PADOMS, kā nepalīdzēt zagļiem apzagt mājokli

© pixabay.com

Pirms pāris gadiem Valsts policija brīdināja, ka pēdējos piecos gados Rīgas reģionā ik dienu izdarītas vidēji piecas zādzības no mājokļiem. Tiklīdz kļūst siltāks vai valstī ir garākas brīvdienas, informācija par zādzību skaitu birst kā no pārpilnības raga. Arī pašlaik. Valsts policija ziņo, ka 30. jūnijā Latvijā reģistrētas deviņas zādzības no mājokļiem un septiņas velosipēdu zādzības. Visvairāk zādzību bijis Rīgas reģionā.

Pēc apdrošināšanas kompānijas Gjensidige Latvija pasūtījuma veiktajā pētījumā konstatēts, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju savu mājokli uzskata par svarīgāko tiem piederošo īpašumu, taču gandrīz katrs ceturtais nedara neko, lai to pasargātu pret zādzībām. Ik gadu Gjensidige Latvija saņem ap 90 pieteikumu par zādzībām, tādēļ ir svarīgi iekļaut savā apdrošināšanas polisē mantas apdrošināšanu, kas palīdzētu segt zaudējumus par nozagtajām iekārtām (zāles pļāvējiem, zāģiem, dārza instrumentiem un citu tehniku, ko nereti atstāj pagalmā visiem redzamā vietā).

Neticami, un tomēr. Apmēram ceturtā daļa zādzību notiek, garnadžiem iekļūstot īpašumā pa neaizslēgtām durvīm. Tāda ir policijas statistika.

Bieži mājokļos logi tiek atstāti vēdināšanas režīmā, bet tas atvieglo zagļiem iekļūšanu mājā vai dzīvoklī. Viņi atspiež logu un nenoslēgtas balkona durvis. Dzīvojamām mājām un pirmā stāva dzīvokļiem pirmā stāva logus ieteicams aprīkot ar logu sargiem vai blokatoriem.

Gadījumi, kad zagļi iekļūst īpašumā, mehāniski bojājot durvju slēdzeni vai uzlaužot logu, esot salīdzinoši retāki. Pieredzējušiem dzīvokļu apzadzējiem sarežģīta slēdzene nesagādā ilgu mocīšanos, taču par rūdītu zagļu bandām policija parasti plaši informē, norādot zagļu apsēstās apkaimes.

Ja mājoklis vai birojs aprīkots ar signalizācijas iekārtām, ejot prom, tās jāaktivizē. Ja signalizācija ir aktivizēta arī nakts laikā, tā ir papildu drošība mājoklim.

Mājokļa durvīm vienmēr jābūt aizslēgtām, arī tad, ja uz brīdi izejat laukā. Diennakts tumšajā laikā vēlams aizvērt aizkarus, lai zagļi nevarētu pētīt mājinieku paradumus un īpašumā esošās vērtīgās lietas.

Ieteicams ievietot dubultās durvis, kuras abas ir iespējams aizslēgt.

Ja dzīvoklis atrodas pirmajā vai pēdējā stāvā, logiem jāuzstāda dzelzs režģi, jo vairumā gadījumu laupīšanas notiek, tieši ielaužoties caur logiem.

Visbiežāk tiek nozagta nauda un dažādas ātri un ērti noslēpjamas lietas, lai kaimiņiem neradītu aizdomas par zādzību. Paši zagļi esot norādījuši, ka viņus interesē arī dokumenti.

Būtisks zagļu aizbaidītājs ir suns. Jo īpaši daudzdzīvokļu mājās pilsētā - ja suns histēriski ries, noteikti kāds kaimiņš kļūs ieinteresēts.

Gjensidige Latvija organizētajā pētījumā noskaidrots, ka katrs ceturtais respondents mājas drošību uztic sunim, gandrīz puse (44 procenti) aptaujāto paļaujas uz drošām slēdzenēm un ir iegādājušies apdrošināšanu, bet signalizāciju savās mājās ierīkojuši ap 20 procentiem iedzīvotāju un ievērojami biežāk šādu mājokļa aizsargāšanas veidu izvēlējušies vīrieši (24 procenti), sievietes - tikai 14 procentos gadījumu.