"Pasaulē labākais izklaides galamērķis", "pasaulē labākā pludmale ģimenei", "pasaules zilākās debesis" – šos un vēl desmitiem citu titulu tūrisma lietpratēji ir veltījuši Keiptaunai.
Dienvidāfrikas pērle, kas ir atzīta par vienu no skaistākajām pilsētām pasaulē, strauji kļūst arī par Latvijas tūristu iecienītu ceļojumu mērķi. Pilsētas kultūras dzīve attīstās vēja spārniem, piedāvājot lieliskas izklaides un atpūtas iespējas katrai gaumei. Patlaban Dienvidāfrika un arī Keiptauna ir nonākusi visas pasaules uzmanības centrā tur notiekošā pasaules čempionāta futbolā dēļ.
Viena no lielākajām un tūristu iecienītākajām Dienvidāfrikas pilsētām – Keiptauna – atrodas leģendārā Galda kalna (Table Mountain) pakājē. Šajā reģionā valda Vidusjūras klimats, kam raksturīgas sausas un karstas vasaras un mitras un maigas ziemas, tāpēc ap Keiptaunu plešas vīna dārzi un augļu plantācijas.
"Pirmoreiz ierodoties Keiptaunā, mani pārsteidza dabas daudzveidība un aktīvas pilsētas līdzāspastāvēšana. Kopā ar vīru braucām ar automašīnu. Veroties pa logu, redzēju, kā garām zib mājas, kalni, vīna lauki, pludmales un okeāns. Braucām ilgi, tāpēc es ik pa brīdim vaicāju, kur mēs esam, bet ik reizi saņēmu atbildi – Keiptaunā. Tā ir milzīga pilsēta ar četriem miljoniem iedzīvotāju," stāsta gide Ritma Grizāne un atklāj, ka viņu ar Dienvidāfriku saista ne vien emocionālas, bet arī ģimeniskas saites, jo viņa ir precējusies ar dienvidāfrikāni. "Patlaban dzīvoju Keiptaunā, šo pilsētu un tās apkārtni pa šiem gadiem esmu iepazinusi, taču tā mani joprojām pārsteidz."
Ar smaidu gide atceras arī gadījumu, kad vīram teikusi, ka gribot doties uz pludmali sauļoties. "Pludmales Keiptaunā izceļas ar daudzveidību, tāpēc galīgi apmulsu, kad vīrs pirmoreiz man jautāja, uz kādu pludmali es gribot iet – uz tādu, kur sērfo, vai uz tādu, kur sauļojas, vai uz tādu, kur ir akmeņi vai kur skaistāks skats."
Keiptauna ir salīdzinoši jauna pilsēta. Pamatus tai 1652. gadā likuši nīderlandiešu jūrasbraucēji, kas Galda kalna pakāji izvēlējās par pieturas punktu ceļā pēc Indijas garšvielām, kas tolaik bija milzu bagātība. Tagad Keiptaunas centrā slejas debesskrāpji, bet par pilsētas pagātni liecina, piemēram, Kompānijas dārzi, kur tika audzēti augļi un dārzeņi jūrnieku galdam, Džordža avēnija, kurā pulcējas mākslinieki un amatnieki, kā arī greznās Viktorijas laika ēkas un pieminekļi. Savulaik Keiptauna lepojās ar vērienīgu art deco stila mantojumu, tagad tas ir sarucis, bet Dārlinga ielas rajons joprojām ir vieta, kurā saglabājušās unikālas šī stila pērles. Ievērības cienīga ir arī Keiptaunas galvenā dzīsla Longstrīta – iela, uz kuras dzīvība nerimst ne dienu, ne nakti. Mūs, ziemeļniekus, noteikti piesaistīs holandiešu pēcteču (Cape Dutch) stila baltās mājas un iespēja doties izbraucienā uz safari šīs pilsētas apkārtnē, lai tuvumā aplūkotu zvēru valsts karaļus – lauvas, garkaklainās žirafes, milzīgos ziloņus, graciozās antilopes, vijīgās panteras un citus eksotiskus savvaļas zvērus. "To varbūt grūti iztēloties, bet Dienvidāfrikā, netālu no Keiptaunas, pa ceļam uz Labās Cerības ragu ir iespējams vērot pingvīnu kolonijas, kas asociējas ar citiem platuma grādiem. Dzīvnieku pasaules apbrīnotājiem noteikti būs prieks par vēl kāda dabas retuma – vaļa – aplūkošanu klātienē."
Viens no populārākajiem Keiptaunas tūrisma maršrutiem ir Labās Cerības rags (Cape of Good Hope), kur satiekas Indijas un Atlantijas okeāns un var baudīt sajūtu, ka atrodies pasaules galā. Bieži vien šeit var redzēt paviānus un strausus, kas nav brīnums, jo pat dzīvnieki spēj novērtēt neskarto dabu un vienreizējo skaistumu.
Keiptaunu aptver Dienvidāfrikas vīna reģions ar simtiem dažādu vīna darītavu. Aptuveni stundas brauciena attālumā no Keiptaunas plešas Dienvidāfrikas otra vecākā pilsēta Stelenboša (Stellenbosh), bet nedaudz tālāk – gastronomijas galvaspilsēta Frančhuka (Franchoek), kurā koncentrējas izcili restorāni. "Nacionālo kolorītu un vīnu iespējams baudīt arī nelielās vīna darītavās – lauku saimniecībās, bet Stelenbošā ir izveidots vīnkopībai veltīts muzejs, kas līdzinās mūsu Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam," skaidro gide Ritma Grizāne.
No Keiptaunas sākas arī brīnišķīgais Dārzu ceļš (Garden Rut), kas ir vēl viens no pasaulē skaistākajiem tūrisma maršrutiem. Par to un citiem Dienvidāfrikas pērles ievērības cienīgiem apskates objektiem – nākamajā Mājas numurā.
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar tūrisma firmu AR-TUR
***
NODERĪGI!
Ritmas Grizānes ieteikumi ceļotājiem
Dienvidāfrika ir 25. lielākā valsts pasaulē un devītā lielākā Āfrikā. Valsts rietumu krastu apskalo Atlantijas okeāns, bet rietumu un dienvidu krastus – Indijas okeāns.
Dienvidāfrikas teritorijā valda tropiskais un subtropiskais klimats, ir vairākas klimatiskās zonas – no sausa tuksneša Namībijā līdz subtropiem Indijas okeāna piekrastē. Austrumkrastā iespējams peldēties visu gadu.
Vidējā gaisa temperatūra vasarā – līdz + 27 °C, ziemā – līdz +21° C.
Labākais laiks, lai apmeklētu Keiptaunu, kas ir viena no lielākajām un tūristu iecienītākajām Dienvidāfrikas pilsētām, ir no novembra līdz aprīlim, jo Āfrikas dienvidos tad ir vasara.
Ja uz Keiptaunu dodas vasaras mēnešos un septembrī, kad nav aktīva tūrisma sezona, iespējams dabūt lētākas naktsmājas.
Dienvidāfrikas nacionālā valūta ir rands (ZAR). 1 rands atbilst septiņiem santīmiem jeb 1 ZAR = Ls 0,076, bet Ls 1 = 13, 245 randiem.
Nepieciešama tūristu vīza.
Pasaules veselības organizācija iesaka potēties pret hepatītu A, B un difteriju, kā arī veikt profilakses pasākumus pret malāriju, ja viesošanās Dienvidāfrikā paredzēta ārpus lielajām pilsētām.
Dienvidāfrikas virtuvi ir ietekmējušas daudzu tautu tradīcijas. Izvēles iespējas ir plašas, iespējams nobaudīt dažādas delikateses par salīdzinoši zemu cenu, piemēram, strausa un krokodila gaļas ēdienus, jūras veltes, baudīt slavenos Dienvidāfrikas vīnus. Dienvidafrikāņu nacionālie ēdieni ir: Biltong – sālīta un žāvēta strausa vai kudu gaļa; Boerewors – tradicionāla afrikāņu desa, kas gatavota no liellopu un aitas gaļas un cepta uz oglēm zem klajas debess, Chakalaka – salāti no sīpoliem, ķiplokiem, ingvera, paprikas, burkāniem un ziedkāpostiem ar čili un kariju, gatavoti pēc indiāņu receptēm, Pap – vārītas kukurūzas ēdiens, ko parasti pasniedz ar sīpolu un tomātu mērci. Populārākie saldumi ir piena pīrāgs Koeksisters – kraukšķīga mīkla, sapīta pīnē un mērcēta sīrupā, Vetkoek – sacepta maizes mīkla ar sīrupu, medu vai sviestu.