17 gadus vecais BMX riteņbraucējs Gustavs Pētersīlis šogad februārī treniņbraucienā guva smagu traumu – tika lauzts kakla skriemelis, un puisis tika piesaistīts pie gultas. Šobrīd apmēram mēnesi viņš ārstējas Vaivaru rehabilitācijas centrā, un paredzēts, ka maija beigās Gustavs atgriezīsies mājās. Tad klātienē puisis ieraudzīs savu istabu, kas pagaidām aplūkota tikai skaipā.
Tur viņu gaida ģimene – mamma Daira, tētis Andrejs, četrgadīgais brālītis Artūrs un vectēvs Jānis. Gustava draugi – jaunie sportisti Elīza Vectirāne, Artūrs Lācis un Elvis Purombs vēlējās sagādāt prieku Gustavam un uzrakstīja pieteikumu mājokļa pārvērtībām, ko veica Māju sajūtas komanda.
Līdz nepazīšanai
«Man patīk izremontētā istaba salīdzinājumā ar to, kāda tā bija pirms tam. Tajā plānojām vasarā veikt kosmētisko remontu, bijām iegādājušies laminātu un krāsas, taču tik lielu remontu mēs nebūtu veikuši. Man negribējās dēlu vest mājās uz neremontētu istabu, jo viņa dzīve ir mainījusies,» stāsta Gustava mamma Daira Tropa. Kad viņa pirmo reizi ienākusi istabā, bijusi izjūta, ka tā radikāli pārvērtusies līdz nepazīšanai.
Interjera dizainers Raimonds Šiferis bilst, ka šoreiz svarīgākais bija ņemt vērā Gustava intereses un vajadzības, mazāk – dizainisko izpildījumu. «Telpa ir maza – tikai trīs reiz trīs kvadrātmetri. Istabā vajadzēja atstāt vietu, kur vēlāk novietot trenažieri, lai jaunietis varētu mācīties staigāt. Svarīgi bija paplašināt durvju un logu ailas, lai Gustavs vasarā pats ar ratiņkrēslu varētu tikt uz balkona.» Dizainers teic, ka krāsu izvēli šoreiz uzticējis Gustavam, svarīgi bijis, lai tās nav uzbāzīgas. Viena no viņa vēlmēm bija, lai istabā ir brūns šokolādes tonis, un to dizainers respektēja. Šobrīd Pētersīļu un Tropu ģimenes aktuālākais plāns – pielāgot vannas istabu Gustava ikdienai, ko plānots veikt pašu spēkiem un talkā aicinot draugus, bet pēc tam izremontēt balkonu.
Roku pirksti iekustējušies
«Gustavs ir daudz stiprāks, nekā es to spēju iedomāties. Viņš sev tic un iekšēji ir ļoti mierīgs. Nekad nav izgājis no rāmjiem arī agrāk, kā tas nereti raksturīgi pusaudžu gados,» ar lepnumu caur sāpēm par dēlu saka mamma un atklāj, ka atveseļošanās process būs pakāpenisks un ilgstošs daudzu gadu garumā. Pirmais teikums, ko viņš ietvītojis pēc nelaimes, – pats darīs visu iespējamo un neiespējamo, lai atkal varētu kāpt uz riteņa.
Cīņa, cerība, milzīgs gribasspēks un mīlestība – tas viss turpmāk būs vajadzīgs gan Gustavam, gan viņa ģimenei. «Roku pirksti dēlam ir nedaudz iekustējušies – tā ir laba zīme. Viņš varēs sēdēt. Pagaidām dēls tiek apsēdināts apmēram uz minūti. Viņš man jau demonstrēja, kā to var izdarīt ar lielu piepūli, taču bez pieturēšanas.»
Viņa teic, ka cilvēku morālais un finansiālais atbalsts esot apbrīnojami liels, un arī tas ir labs stimuls, lai nepadotos un visa ģimene būtu stipra. Gustavs mācās 10. klasē un mācības vienmēr prata savienot ar sportiskajām aktivitātēm. Daira prognozē, ka dēls tās turpinās tālmācībā, šobrīd Gustavu Vaivaros apmeklē pedagogi. «Kādu laiku dēls būs mājās. Plānojam ārstēšanos turpināt Ukrainā. Par to esam dzirdējuši labas atsauksmes. Meklēsim arī citas iespējas, izmēģināsim dažādas terapijas.» Gustava draugi apciemo viņu Vaivaros un plāno, ka ņems vienaudzi līdzi it visur, kur vien būs iespējams.
Gustavs noteikti staigās
Nelaime notika 23. februārī kārtējā treniņbraucienā. «Mēs vēlējāmies pirkt kakla sargu, ceļu sargus jau bijām pasūtījuši. Skatījāmies tos internetā pirms tam – meklējām piemērotu, vieglu modeli un atlikām,» atceras Daira un prāto, vai tas neesot bijis priekšvēstnesis nelaimei. Mamma stāsta, ka dēls jau bērnībā neesot varējis ar velosipēdu mierīgi braukt. Braucamrīku purinājis, lēcis ar to pāri trotuāra apmalēm. «Deviņu gadu vecumā viņš sāka aizrauties ar BMX un tika līdz Olimpiskās vienības C sastāvam. Dēlu tajā uzņēma, tikai līgumu nepaspējām parakstīt,» vairākas liktenīgas sakritības tagad analizē sportista mamma.
Gustava mamma Daira ir skolotāja mākslas skolā, tētis Andrejs nodarbojas ar celtniecības darbiem, mazais brālis Artūrs apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi. Gustava aizraušanās ar BMX un arī ar snovbordu saliedējusi ģimeni, jo tās atbalsts jaunajam sportistam vienmēr bijis ļoti nepieciešams. Visi kopā devās uz sacensībām. «Mēs cīnīsimies. Nezaudēt ticību laikam šobrīd ir visgrūtākais,» neslēpj Gustava mamma. «Pozitīvās domas, ko saņemam no cilvēkiem, – tās ir mūs apskāvušas no visām pusēm. Tā ir dieva dāvana, un arī mēs paši cenšamies nezaudēt optimismu,» pārliecinoši saka Daira Tropa. Mamma sapņo, ka, iespējams, mazais brālis Artūrs kādreiz kļūs par mediķi un palīdzēs lielajam brālim būt veselam. Vienā dienā viņš mammas klēpī apraudājies un teicis, lai brālis ceļas kājās. Ja tam ļoti tic, tas nevar neizdoties. Gustavs noteikti atveseļosies un atkal staigās.
NOVECOJUSI. «Istaba ar manām krāsotajām sienām bija novecojusi. Divdesmit gadus tā nebija remontēta. Tajā bija gulta Gustavam, mana tēva padomju laikos konstruētais skapis,» atklāj Gustava mamma. «Istabā vai uz balkona vienmēr bija velosipēds, ar ko Gustavs darbojās. Istabā viņš veica arī tehnisko apkopi.»
BMX. Gustavs ar milzīgu gribasspēku, neatlaidību un darbu ir daudz sasniedzis sportā, jo ar BMX nodarbojas kopš deviņu gadu vecuma.
MIERĪGAS. «Gustavs teica, ka dullais periods viņam ir pagājis, tāpēc telpas interjerā nevēlējās spilgtas krāsas, bet mierīgas. Viņam trakulību pietika, nodarbojoties ar šo sporta veidu. Mājām ir jābūt miera ostai. Dēls vēlējās funkcionālu, sakārtotu un lakonisku vidi,» stāsta Daira.
KAISLĪBA. Medaļu tāpat kā kausu sportista kolekcijā ir daudz.
Otra lielākā Gustava kaislība ir snovbords, kas palika otrajā plānā aiz BMX.
SASNIEGUMI. Uz plaukta sakārtotie daudzie kausi liecina par Gustava sasniegumiem sportā. Viņš ir 24. labākais BMX braucējs junioru grupā Eiropā. Viņa sapnis – piedalīties olimpiskajās spēlēs pagaidām ir palicis neīstenots.
PULKSTENIS. Krāsains pulkstenis tāpat kā dekoratīvi šķīvji pie sienas ir neliels akcents Gustava istabā ar jauno dizainu.
PIELĀGOJAMI. Plaukti un galds ir pielāgojami Gustava vajadzībām. Saliekamie krēsli no IKEA ir ērti lietošanā – tos var salocīt un ielikt skapī.
PIE GRIESTIEM. Velosipēds, ar ko Gustavs liktenīgi piedzīvoja kritienu, jāpiestiprina pie griestiem – tāda bija puiša vēlme. «Sākumā vēlējos, lai velosipēds atrodas pie sienas virs Gustava gultas, bet reāli šāds variants nederēja mazās telpas dēļ. Tikai šajā vietā to varēja piestiprināt. Šāda ideja pašlaik ir populāra,» atzīst dizainers.
BĪDĀMAS. Skapi tāpat kā plauktus dizainers Raimonds izvēlējies baltā krāsā. «Skapim ir bīdāmas durvis, lai Gustavs ar ratiņkrēslu varētu pie tā pats piebraukt.»
FUNKCIONĀLI. Uz grīdas uzklāts pelēcīgi brūns lamināts, pieskaņojot tā krāsu pārējam interjeram. Lai telpa un mēbeles darbotos funkcionāli, rūpīgi pārdomāts ik uz soļa. Baltais skapītis ar atvilktnēm tāpat kā gulta ir ar riteņiem.
RADOŠA. Gustava mamma Daira Tropa novērtē, ka izremontētā istaba nav konservatīva, bet ir radoša un mobila. Kamēr Gustavu ģimene gaida atgriežamies mājās no ārstniecības iestādes, viņa gultā labprāt uzturas kaķene Kača.