Kad Elnionu ģimene bija nolēmusi iegādāties suni, tika ņemti vērā vairāki noteikumi – lai četrkājainais dzīvnieks ir draudzīgs, var dzīvot laukā, nebūtu agresīvs un laipni sagaidītu mājās ciemiņus.
«Domāju, ka cilvēkiem ir nepieciešama dzīvnieku sabiedrība, jo viņi ir mūsu tiešais vads uz visu dabisko, pirmatnējo un tīro, tā nemanāmi mācot mūs kļūt labākiem,» uzskata sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Gribuste, mopša Borisa saimniece.
Suņi jaukteņi esot veselīgāki un saprātīgāki par tīršķirnes dzīvniekiem. Zināmā mērā tā ir patiesība, jo sevišķi, ja ir runa par mazskaitlīgu šķirņu pārstāvjiem, kam «asinis no malas» atsvaidzina «vārīšanos savā sulā».
Krievu vēja suni uzskata par Krievijas nacionālo lepnumu. Aristokrāts starp suņiem – aristokrātu suns – tā savulaik teica un joprojām saka par šīs šķirnes suņiem. Ar viņiem devās medībās augstdzimušas personas, par viņiem savos daiļdarbos rakstīja Aleksandrs Puškins un Ļevs Tolstojs, bet gleznās un skulptūrās iemūžināja slaveni mākslinieki.
Šveicieši lepojas arī ar saviem leģendārajiem glābējsuņiem sanbernāriem, kas apveltīti ar labu ožu– spēj saost cilvēkus pat zem divus metrus biezas sniega kārtas, turklāt pat piecu kilometru attālumā.
Kaut kas vidējs starp sanbernāru un Kaukāza aitusuni... Hm... Lai gan, pavirši pārbraucot šķirņu raksturojumam, tā varētu šķist, Bernes ganusuņi tomēr ir atšķirīgi, apveltīti tādām īpašībām, kādu citām šķirnēm nav.
Pasaulē ir vairākas rotaļsunīšu šķirnes – miniatūri dzīvnieki, kam pielikts angļu apzīmējums toy – rotaļlieta. Taču, lai gan daža laba modes dāma patiešām šādu mīlulīti uzskata par spēļmantiņu, mazulīši patiesībā ir spilgtas personības ar spēcīgu raksturu.
Ņenci ir neliela tauta, kas mitinās pie Barenca jūras. Viņi paši sevi dēvējuši par sāmidiem vai sāmodiem, krievi nicīgi iesaukuši par samojediem (burtiski tulkojot – pašēdājiem), un šis nosaukums iegājies.
Saskaņā ar Austrumu kalendāru sācies jauns gads. Ķīnieši to dēvē par Kaķa, bet japāņi par Truša vai Zaķa gadu. Šo tautu piederīgie līksmojas, bet visā pārējā pasaulē ļaudis strīdas, kurš nosaukums ir īstenāks, kā arī par to, kurš ir japāņu "oriģinālais" garausis, bet kurš ir tulkojuma kļūda.
"Tā mīlestība, ko suns vai kaķis bez kādiem nosacījumiem velta savam saimniekam, ir maģiska," ir pārliecinājies Nacionālā teātra aktieris Arturs Krūzkops, kurš savulaik ir dzīvojis zem viena jumta ar rudu runci Ugu un krievu toiterjeru Otto.
Medību suņi bīgli var lepoties ne tikai ar senu šķirnes vēsturi. Viņi vēl aizvien ir vieni no populārākajiem mednieku palīgiem, tajā pašā laikā spējot kļūt arī par uzticamiem un mīļiem nemednieku draugiem.
Krievijā PSRS laikos radītas vairākas suņu šķirnes, taču... Lai gan suņiem patiesībā nav ne vainas, Rietumu pasaules kinoloģiskās organizācijas uz krievu radījumiem dažkārt skatās šķībi un gan objektīvu, gan iedomātu iemeslu dēļ šķirni neatzīst. Rietumu pasaulē oficiāli neatzīti ir arī krievu spanieli.
"Mums ir līdzīgs raksturs, jo esam dzimuši vienā datumā – 21. jūnijā. Abiem piemīt spītība un tieksme pēc neatkarības," tā sevi un savu sešus mēnešus veco garspalvaino taksi, kuram dots smalks vārds Briljant de Barbara Baltic Kurts, raksturo žurnālists Jānis Ogle. "Viņu bija paredzēts aizpārdot uz Franciju, taču liktenīgas sagadīšanās dēļ tas nenotika."
Par seskiem nereti tiek nodēvēti nekaunīgi smakas palaidēji vai pati palaistā smaka. Patiešām – savvaļas seski, pateicoties saviem smirddziedzeriem, spēcīgi ož, tādējādi atbaidot potenciālos uzbrucējus.
Dailes teātra jaunie aktieri Baiba Neja un Kristaps Rasims, žiperīga peļu junkura Bodlēra saimnieki, iespējams, varētu piekrist Andra Freidenfelda nesen kādā intervijā teiktajam, ka māksliniekiem patīkot kaķi tāpēc, ka radošas profesijas pārstāvji ir mazliet egoisti, arī kaķi tādi ir, tāpēc kopā varot itin labi sadzīvot.
Šogad oktobrī notikušajā lielākajā labdarības suņu izstāde BIG Match Show atzinību par sunim draudzīgāko gada veikumu saņēma Diāna Odumiņa no Gulbenes novada, kas pilsētas centrā atkritumu tvertnē izmestu kucēnu izaudzinājusi par skaistu suni.
Vienulaik par PSRS reiz tik populārajiem Austrumeiropas aitusuņiem brīvestību atguvušie ļaudis negribēja ne dzirdēt. Arī pašā Krievijā, kur šķirne (lai gan lielākās pasaules suņinieku organizācijas FCI vēl aizvien neatzīta) sūrā darbā radīta. Nu, šķiet, arī Latvijā milzīgā auguma "krievu vilki" pamazām atgūst popularitāti.
"Kaķis mājās ienes zināmu siltumu un kustību, taču es nepiederu pie tiem fanātiskajiem mājdzīvnieku mīļotājiem, kas gatavi iztapt katram četrkājaiņa niķim. Es neesmu kaķim zem ķepas," sev raksturīgajā stilā joko leģendārais latviešu estrādes dziedātājs Ojārs Grīnbergs, stāstot par savu runci Foresteru.
Pāris pēdējo desmitu gadu laikā kaildzīvnieku pulks un popularitāte aizvien pieaug – populārāki kļūst kailie kaķi, selekcionētas kailās jūrascūciņas, žurciņas, peles. Bet šā stāsta varoņi Ķīnas cekulainie suņi var lepoties ar senu vēsturi!
"Kopš sevi atceros, mūsu mājās vienmēr ir bijuši sunīši un kaķīši," saka jaunā un talantīgā dziedātāja, Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas skolas audzēkne Ieva Sutugova, kuras vecāku mājās Kroņaucē kopā ar ģimeni dienas vada divas suņu meitenes Bella un Lote un divi kaķu puikas Billis un Minītis.
Šķiet, afrikāņi ir pat kašķīgāki par latviešiem – vēl gluži nesen Āfrikā valstis dalījās un auga kā sēnes pēc lietus, un arī mūsdienās tur ik pa laikam uzliesmo pa kariņam. Rodēzijas ridžbeku gan par kašķīgu dēvēt nevar – tas ir drosmīgs un spēcīgs, taču ar agresivitāti nesirgstošs suns.
Pasaulē ir vairāk nekā desmit špicu šķirņu, un šādi suņi kā iedzimtie sastopami gandrīz visas Eirāzijas un arī Amerikas ziemeļos. Cilvēki selekcionējuši gan lielākus, gan pavisam mazus špiciņus, kažoka krāsu ir neskaitāmi daudz.