Skaistākās gladiolas pasaulē ir Latvijā

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Šajā nedēļas nogalē ir vērts iegriezties Latvijas Dabas muzejā, kur ar košu gladiolu ziedu izstādi uz savu 25 gadu veikumu atskatās Latvijas Gladiolu un īrisu biedrība.

«80. gadu beigās un 90. gadu sākumā varējām parādīt tikai nedaudz šķirņu, bet tagad sociālajos tīklos nāk atsauksmes, ka mums ir skaistākās gladiolas pasaulē - tieši tā raksta no Argentīnas, Indijas, Portugāles,» stāsta selekcionārs Laimonis Zaķis. «Savulaik mēs drebēdami centāmies dabūt cauri dzelzs priekškaram kaut vienu amerikāņu jaunās šķirnes sīpoliņu, bet tagad situācija ir pagriezusies otrādi - amerikāņi jautā, vai mēs nevarētu viņiem atsūtīt savas gladiolas.»

Kad izjuka dārzkopības biedrības, caur kurām audzētāji varēja realizēt izaudzēto, un vairs nebija pieejams nepiepildāmais austrumu kaimiņu tirgus, daudzi no šīs nodarbošanās atteicās. «Es arī 90. gadu sākumā domāju - noieta nav, peļņas arī nav, jādomā par izdzīvošanu, varbūt mest malā,» saka selekcionārs. «Bet tomēr nonācu pie secinājuma, ka tad es nekad vairs neatjaunošu vērtīgo kolekciju, kas bija savākta un selekcija uzsākta, tāpēc jāturas līdz pēdējam. Kaut kā mēs, bišķiņ jocīgie, tos laikus izdzīvojām, biedrību nodibinājām, sākām rīkot izstādes, popularizēt gan gladiolu kultūru, gan sevi, un tā tas aizgāja.»

- Kādai būtu jāizskatās labai gladiolai?

- Vispirms ir jābūt skaistam ziedam, bet tas ir gaumes jautājums. Bet bieži vien mēs aizmirstam, ka gladiolai jābūt arī tehniski pareizai - noturīgai ziedvārpai, izturīgam kātam, lai nekrīt ar seju dubļos, lai vējš nenolauž, lai spēj noturēt lielo ziedu masu. Pieņemts, ka lielziedu gladiolai vajadzētu būt vismaz 20 pumpuriem vārpā un jāspēj vismaz astoņus ziedus vienlaikus turēt vaļā, pirms pirmais sāk vīst. Tā nav pilnīga dogma, ir arī dažas interesantas eksotiskās grupas šķirnes, kur mēs pieļaujam atkāpi.

- Dārzkopji diskusijās internetā bieži sūrojas, ka gladiolas gāžas. Kāpēc tā notiek?

- Pirmkārt, visu nosaka šķirne: vai tā ir piemērota mūsu apstākļiem, vai pietiekami izturīgs ziedkāts, jo gadās, ka selekcionāri palaiž tādu pusbrāķi. Es uzreiz brāķēju tās, kuras neturas kājās. Vajag, lai es to ziedu varu paņemt, izvicināt pa gaisu, ja tas ir pielijis - lai ūdens iztek laukā un neviens zieds nenolūst. Vēl var gadīties, ka stāda vecu bumbuļsīpolu. Tas katru gadu atjaunojas, bet beigās izaug liels plācenis ar plakanu dibenu, veido vairākas ziedvārpas, aug divi sīpoli, kas atspiežas viens pret otru, un ziedvārpas katra uz savu pusi laižas slīpi. Jo vecāks sīpols, jo biežāk gadās sagriezušies ziedi, augs sāk slimot. Pēc četriem pieciem gadiem vecais, lielais plakanais sīpols būtu jālikvidē.

- Kas jādara, lai saglabātu iemīļoto šķirni, kad vecais sīpols jālikvidē?

- Ja gribat šķirni saglabāt, tad katru gadu iestādiet vismaz dažus vairsīpoliņus un audzējiet, ar ko aizstāt vecos. Vislabākā ziedvārpa nāk no sīpola, kurš izaudzis no vairsīpoliņa konkrētajā augsnē tieši konkrētajā dārzā līdz ziedoša sīpola izmēram, vismaz trīs centimetru diametram, kurš ir skaists, apaļš, augsts, ar sakņu valnīti - pirmoreiz no tāda ziedot, šķirne parāda, uz ko tā vispār ir spējīga, tur jābūt ideālai ziedvārpai.

- Daudzi dārzkopības amatieri arī nav apmierināti ar lielveikalos pirktajiem importa gladiolu sīpoliem. Kas tur vainojams?

- Holandiešu masu produkcija, kas pie mums ienāk, ir šķirnes, kuras es savā kolekcionāra gaitu sākumā 70. gadu beigās, tēlaini sakot, metu ar slaidu vēzienu žogam pāri. Viņiem ir savas rūpnieciskās šķirnes, kuras mehāniski var apstrādāt, ar intensīvu mēslošanu un ķīmiju izdzīt vienā gadā no maza vairsīpoliņa lielu sīpolu, novākšana un mazgāšana ir mehāniska, traumējoša. Turklāt tie netiek audzēti mūsu klimatam līdzīgos apstākļos, bet tur, kur veģetācijas periods ir par pāris mēnešiem garāks - Āfrikā vai Dienvidamerikā. Nonākot mūsu vēsajā vasarā, sīpoli pirmajā gadā ziedu iedod, jo tiem ir barības rezerve, bet nav izturības pret slimībām mūsu klimatā. Katrā izstādē man cilvēki nāk klāt un jautā - ko darīt, gladiolas visas slimas un beigtas, ziedi sačokurojušies, neplaukst vaļā. Tas ir gladiolu tripsis, kas vienkārši nosūc visu sulu. Diemžēl efektīvie insekticīdi pašlaik ir aizliegti un ievestais tripsis turklāt ir ļoti rūdīts. Tie, kas izdzīvo un turpina vairoties, ir vispār nenobeidzami.

- Kā var tikt pie Latvijā audzētiem gladiolu sīpoliem?

- Mēs ievietojam informāciju sociālajos tīklos, daļai audzētāju ir arī katalogi. Nu jau kādus trīs četrus gadus cilvēki vairāk tomēr pievēršas tam, kas ir audzis Latvijā.

Svarīgākais