Kad zābakos vairs nesmeļas sniegs, laiks apciemot skujeņus dārzā. Vai spilgtā pavasara saule tos nav apskādējusi kā pārkarsis gludeklis? Augus piebarot uzreiz vai vēl brīdi pabadināt?
Savā pieredzē dalās Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Kokaugu laboratorijas vadītāja Ārija Galeniece.
Latvijas eglēm, priedēm un vairākumam dzīvžogu skujeņu pavasara saule postu nenodara. Kamēr nav nokusis sniegs, diezgan jutīgas pret pavasara sauli ir pacipreses. Lai nerastos šaubas, kas īsti jūsu dārzā sastādīts, tūjas vai pacipreses, jāatceras, ka visām pacipresēm, lai arī cik lielas tās būtu, galotnītes vienmēr noliektas kā vistām sekstes. Skujeņus saule visvairāk apdraud februārī, kad pa dienu augs sasilst, bet naktīs mīnus grādos drebinās. Kad nokusis pēdējais sniegs, esiet droši, vairs nekas apdegt nevar. Jāskatās arī, kas ir konkrētā skujeņa dzimtene, ja tas nācis no augstkalnu rajoniem, kur sniega un saules netrūkst, mūsu klimatiskajos apstākļos neapdegs. Pirms izvēlēties mūžzaļos augus savam dārzam, atcerieties, visjutīgākie ir dzeltenīgo vai zilgano skuju valkātāji. Pavasarī vispirms droši varat nogriezt aplauztos vai apdegušos zarus, skujeņi pa vasaru paši lieliski atjaunosies. Ja vēlaties, lai dzīvžogs iet platumā, to varat apgriezt. Novērtējiet arī, vai augi konkrētajā vietā labi jūtas. Ja ne, droši ierādiet tiem citu. Iespējams, pašam augam nav ne vainas, bet esat uztrāpījuši tieši uz āderes. Jāatceras, ka vislielākie āderu un it sevišķi to krustpunktu cienītāji ir ozoli. (Ja uz āderes ietrāpīsiet ābeli vai aprikozi, koks burtiski rausies prom no tās vietas, par ko liecinās uz sāniem augošais stumbrs.)
Kad sniegs nokusis un zeme atlaidusies, skujeņi uzreiz būtu jāmēslo, bet ne vēlāk kā līdz maija vidum. Augsnei jābūt mitrai. (Jāatceras, Latvijā pavasari ļoti bieži ir sausi, ar aukstiem ziemeļu vējiem, kas diezgan pamatīgi augsni izžāvē.) Pirmajai ēdienreizei labāk iegādāties minerālmēslus ar paaugstinātu slāpekļa saturu, kas augus mudinātu augt. Otru reizi jāmēslo jūnijā (līdz jūlijam). Rudenī dod mēslojumu ar mazu slāpekļa saturu, lai augs pirms ziemas labāk nobriestu. Vairāk kālija jau miegainajiem skujeņiem par skādi nenāks!
**
Ārija GALENIECE, LU Botāniskā dārza Kokaugu laboratorijas vadītāja:
– Ja vēlaties, lai kalnu priedes kļūtu omulīgas kā siena kaudzes, tām līdz jūnija vidum jānogriež pusīte jaunā dzinuma, tad priedes padosies apkārtmērā. Ja darīsiet to vēlāk, jau nobriedušās skujas apgriezto galotnīti tovasar nepiesegs. Nesatraucieties, ja jaunās eglītes čiekurus neraisa katru vasaru, tas ir normāli. Kad zeme nāk vaļā, klāt sulu laiks. Visčaklākās ir kļavas, tad sāk sulot bērzi. Koks pats pasaka, kad laiks beigt, jo, pumpuriem raisoties, sula kļūs duļķaina. Jāatceras, ka pavasarī tiem kokiem, kas sulo, vainagu neveido. Nozāģējot paresnu zaru, var gadīties, ka koks sulos, līdz nokaltīs. Ja vēlaties mainīt koka formu, pagaidiet, līdz lapas pilnībā izplauks vai, vislabāk, kad rudenī būs nokritusi pēdējā lapa.