīvotāji. Un, jo garāks vannošanās procesam atvēlētais laiks, jo mazāk iedzīvotāju vannā tikai mazgājas, toties plašāks kļūst izmantoto vannas kosmētikas līdzekļu klāsts un svarīgāks - vannasistabas estētiskais noformējums.

Vannā lasa, sērfo sociālajos tīklos un pat bauda romantiskus randiņus

Kamēr 48% iedzīvotāju vannas rituālā saskata tikai vienu funkciju - iespēju tikt pie tīras ādas, pārējie laiku izmanto lietderīgi un apvieno vairākas patīkamas nodarbes. Ar pārliecinošu pārsvaru visbiežāk piekoptā izklaide vannā ir mūzikas klausīšanās (31%), un tas nav pārsteigums, jo mūzika ir nozīmīgs faktors, kas spēj radīt relaksējošu gaisotni. Retāk, laiskojoties vannā, notiek sērfošana sociālajos tīklos (14%), grāmatu vai žurnālu lasīšana (13%), sazvanīšanās ar draugiem un tuviniekiem (4%). Bet 10% vannā gājēju izmanto vannošanās procesu nelielam randiņam ar mīļoto cilvēku, un šādu iespēju visbiežāk izmanto 40-49 gadus veci vannas cienītāji.

Šīs izklaides lielā mērā atkarīgas no ierastā vannošanās ilguma. Principu “ne par īsu, ne par garu” jeb zelta vidusceļu izvēlas absolūti lielākā daļa iedzīvotāju: lai paspētu izbaudīt karstā ūdens priekus, bet neiedzīvotos sakrokotā pirkstu ādā, lielākajai daļai - 71% - pietiek ar mērenu vannošanās ilgumu jeb 20-30 minūtēm.

Optimāls vannošanās ilgums ir apmēram 20 minūtes: pārāk vēsa vanna būs nemīlīga un saīsinās vannošanās priekus, pārāk karsta - sagādās nepatīkamas izjūtas. Tikai 7% iedzīvotāju vannas rituāliem atvēl stundu vai vairāk, bet 6% pietiek vien ar 10 minūtēm. Šāda “ātrā vannošanās” visvairāk raksturīga vīriešiem vecumā no 40 līdz 49 gadiem. Savukārt 40 un vairāk minūtes vannā mīl pavadīt galvenokārt sievietes vecumā līdz 30 gadiem.

Sveču gaismā vannojas galvenokārt sievietes

Likumsakarīgi tie, kuri vannā pavada vismaz stundu vai vairāk, izrādās arī vislielākie estēti, kam daudz biežāk nekā pārējai sabiedrībai raksturīga vēlme radīt patīkamu noskaņu sev apkārt, klausoties mūziku (50%) vai aizdedzot sveces (25%). Tiesa, maigā sveču gaismā vannojas galvenokārt sievietes, vīrieši - vien 6% gadījumu.

Lai gan trešā daļa jeb 35% respondentu mazgājas tikai siltā ūdenī, pārējiem ir svarīgs arī vannas aromāts un peldes kopjošās īpašības. Iecienītākie vannas līdzekļi ir vannas putas, vannas sāls un vannas bumbas, taču te vērojama interesanta tendence - jo garākus rituālus cilvēks iecienījis, jo biežāk vannas putu vai sāls vietā izvēlas ādu kopjošus līdzekļus. Tie, kuri vannā pavada stundu un vairāk, 44% gadījumu bagātina ūdeni ar dažāda veida smaržvielu un ādas kopšanas kosmētikas kombināciju. Toties vannas bumbas, putas un sāls ir rekordistes starp iedzīvotājiem, kuri vannojas 20-50 minūtes: kādu no šiem līdzekļiem ūdenim pievieno pat 56% iedzīvotāju.

Vannošanās ir intīma procedūra. Varbūt tāpēc, bet varbūt introvertās dabas dēļ latvieši vannā bauda mirkli savā nodabā un tikai 1% gadījumu izmanto šo laiku, lai sazvanītos ar ģimeni vai draugiem pretstatā 7% cittautiešu.

STENDERS aptauja par Latvijas iedzīvotāju personīgās higiēnas paradumiem veikta sadarbībā ar Snapshots 2018. gada novembrī, internetā aptaujājot 719 cilvēkus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.