Māja

"Rimi gardēžiem" apkopojuši trīs ļoti gardu sēņu ēdienu receptes, kuras noderēs gan tiem, kuri paši dodas lasīt šīs meža veltes, gan tiem, kuri tās iegādājas veikalā vai tirgū.

HOROSKOPI 8.–14.09.2017.

Saimnieciskām aktivitātēm septembris ir diezgan piemērots, vienīgi jāpievērš vairāk uzmanības darījumu drošībai.

Vērts pamēģināt.

Līdz ar citiem gardiem un interesantiem pašmāju produktiem izstādes Riga Food 2017 Latvijas novadu hallē vēl šodien, rīt un parīt var iepazīt un novērtēt Ikšķiles mājražotāja Jāņa Smeltera piedāvāto dzērienu Ingverine. Kā jau noprotams pēc nosaukuma, galvenā sastāvdaļa, kas piešķir dzērienam gan garšu, gan veselīgumu, ir ingvers – viena no pasaulē populārākajām garšsaknēm, ko nu jau labi iepazinuši arī Latvijas iedzīvotāji.

Vēlreiz un vēlreiz atgādinu: likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības, arī ja šie likumi ir saistīti ar dzīvniekiem. No šā gada 1. janvāra katram sunim obligāti ir jābūt apzīmētam ar mikročipu un turklāt arī reģistrētam Lauksaimniecības datu centra vienotajā reģistrā.

Patlaban mīlestības planēta Venera atrodas Lauvas zodiaka zīmē, kas visu dara ar vērienu. Ja reiz mīl, tad karaliski – ar romantiskām vakariņām greznā restorānā, elegantām dāvanām un sirds dāsnumu. Katram no mums mīlestība astroloģiskajā kartē ierakstīta citādi.

Ir sākušās skolas gaitas, un atkal satikšanās ar klasesbiedriem vai iepazīšanās ar jaunajiem ir aizraujoša. Bet kā ir ar mācīšanos? Vai bērni ir gatavi pildīt mājas darbus un saņemt vērtējumu? Kā motivēt bērnus mācīties, it īpaši tos, kuri skolā iet pirmo gadu, stāsta emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte Iveta Aunīte.

Veļas žāvētājs vairs nav greznuma prece, bet neaizstājama sadzīves daļa, par ko īpašu interesi izrāda jaunas ģimenes. Investējot līdzekļus nopietnai sadzīves tehnikai ir svarīgi izvēlēties tādu, kura ne tikai kalpos ilgi un būs atbilstoša ģimenes vajadzībām, bet arī tādu, kura strādās efektīvi un atvieglos ikdienu. Lai, aizgājuši uz sadzīves preču veikalu, zinātu vairāk par energoefektivitātes klašu kritērijiem, dalāmies jaunākajā informācijā par veļas žāvētājiem.

Ie­rasts do­māt, ka rū­pes par zā­lie­nu sva­rī­gas ti­kai pa­va­sa­rī un pa­šā va­sa­ras piln­brie­dā, ta­ču tā glu­ži nav. Arī augus­ta iz­ska­ņā un ru­de­nī mau­ri­ņa kop­ša­nas dar­bi ir ak­tu­āli – tas piln­vēr­tī­gi jā­sa­mēs­lo veik­smī­gai pār­zie­mo­ša­nai un, lai zā­les se­ga ne­zau­dē­tu sa­vu glī­to iz­ska­tu, jā­tur­pi­na re­gu­lā­ri pļaut.

Brī­dī, kad no vir­tu­ves sāk nākt un pa­kā­pe­nis­ki vi­su mā­ju pār­ņem ne ar ko ne­sa­lī­dzi­nāms, kār­di­nošs un pa­ve­di­nošs kaut kā garš­īga aro­māts, pat pa­ši zvē­ri­nā­tā­kie vi­sā­du naš­ķu un kā­ru­mu no­lie­dzē­ji sa­lūst, jo ābo­lu pī­rā­gam ar kļa­vu sī­ru­pu pre­to­ties ne­spēj ne­viens. Ne­viens pats!

HOROSKOPI, septembris, 2017.

Liepājnieki Ārija un Pēteris Sudmaļi kopā nodzīvojuši garu mūžu – 7. augustā viņi svinēja savu kāzu 52. gadadienu. Kopā ir izaudzinājuši deviņus bērnus, uzcēluši māju, iekopuši dārzu. Arī tagad joprojām viņiem apkārt ir bērni – desmit mazbērni un divi mazmazbērni. Ikdiena Liepājā paiet, rūpējoties par māju, kurai apkārt dārzs, un vasarās – par mazdārziņu laukos. Arī baudot vienam otra tuvumu.

Daudzi skolotāji nereti turpina strādāt izglītības jomā arī pēc pensijas gadu sasniegšanas. Tā noticis arī ar Jumpravas internātpamatskolas skolotāju Lūciju Ozoliņu. Tiesa, viņa par pedagoģi kļuva tikai pēc tam, kad aiz muguras bijuši gari darba gadi farmācijas uzņēmumā Grindex, pēc tam arī biogāzes ražotnes laboratorijā un zemnieku saimniecībā. Savu izvēli par labu speciālajai skolai nekad neesot nožēlojusi, jo kur gan citur būtu saņēmusi tādu mīlestību kā no šiem bērniem.

Pirmā darbavieta ir ļoti svarīga, jo jaunietim sniedz vairākus būtiskus ieguvumus - iekļaušanos darba tirgū, prasmi strādāt komandā un uzņemties atbildību. Šīs prasmes augstu novērtē darba devēji, kas vēlāk jaunietim palīdz turpmākā karjeras izaugsmē. Taču jauniešiem bez iepriekšējas darba pieredzes nereti trūkst zināšanu par to, kas jāņem vērā, meklējot darbavietu, tāpēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas Savienības fondu (ESF) projekta "Jauniešu garantijas" vadītāja Laima Mirzojeva sniedz jauniešiem astoņus padomus, kas palīdzēs pirmās darbavietas meklēšanā.

Gadi nāk un iet, taču galvenais nāves cēlonis Latvijā, tāpat kā daudzviet pasaulē, joprojām ir sirds un asinsvadu slimības. Ir jau tiesa, ka šodien gandrīz katram cilvēkam ir kāds radinieks, kolēģis vai kaimiņš, kurš nonācis slimnīcas kardioloģijas nodaļā un ticis veiksmīgi ārstēts, tāpēc šķiet – gan jau sadakterēs arī mani, ja būs tāda vajadzība. Tomēr klusībā katrs saprot, ka būtu krietni labāk, ja vajadzība nerastos, cik ilgi vien iespējams.

Iespējams, ka tieši otrdiena ir labākā diena, kad kāpt uz svariem, atzīst Kornela universitātes uztura laboratorijas vadītājs Braians Vansinks.

«Cilvēkiem ir raksturīgi kaitīgi ieradumi,» stāsta Neauglības ārstēšanas kampaņas ārsts, klīnikas EGV andrologs Dr. Kirils Ivanovs. «Kamēr viņi jauni, tikmēr neredz postošās sekas, ko kaitīgie ieradumi atstāj uz veselību. Taču tad, kad beidzot atnāk pie ārsta, bieži jau ir par vēlu. Aicinu apdomāt savu dzīvesveidu un mazināt neauglības riskus, jo tie ir faktori, ko mēs spējam ietekmēt,» mudina ārsts.

Lai labi garšo!

Rudens iestāšanās nāk komplektā ar mācībām, bet tas gandrīz vai automātiski nozīmē intelektuālās slodzes palielināšanos. Protams, ka barība smadzenēm ir meklējama ne tikai grāmatās, intelektuālās sarunās, bet arī sabalansētā uzturā.

Veselīgas, labi glabājas, nav dārgas un der ļoti daudziem ēdieniem – tas viss pamatoti sakāms par sarkanajām galda bietēm. Cilvēku ēdienkartē tās ir jau vairākus gadu tūkstošus. Sākumā ļaudis vāca bietes savvaļā Vidusjūras krastos, dažādās Āzijas valstīs un citviet, galvenokārt uzturā izmantojot biešu lapas. Vēlāk zemkopji sāka bietes arī audzēt, kultivējot aizvien lielākas saknes. Senie romieši izmantoja gan lapas, gan saknes, bet vēlāk biešu lapas no aprites izspieda spināti un citi lapu dārzeņi. Viduslaiku Eiropā sarkanā biete jau bija parasta lieta, toties šodien bietes bieži vien esam ēdienkartē nostūmuši maliņā. Laiks mainīt attieksmi.

Lai mazkustīga dzīvesveida dēļ, diendienā sēžot pie galda un darbojoties pie datora, neciestu veselība, jāatvēl laiks fiziskām aktivitātēm. Vingrot var arī birojā. «Pēc pusotras vai divām stundām jāpieceļas no galda un jāizvingrojas. Tas neaizņems daudz laika, bet samazināsies nogurums un paaugstināsies darba efektivitāte,» uzsver sporta kluba Atlētika trenere Evelīna Parhomenko.