Nelūgtie viesi – nezāles

Acis priecē zeltainie pieneņu lauki, daudzi iecienījuši vitamīniem bagātos virzas un nātru salātus. Tomēr pienāk brīdis, kad šie tik derīgie augi kļūst par dārzkopja murgu – vienkārši tie neīstajā laikā ieauguši neīstajā vietā. Kā cīnīties ar daudzgalvaino nezāļu armiju?

Nezāles ir varmācīgi augi, jo savā agresivitātē kultūraugiem atņem gan mitrumu, gan barības vielas, gan saules gaismu. Diemžēl daba nezāles ir radījusi dzīvotspējīgākas nekā kultūraugus. Dažas no tām savu dīgtspēju saglabā pat vairākus gadu desmitus!

Lielākās raizes nezāles sagādā tiem, kas vēlas nevainojami tīras dobes. Tur cenšas iekārtoties gan daudzgadīgās nezāles ar saviem varenajiem apakšzemes sakneņiem vai dziļajām mietsaknēm (ciņu vārpata, pienenes, skābene, gārsa, vībotne, usne, nātre, dadzis u.c.), gan viengadīgās (balanda, virza, trejkrāsu vijolīte, ganu plikstiņš u.c.). Plikstiņu var saukt par daudzbērnu tēvu, jo vienā sezonā tas sarūpē vairākas pēcnācēju paaudzes. Vieglākais veids, kā tikt vaļā no daudzgadīgajām nezālēm, ir izrakšana ar visām saknēm un mauriņa pļaušana. Neraizējieties, ja zemē tomēr paliek saknes – tās ar savām barības vielām bagātinās augsni un nostiprinās tās virskārtu. Viengadīgās nezāles nākas izravēt.

Cīņa ar nezālēm

Kopš cilvēks iestādīja pirmo puķīti, viņš sāka nebeidzamu cīņu ar nezālēm. Mūsdienās tās tiek nīdētas ar dažnedažādiem ķīmiskiem un bioloģiskiem līdzekļiem. Kopš 18. gadsimta cīņā ar nezālēm iesaistījās pat uguns (ASV izsniegts pirmais patents nezāļu apkarošanai ar uguni). Laika gaitā atklāto liesmu aizstājis gāzes liesmas infrasarkanais starojums.

Reizēm tomēr šķiet, ka cīņa ar nelūgtajām dārza viešņām līdzinās cīņai ar vējdzirnavām: visas līdz pēdējai bija ārā un te, kā no zila gaisa, atkal parādījās. Izskaidrojums pavisam vienkāršs: vai nu vējiņš atpūtis, vai paši, zemi apstrādājot, esat sēklas ierakuši dziļāk. Atliek vien nākamreiz apstrādāt augsni, lai tās atkal ieraudzītu dienasgaismu.

Citi palīgi

Gandrīz katrā koptā dārzā uzvaras gājienā dodas herbicīdi. Universālākais ir raundaps – iznīcina visus augus! Tas jālieto pirms kultūraugu stādīšanas, kamēr zeme kaila. Ja tomēr blakus ir zaļie augi, tos uz smidzināšanas laiku apsedz. Diezgan universāls ir arī herbicīds Starane 180 – tam negaršo vienīgi graudzāļu dzimtas augi. Uzturā lieto nātres, virzu, gundegas, skābenes, ceļmallapas, pienenes u.c. Pie darba labāk ķerties uzreiz, kad nožuvusi rasa, vai pievakarē. Vēlams, lai stundas četras pēc tam nelītu, jo lietus aizskalotu daļu līdzekļa. Ar ķimikālijām strādājot, neaizmirstiet ievērot visus lietošanas pamācībā ieteiktos drošības pasākumus.

Burvju pārklājs

Ja vēlaties bagātīgu ražu, stādīšanai sagatavotu dobi pārklājiet ar bioplēvi (rullī 10 metri 120 cm platas melnas plēves). Atliek vien vajadzīgajās vietās ar asu nazi iegriezt caurumiņus, un var stādīt! Elpojošais patvērums 8 līdz 12 nedēļas neļaus izdīgt nevienai nezālei, tad plēve sāks lēnām sadalīties. Tā gatavota no materiāla, ko var vai nu iestrādāt augsnē, vai likt kompostā. (Dārzkopji šo plēvi jau pratuši novērtēt, un firmas BIOPLASTICS sagādātie krājumi ātri vien izpirkti, bet jauni gaidāmi pēc Jāņiem.)

Nezāles = zāles

Pirms izravētās nezāles aizsūtīt uz komposta kaudzi, apdomājiet, vai kāda no tām neizrādīsies noderīga jūsu veselībai. Piemēram, vārpatas var sakaltēt un no saknēm pagatavoto pulveri notiesāt pa pustējkarotei dienā. Uzlabosies vielmaiņa, mazināsies sāpes locītavās. It sevišķi ieteicams cilvēkiem, kas saņēmuši ķīmijterapiju. Pretvēža līdzekļiem pieskaitāmas pienenes. Tās arī veicina aknu un nieru darbību, pazemina asinsspiedienu un holesterīna līmeni asinīs. Holesterīnu mazina arī gārsas sula.

Aizsargājamās

nezāles

Ja jūsu dārzā no tīruma iemaldījusies zīda magone vai iesējusies efejlapu veronika, ziniet, ka esat kļuvuši par aizsargājamo augu saimniekiem. Pašlaik par aizsargājamām uzskata gandrīz 30 Latvijā augošu nezāļu sugu.