Dārzs kāpās
Lai smilšainu upmalas kāpu pārvērstu omulīgā dārzā, Līgai un Edgaram Rodēm tas prasīja desmit vasaras. Kas paveikts, lai durstīgo skuju vietā pēdas veldzētu kopts zāliens un ik pa brīdim gaisā uzvirmotu daudzveidīgs ziedu aromāts?
Līga un Edgars augu dienu ir aizņemti darbā (viņa – starptautiskajā personāla vadības konsultāciju kompānijā HayGroup, viņš aizrautīgi darbojas šovbiznesā). Tad kāpēc dārzā nav nevienas nezāles un kājas nepinas garā zālē? Noslēpums ir vienkāršs, šo stūrīti zemes abi uzskata par daļu no pašiem, tādēļ laiks un mīlestība dārzam netiek žēloti. Vispirms jau saimnieki neskopojās ar melnzemi, jo plikā smiltī daudz ko vairāk par silpureni diez vai ieaudzēsi! Rodes Buļļusalā dzīvo jau desmit gadus, tikpat ilgi dārzs veidots, stādīts un pārstādīts.
Grūti pateikt, kas saimniekiem vismīļākie – vai skujeņi, kas dažviet satupuši koptajā zālienā, vai garā dobe gar kaimiņu sētu, kas augu vasaru zied bez apstājas? Varbūt Līgas lutekļi ir rododendri, kas draiskā ierindā soļo uz upes pusi? Vai arī puķes pie vārtiņiem uz Rojas ielu, pa kuru savulaik ar laivu uz veikalu braukts? Līga priecājas: "Izrādījās, vieta pie upes vārtiem ir piemērota augiem. Šeit patīk visam, ko iestādu. Pavasarī dobe ir visskaistākā, jo vienlaikus zied Japānas rododendrs, zemie zilie īrisi, medene, skarainie flokši un aslapu flokši, ceriņi, mazās atraitnītes, kas pašas iesējas un dod skaisti zilu fonu. Visagrāk pavasarī uzzied forsītija, violetās prīmulas, Ledebūra rododendrs, nekavējas arī ķirši – skaista, svaiga krāsu gamma!" Kad dārzs laižas ziemas klusumā, skatienu saista neparastie, no Kandavas atceļojušie laukakmeņi.
Dārzs galvenokārt ir Līgas pārziņā, bet upes krastu jau desmit gadus kopj Edgars. Kas tik tur ir! Līga stāsta: "Kopjot atklājām, ka krastmalā aug fantastiski augi – savvaļas dzeltenie īrisi, orhidejas, sviesta purenes, baldriāns, neaizmirstulītes, kalmes, āboliņi, gundegas, vīgriezes un citi, kuru nosaukumi jāskatās enciklopēdijā."
Diemžēl ir viens, kas saimniekus sarūgtina ik vasaru: Buļļupē un Lielupē atkal sākusies kuteru un jahtu sezona, kas vietējiem nozīmē izskalotus krastus un sasistas laivas upmalā. Līga nopūšas: "Viņi jau nesaprot, ka, braucot tik tuvu krastam, ātrumam jābūt ļoti mazam, lai skrūves radītie viļņi nenodarītu postu."
Garām peldošie atpūtnieki bieži vien aplaudē Edgara izkoptajam upmalas zālienam. Te gribēdams tukšu pudeli neielidināsi!
Līga atzīst: "Šo dārza daļu vēl turpinu veidot, jo redzu, ka nepieciešami augsti un izteiksmīgi augi, lai ainava būtu gleznaināka. Pašlaik šeit draudzīgi saimnieko ziemcietes: divu veidu spirejas, baltais pildītais ceriņš, divējādi jasmīni, lilijas, dienziedes, īrisi, lauztā sirds, tulpes, Kaukāza doronika, dažādu šķirņu hostas u.c.".
Vecais glābšanas riņķis pie saimniecības ēkas jau sen sadraudzējies ar akmeņiem, kas savulaik atceļojuši no Kandavas
"Papardes izkarinu maija sākumā, bet istabā ienesu vēlā rudenī – oktobra beigās, pat novembra sākumā, ja silts rudens. Jau ceturto vasaru papardes karinu ārā. Esmu novērojusi, ka tām ļoti patīk "dzīvot" zem jumta, bet tā, lai pietiek gaismas (ne tieši saules stari) un gaisa mitruma (ne tiešs lietus). Papardes ziemo dzīvojamās istabas centrā pie eņģeļa galviņas, kuru Edgars atrada upmalas meldros. Galvenais pārziemošanas nosacījums – gaisma un lai nav caurvēja. Šī ziema bija izcila, jo aukstuma un sniega dēļ gaismas bija gana, bet iepriekšējā papardes nīkuļoja, jo praktiski sešus mēnešus bija krēsla," stāsta saimniece.