Lauku vide Rīgas tuvumā

"Šaubos, vai kādam būtu pa spēkam mani aizvilināt no Vakarbuļļiem. Te es jūtos ļoti labi," apgalvo kordiriģents, kamerkora Ave sol mākslinieciskais vadītājs Uldis Kokars. Ne tik sen viņš pieredzēja Jurģus, kopā ar ģimeni – sievu Ingu un dēliem Didzi, Klāvu un Dāvi – pārceldamies uz nelielu zvejnieku mājiņu Buļļupes krastā, kas ir pārvērsta līdz nepazīšanai.

Cieša saikne ar Vakarbuļļiem viņam esot jau kopš dzimšanas brīža, kad vecāki – pazīstamais kordiriģents Imants Kokars ar dzīvesbiedri Edīti – šajā vietā, kur upe ir izstieptas rokas attālumā, bet jūra nedaudz tālāk, sāka būvēt vasarnīcu. Būdams jau pieauguša vīra kārtā, pirms 12 gadiem Uldis Kokars savai ģimenei, kurā auga trīs dēli, uzslēja pamatīgu namu četru stāvu augstumā. "Jo vairāk saaugu ar Vakarbuļļiem, jo mazāk varēju paciest Rīgu. Tāpēc jau mājas celtniecības laikā apmetos plēvju būdiņā, gatavs paciest dažādas neērtības, ko šāda dzīvošana sagādā. Sajūtot dabas tiešo klātbūtni, nespēju citādi rīkoties," uzsver Uldis Kokars un turpinot izstāsta, kāpēc bijis gatavs uzcelt vēl vienu māju. "Dzīve piespēlēja izdevību tikt pie zemes gabala pašā upes tuvumā. Iepriekš mēs dzīvojām blakus sētā, bet šeit, kur nu ir mūsu jaunā māja, – kaimiņiene Anniņas tante. Viņas vīrs bija zvejnieks, un viņiem piederēja maza, sen celta zvejnieku mājiņa."

Kordiriģents atceras, kādas sajūtas bijušas, no 400 kvadrātmetrus lielā nama pārceļoties uz daudz pieticīgāku mitekli, kam dzīvojamā platība bijusi tikai 60 kvadrātmetru, turklāt tajos vajadzējis atrast vietu arī kurtuvei. "Jaunajā mājvietā jutāmies labāk, nekā savā plašajā miteklī, tā kā ne jau tajos metros slēpjas pievilcība. Taču dēli auga un ēku vajadzēja paplašināt. Turpinot dzīvot zvejnieku mājiņā, vispirms veicām tās pārbūvi, tad uzcēlām klāt vēl vienu spārnu."

Ēkas pārbūves projekta izstrādi uzticējuši arhitektam, kas sniedzis daudz vērtīgu padomu, bet darbu lielumu uzņēmies saimnieks pats, piepalīdzot sarunātam strādniekam. "Man patīk fizisks darbs, un es to pieprotu. Šādi, iespējams, kompensēju savas radošās profesijas gaistošumu."

Vecākie dēli nu jau esot uzsākuši patstāvīgu dzīvi, tāpēc Vakarbuļļos tagad saimnieko Uldis Kokars ar otru pusīti un jaunāko dēlu. "Šķita, ka mums ir jāļauj viņiem izlidot no vecāku ligzdas, jābeidz auklēties, lai dēli mācītos paši tikt galā ir grūtībām, ar kādām ikvienam nākas saskarties."

Dzīvojot Vakarbuļļos, kordiriģentam Uldim Kokaram ir iespēja nodoties savam vaļaspriekam – makšķerēšanai un laivošanai. Pie paša uzceltā mola ūdenī stāv neliels kuteris, bet krastā – pāris laivu.

Mājā arī iepriekš esot bijis kamīns, taču īsts milzis, kas mūrēts no sarkaniem ķieģeļiem. "Tas aizņēma pārāk daudz vietas, tāpēc meklējām citu risinājumu, jo dzīvu uguni gribējām baudīt. Kamīna projektu uzticējām arhitektam, bet realizāciju – pieredzējušam kamīnmeistaram." Grāmatu skapis esot mantots no Ingas krustmātes, bet spilgti oranžais dīvāns nesen stājies sava priekšgājēja vietā – antikvāras mēbeles, ko ģimene nolēmusi atdot Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam.

"Vasarā ļoti daudz rosāmies pa āru, mājā gandrīz tikai pārlaižam nakti. Lai katru reizi, ienākot telpās, nevajadzētu pāraut apavus vai tos novilkt, pirmajā stāvā mājas "aktīvajā" daļā ieklājām flīzes, bet zem tām ierīkojām apsildes sistēmu," stāsta Uldis Kokars. Virtuves iekārtu pasūtījuši kādam vietējam galdniekam no Vakarbuļļiem, bet bufeti Uldis, kā pats saka, "atradis garāžā". "Es nespēju izmest šādas senas lietas, jo tām ir pavisam cita kvalitāte, dizains un spēja radīt noskaņu nekā mūsdienās tapušajām mēbelēm. Redziet, par visu ir padomāts," saka mājastēvs, izvelkot virs bufetes atvilktnēm iebūvēto virsmu, kas domāta produktu griešanai un citiem sagatavošanās darbiem, taisot ēst.

Renovējot veco ēku un paplašinot to ar piebūves palīdzību, praktiskos darbus pārsvarā veicis Uldis, kurš no tēva ir pārmantojis ne vien mūziķa talantu, bet arī saimniecisku ķērienu, savukārt viņa dzīvesbiedres Ingas ziņā bijusi interjera veidošana. "Kopīgi esam meklējuši optimālo variantu, kas mūsu mājai un ģimenei būtu vispiemērotākais. Ir pat gadījies tā, ka sieva zvana un saka, lai pārtraucu iesāktos darbus, jo viņai esot dzimusi ģeniāla ideja." Viena no tādām bijusi doma divas nelielas istabas apvienot ar virtuvi, tādējādi iegūstot plašu telpu. Mājastēvs atklāj, ka tā esot kļuvusi par iecienītāko ģimenes pulcēšanās vietu. Tās iekārtojumam izmantotas arī senatnīgas mēbeles, kas mantotas, iegādātas antikvariātos vai atrastas izmestas un tikušas restaurētas.

"Uzskatu, ka antīkām mēbelēm ir liela vērtība, tāpēc tās mūsu mājās ir diezgan bagātīgi pārstāvētas," norāda kordiriģents un atklāj – lai tiktu pie senatnīgā trauku skapja, viņš pacietīgi gaidījis, kamēr antikvāro preču veikalā tam kritīs cena. "Regulāri iegāju veikalā, līdz pienāca brīdis, kad skapja cena kādu laiku netika nolaista zemāk par 160 rubļiem (tas notika padomju gados, kad dzīvojām Rīgā pretim kādam antikvariātam). Sapratu, ka mēbele ir jāpērk.".

Lai varētu baudīt skaisto skatu uz Buļļupi, veco, mazo mājas lodziņu vietā ielikuši daudzkārt lielākus. Uldis Kokars nosmej, atceroties, kā tas notika. "Kad mainījām logus, jaunākais dēls mums pārmeta, ka šim pasākumam esam nolūkojuši ļoti nepiemērotu brīdi. "Vai tiešām jums vajadzēja izvēlēties visaukstāko un vējaināko ziemas dienu, kad to darīt?" Dāvis mums jautāja." Par lielajiem logiem ir prieks ne vien cilvēkiem, bet arī telpaugiem, kas uz palodzēm (tās speciāli noklātas ar flīzēm, lai izturētu mitrumu un būtu vieglāk kopjamas) jūtas ļoti labi – zaļo un zied. "Nesen daļu telpaugu aizvedām uz 3. ģimnāziju, bet pirms kāda laika divas pilnas mašīnas piekabes – uz Bolderājas mākslas skolu.".

Lietas, kas iedvesmo

"Es nevaru ar vieglu roku izmest vecas mantas. Parasti tās nolieku garāžā ar domu, ka varbūt pēc kāda laika noderēs. Un noder arī," savu attieksmi pret lietu pasauli pauž kamerkora Ave sol mākslinieciskais vadītājs Uldis Kokars.

"Man jaunākā aizraušanās ir gaļas kūpināšana mājās. Lai to varētu izdarīt, uztaisīju grilu, kas apvienots ar kūpinātavu. Ierīci izveidoju tā, lai būtu iespējams uzvārīt arī zupu, tāpēc tas ir daudzfunkcionāls veidojums jeb trīs vienā. Kopš iepazinu paša kūpinātas gaļas garšu, uz veikalā tirgotajām vairs nespēju pat paskatīties.".