Dzīvoklis ar latviska un arābu stila iezīmēm

Uzņēmēja Linda Abu Meri ar dzīvesbiedru ārstu – gastroenterologu Hosamu Abu Meri un Lindas bērniem Helēnu (14 gadu) un Haraldu (12 gadu) pusotru gadu mitinās saulainā piecistabu dzīvoklī vienā no jauno projektu ēkām netālu no Rīgas.

«Šo dzīvokli izvēlējāmies, lai bērniem tuvumā būtu skola un vienlaikus tāpēc, ka salīdzinājumā ar skaļo Rīgu šeit ir mierīgs rajons,» stāsta Linda Abu Meri un turpina: «Šis dzīvoklis ir optimāls variants mūsu ģimenei. Kad ciemos atnāk Hosama meitas Sabīna (8 gadi) un Adriana (4 gadi), mums ir četri bērni, taču dzīvoklis ir pietiekami plašs, lai pietiktu vietas visiem.»

Sākumā Hosams stresojis, kā izdosies no rītiem tikt uz darbu Rīgā, taču pēc neilga laika sapratis, kādas priekšrocības ir dzīvot klusā un apzaļumotā vietā. «Šeit ir veloceliņš, pa kuru mēs bieži braucam ar velosipēdiem gar mežu, bet Rīgā šādas iespējas tomēr ir ierobežotas,» vērtē Linda un neslēpj, ka dzīvoklis ģimenei, visticamāk, būs pagaidu variants. «Pusotru gadu nodzīvojot šeit, aizvien vairāk saprotam, ka vēlamies dārzu, kurā var iziet, darboties, un ka velk pie zemes. Pavisam nesen ieguvām savā īpašumā nelielu vecu lauku māju, uz kuru ik pa laikam varam aizbraukt brīvdienās, bet tālākā nākotnē noteikti būs nepieciešama plašāka māja, kur dzīvot ikdienā.» Par krāsu izvēli uz sienām dzīvoklī neesot bijis vajadzības prātot, jo tās jau bijušas nokrāsotas, kad māja tikusi būvēta. «Tās mēs nemainījām, jo ir gaišas un atbilstoši pieskaņojām pārējo interjera dizainu, katrs iesakot savas idejas.» Dzīvokļa labiekārtošanas procesā iesākumā iegādātas nepieciešamās mēbeles, bet pārējais nācis pamazām. «Svarīgi, lai dzīvojamā telpa būtu plaša un gaiša. Tas it īpaši svarīgi ziemā, kas Latvijā ir gara un tumša. Man šeit trūkst balkonu, mums ir tikai viens neliels. Manā dzimtenē mājvietā ir trīs četri lieli balkoni,» iepazīstina Hosams. Linda turpina, ka vēlētos vienu istabu dzīvoklī iekārtot greznāku, Hosama stilā, kā tas esot ierasts vīra dzimtajā zemē Libānā.

KRĀSAINI. Dzīvojamā istaba, kas apvienota ar virtuvi un kurā novietots dīvāns, esot mīļākā vieta ģimenei. «Ja istaba ir apvienota ar virtuvi, tad ir vairāk vietas un arī ciemiņus ir kur uzņemt. Šajā dzīvoklī tas noteikti ir labākais variants, jo vizuāli paplašina telpu, un visa ģimene var būt kopā.» Lindai ar Hosamu vēlmes sakrītot interjera lietās. Dažādu krāsu spilveni uz dīvāna esot Hosama ideja, jo arābu stilam raksturīgas krāsainas tekstilijas. Žalūzijas arī izvēlētas krāsainas, tās var mainīt atbilstoši noskaņojumam.

STŪRĪTIS DIVIEM. Hosams stāsta, ka sākotnēji šo divu atšķirīgo krēslu neesot bijis. Tie noskatīti veikalā The Pier, un iekārtot šādu stūrīti, kur divatā nodoties sarunām, esot bijis apzināts mērķis. Speciāli izvēlēti senatnīgi krēsli dažādās krāsās. Kad atnākot ciemiņi, Hosams izvēloties vietu vienā, bet kāds no ciemiņiem – otrā, un tad tiekot pīpēta ūdenspīpe.

MĀKSLAS DARBI. Gleznas Lindas un Hosama mājās ir neiztrūkstoša interjera sastāvdaļa, dažas no tām ir dāvinātas. «Katram mākslas darbam ir savs stāsts. Šo gleznu man dāvināja premjers Valdis Dombrovskis 40 gadu jubilejā,» stāsta namamāte. Gleznas jau bijušas pirms šā dzīvokļa, taču tās harmoniski iekļaujas interjerā, it kā būtu apzināti meklētas.

PRIEKŠROCĪBAS. Saulaino piecistabu dzīvokli jauno dzīvojamo māju projektā Rīgas apkaimē Linda un Hosams Abu Meri ar bērniem Helēnu un Haraldu izvēlējās, lai tuvumā būtu skola, un tāpēc, ka patikusi klusā un apzaļumotā vieta.

GALDS. Virtuvē ir liels galds, jo tā ir plaša, un pie tā arī tiekot ieturētas ēdienreizes. Plaukts, uz kura novietotas draugu dāvinātas glāzes un citi trauki, iekārtots salīdzinoši nesen, jo saimnieki ilgi neesot sapratuši, kā praktiski izmantot šādu risinājumu sienā.

PAPILDINĀJUMS. Mazliet vairāk nekā pirms mēneša iegādāts plaukts virs televizora, jo siena bijusi tukša un tai vajadzējis papildinājumu. «Skaidri zināju, ka vēlos šādu plauktu, kur salikt mīļas lietiņas. Apmēram gadu to meklēju un atradu Alan Deko veikalā.» Blakus televizoram vāzē ielikts Lindas kāzu pušķis, liecinot par skaisto oficiālās kopdzīves sākumu ar Hosamu, – 2012. gada 22. maiju.

KOLEKCIJA PIE SIENAS. Linda stāsta, ka paši soli pa solim iekārtojuši jauno mājvietu un ka dažas labas idejas nākušas ar laiku. «Vairākus vakarus pēc kārtas, ieturot kopīgu maltīti, spriedām, ka siena virtuvē ir tukša un nav īsti uz ko skatīties,» atceras Linda. Tā arī izveidota fotogrāfiju kolekcija, kurās redzami ģimenei nozīmīgi cilvēki un iemūžināti mirkļi ar īpašiem notikumiem.

BALTA VIRTUVE. Linda atklāj, ka viņas mājvietā agrāk nav bijušas baltas mēbeles. «Bija pierasts pie brūniem toņiem, tāpēc vēlējos kaut ko gaišu.» No praktiskā viedokļa neesot problemātiski kopt gaišas mēbeles, neraugoties uz to, ka virtuvē darbošanās notiek diendienā. Šī zona no dzīvojamās ir nodalāma it kā ar aizkariem, kas izvēlēti tādos pašos toņos kā žalūzijas pie loga. Pulkstenis nejauši ieraudzīts tirdzniecības parkā Alfa. «Mums raksturīgi: ja viens kaut ko veikalā ierauga, tad otrs uzreiz piekrīt. Nav vajadzīgas vairāku stundu ilgas diskusijas. Hosamam patiktu greznākas lietas, bet viņam patīk arī tas, ko mēs kopīgi izvēlamies,» smaida Linda.

ZĪMĒJUMS. Lindas meitas Helēnas zīmējums, kas tapis četru gadu vecumā, novietots koridorā pie sienas un ieguvis dizaina elementa statusu.

BIJA TUKŠS. Ienākot dzīvoklī, izliekumi sienās šķituši interesanti no dizainiskā viedokļa, lai gan mēbeles līdz ar to esot bijis grūtāk piemeklēt. Koridors ilgi bijis tukšs, jo saimnieki nav vēlējušies telpas pieblīvēt ar mēbelēm, tāpēc priekšnamam iekārta iegādāta salīdzinoši nesen.

SIMBOLS CĪŅAI. Zobenu dāvanā Linda ieguvusi, kad stājusies iekšlietu ministres amatā 2009. gada 12. martā. «Kad kļuvu par aizsardzības ministri, man uzdāvināja mazu duncīti, bet pēc tam – zobenu ar domu, ka cīņas būs lielākas.

ARĀBU KLĀTBŪTNE. Hosama darba kabinets vienlaikus kalpo arī par istabu viņa meitām, kad abas ierodas ciemos. Uz grīdas uzklāti no Azerbaidžānas vesti, ar roku darināti paklāji. Šajā istabā satelīttelevīzijā Hosams vakaros skatās arābu kanālus. «Reizēm ir brīži, kādi svētki vai notikumi, kad pietrūkst tuvinieku dzimtenē. Šogad aprit 20 gadu, kopš dzīvoju Latvijā,» Hosams kļūst nedaudz nostalģisks.

LĀCIS. Robežsardzes lācis Lindai uzdāvināts, kad viņa atstājusi darba gaitas Iekšlietu ministrijā. «Ja tas būtu vienkāršs lācītis bez sava stāsta, tad tas man nebūtu mīļš. Šādas dāvanas dzīvoklī izliekam redzamā vietā.»

BŪS MUZEJS. Hosama darba kabinetā vieta rasta gan dažādiem priekšmetiem, kas atceļojuši no Libānas un Azerbaidžānas, gan piemiņas lietām, kas vēsta par Lindas iepriekšējo iekšlietu ministres darbu, un apbalvojumiem Hosamam. «Mums ir pilnas kastes ar šādām lietām, kas gaida savu vietu, kad tās varēs izlikt kā muzejā. Mēs par to domājām, bet šo ideju atstāsim īstenojumam, kad būs sava māja.