Latvijas Dabas muzejā gaisā virmoja vairāk nekā 100 šķirņu aromāts! Kāpēc gan šis gadu tūkstošiem zināmais auglis daudzviet pasaulē kļuvis par neatņemamu ēdienkartes un tautas medicīnas sastāvdaļu?
Āboli apgāž pieņēmumu, ka viss veselīgais bieži vien ir negaršīgs. Gudrākie ābolu notiesā ar visām sēkliņām, jo tās satur gan kauliem tik vajadzīgo boru, gan jodu un E vitamīnu. Ābolu šķiedrvielas lieliski tiek galā ar holesterīnu. Aromātiskie augļi ir labi antioksidanti un kālija avots.
Dakteris ābols
Hipokrats aknu un zarnu trakta slimniekiem ieteica ēst daudz ābolu. Anglijā buboņu mēra slimnieki ārstēti ar zaļu ābolu kompresēm. Normandieši reti slimo ar nierakmeņiem, jo viņi iecienījuši ābolu sidru.
Jau gadu simtiem nieru un žultsakmeņu slimniekiem kā urīndzenošu līdzekli iesaka verdošā ūdenī iemaisītu ābolu mizu pulveri.
Glabāšana
Ja vēlaties Dieva doto augli baudīt līdz pat pavasarim, jāparūpējas par tā labsajūtu: nebojātus, tīrus ābolus blīvā slānī saliek kastēs. Jo tās lielākas, jo labāk, – bariņā āboli mazāk vīst. Telpai jābūt tīrai, apstrādātai pret pelējumu un puvi. Optimālā temperatūra – no 0 līdz +3 grādiem, gaisa mitrumam jābūt vismaz 80%. (Lai to panāktu, grīda regulāri jālaista.)
Ik pa brīdim (ne retāk kā reizi divās nedēļās) izlasa visus iebojātos un arī mīkstos, pārgatavos ābolus.
Ja nav ziemošanai piemērotas telpas, diemžēl nelīdzēs ne glabāšana ledusskapī, ne garāžā, – aukstumskapja +5 grādu temperatūrā āboli ātri pārgatavosies, bet garāžā radīsies citas problēmas, – gan temperatūras uzturēšana, gan benzīna tvaiki, kuri padarīs ābolus neēdamus.
Ābolus no izžūšanas pasargā vaskošana. Gatavu, nebojātu augli iemērc pārtikas vaskā, tomēr jāatceras, ka pārāk karsts tas ābolus nobrūninās.
No mīlas līdz naidam...
Ābols bija pie vainas, ka Dievs Ādamu un Ievu padzina no paradīzes. Augļkope Laila Ikase domā, ka Ādamam grēkā krist noteikti liktu arī Latvijā audzētie lielie, skaistie un ļoti gardie "Rājas" āboli. Laika gaitā augļkopji izveidojuši veselu dārzu no paradīzes āboliem! Gardus augļus dāvā "Dzeltenā saldā paradīzes ābele", "Ražīgā paradīzes ābele", "Tumšsarkanā paradīzes ābele" u. c. paradīzes vārda cienīgi augļkoki. Pat zviedriem ir sava – "Zviedru paradīzes ābele".
Ne vienmēr ābols bijis saldā grēka simbols. Savulaik trīs sengrieķu daiļavas strīdējušās, kam pienākas ābols ar uzrakstu "visskaistākajai". Viņas strīdu ļāvušas izšķirt mirstīgajam Parīdam. Skaistules vīram par ābolu solījušas vai visus pasaules labumus, kamēr beidzot Parīds izvēlējies Afrodīti. Lieki teikt, ka pēc strīda dievietes nekļuva labākās draudzenes!
***
Ekspertes viedoklis
Laila IKASE, Valsts augļkopības institūta vadošā pētniece:
– Diemžēl šoziem piedzīvotais lielais sals noteikti būs bojājis šķirnes, kas ievestas no dienvidiem; taču mūsu pašu pārbaudītās ābeles, ja vien koki ir veselīgi un labi kopti, visdrīzāk īpaši necietīs. Ziema ir stabila un sniegaina, bez atkušņiem, un tas viss palīdz kokiem pārziemot.