Graudzāļu formu un krāsu daudzveidība ir apbrīnojama. Kāpēc šie augi tik strauji ienāk vai katrā dārzā? Pēdējā laikā to nosaka tieksme veidot dārzu tā, it kā tas būtu daļa apkārtējās ainavas. Piemērotas graudzāļu šķirnes var atrast gan vismazākajam, gan vislielākajam dārzam.
Graudzāles ir izplatītākais augs pasaulē. Tas sastopams visos kontinentos, pat Antarktīdā. Graudzāļu spēja piemēroties visdažādākajiem augšanas apstākļiem ir apbrīnojama, tās par labu atzīst gan tuksnešus, gan tropiskos lietus mežus, gan visiem vējiem pakļautās kalnu nogāzes. Viengadīgas, divgadīgas, daudzgadīgas, augumā no diviem centimetriem līdz pat vairākiem metriem. Dažas knapi pamanāmas, citas pārsteidz ar lapu un krāsu daudzveidību. Ir jau vareni tropiskie mūža meži, tomēr platības ziņā graudzāles nekas nepārspēj. Šī zaļbarība saražo lielāko daļu pasaules skābekļa un ar saviem šķietami trauslo sakņu vijumiem pasargā augsni no erozijas.
Ja vēlas, lai dārzs saplūst ar apkārtējo ainavu, vispiemērotākās ir dekoratīvās graudzāles. Zemās var stādīt kā zemsedzi, augstākās – grupās vai pa vienai. Ja patīk ziedēšana, nekas tā nelīdzsvaros dažādās ziedu krāsas kā graudzāļu pasteļtoņi. Ir augi, ko stāda bariņos, veidojot vienlaidu paklāju, citas labprāt gozējas lepnā vientulībā (piemēram, lapsastu spalvzāles). Klajuma vidū tās piesaista skatienu un līgani šalc pie ūdenstilpēm. Dažas sugas ir florista sapnis. Ja nepatīk varens dzīvžogs no mūžzaļajiem skujkokiem, vasarā aizvēni sniegs slaikās, daudzveidīgās miskantes. Dažas šķirnes var izaugt pat divus metrus garas!
Laukumus dārzā vai pat visu askētiska stila dārzu var veidot tikai un vienīgi no graudzālēm, kombinējot dažāda augstuma un krāsojuma augus. Graudzāles lieliski sadzīvo ar skujeņiem un papardēm, ziemā tās atdzīvina akmens dārzus jeb alpinārijus. Daudzgadīgos augus pavairo, dalot cerus. Ja stādus pērk, jāatceras – katram augam vajadzīga sava dzīves telpa. Var saprast steidzīgos, kas mazos stādus sastāda iespējami cieši, lai efektu panāktu uzreiz, bet tad jau pēc dažiem gadiem augi sāks nīkuļot un nāksies tos retināt, dalot cerus. Ja vien augus iestādīsiet, ievērojot pareizo distanci, vienā vietā tie var zaļot pat 15 gadu. Viengadīgās graudzāles pavairo ar sēklām. Sēj uz augsnes aprīļa beigās vai maija sākumā.
Dekoratīvās graudzāles viegli kopt, vienīgi jāraugās, lai nezāles tās nepārmāktu. Ja vēlas stādus vai sēklas pasūtīt tālās zemēs, jāpadomā, vai svešzemju klimats ir līdzīgs mūsējam. Dārzkopjus graudzāles ar kaprīzēm neapgrūtina, ja augsnei ir laba drenāža, tās nesatrauks nedz karstākas, nedz aizlijušas dienas. Graudzāles reti kad slimo. Šie augi priecē ne vien acis, bet arī dzirdi: sudrabniedres, ciņusmilgas, pļavauzītes, spalvzāles un lapsastes. Ja vēlas arī savā dārzā ielaist šo dabas brīnumu vai papildināt kolekciju, stādaudzētāji atgādina: augusts ir ziemciešu stādīšanas mēnesis.
Ja iecerēts dārzā atvēlēt vietu arī daudzgadīgajām dekoratīvajām graudzālēm un neapmulstu bagātajā piedāvājumā, stādaudzētavu mājaslapās iepriekš ar tām var iepazīties. Nelielos podiņos iestādītas gan šķirnes, kas sasniedz 20 centimetru, gan tādas, kas velk uz metru un augstāk.
Latvijā jau ieaugušas arī dažas bambusu šķirnes, vien jāatceras, ka šis augs ir neprognozējamākā graudzāle pasaulē. Ir šķirnes, kuras no viena auga sadzen pat līdz 100 dzinumiem. Dažas graudzāles vārda tiešā nozīmē stingri jātur rokās, piemēram, Ķīnas miskante pa zemzemi mēdz aizklaiņot krietni patālu, negaidīti izbāžot spico asnu, piemēram, cauri baseinam.
Konsultēja Stādaudzētavas Blīdene īpašniece Solveiga Dzene