Gandrīz katram mums galvā "sēž" stereotipu kolekcija par to, kas ir veselīgs un kas – neveselīgs, ko kārtīgam cilvēkam pieklājas darīt un ko nepieklājas.
Daļa no šiem uzskatiem, jo sevišķi bērnībā iemācītiem, ir ļoti kategoriski un noturīgi, tie nemainās, pat ja pētnieki pierāda, ka īstenībā viss ir citādi vai vismaz nav tik traki, kā pieņemts domāt.
Tie, kuri tomēr neatsakās no kritizētajiem paradumiem, reizēm jūt vainas apziņu. Bet vai ir vērts sevi šaustīt? Gandrīz katrā apšaubāmā paradumā var saskatīt arī kādu mazu plusiņu. Divi populārākie piemēri: šokolāde un sarkanvīns, kas mērenās devās ir pat ieteicami, jo šokolāde ir bagāta ar antioksidantiem, bet arī sarkanvīns satur polifenolus, kas kalpo sirds slimību profilaksei. Bet ir arī citi piemēri.
Dusmošanās
Vecmāmiņas teica: dusmas skādē skaistumam, dusmoties nav smuki. Ja vēl vīrietim etiķete kādreiz atļauj iziet no rāmjiem, tad sievietēm dusmu izpausmes parasti uzskata par nepieņemamām, jo labi audzinātām dāmām taču jābūt maigām un savaldīgām. Tomēr nelielās devās dusmas var pat nākt par labu veselībai – tās ir kā tonizējošs līdzeklis prātam un ķermenim. Pētījumi liecina, ka aizkaitināti cilvēki pieņem pareizākus lēmumus. Pretstatā bailēm vai uztraukumam dusmas spēj pateikt priekšā smadzenēm, ka jāražo mazāk kortizola – tā dēvētā stresa hormona, kura pārprodukcija tiek saistīta ar tādām kaitēm kā aptaukošanās, kaulu masas zudums, sirds slimības. Tātad reizēm dusmām drīkst ļaut vaļu, tikai nevajag to padarīt par hronisku pasākumu.
Kafijas malkošana
Par kafiju dzirdēts daudz briesmu stāstu – gan sirdij kaitīga, gan gremošanas sistēmai, gan paņem līdzi organismam nepieciešamo ūdeni un izvada to laukā. Vienai daļai cilvēku kafija patiešām izraisa diskomfortu, bet daudzi citi to var atļauties malkot, nekaitējot veselībai. Izrādās, ka, regulāri dzerot līdz trim tasēm kafijas dienā, var samazināties Parkinsona slimības, vēža un otrā tipa diabēta risks. Kafija satur vielas, kas darbojas pret iekaisumu, tajā ir arī daudz antioksidantu. Tikai nevajag aizrauties ar kafiju, kurai pievienots saldais krējums vai citas treknas piedevas.
Nekārtība
Jau sen ir zināms, ka cilvēki mazāk cieš no alerģijas, ja viņu mājoklis nav perfekti kārtīgs, sterili tīrs un dezinficēts. Tas nenozīmē, ka māja nav jākop. Cenšoties iznīcināt visus mikroorganismus, tajā skaitā nekaitīgos, mēs varam panākt, ka to vietā ieviešas kaitīgāki un izturīgāki. Tīrīgi cilvēki daudz lieto dažādus dezinficējošus un gaisu atsvaidzinošus aerosolus, kuros ir vielas, kas var paaugstināt astmas attīstības risku. Ieteicams izvēlēties videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus un, kur vien iespējams, iztikt vienkārši ar sūkli vai slapju lupatu.
Alus dzeršana
Izklausās neticami, bet Kalifornijas uzturzinātnieki kādā pētījumā secinājuši, ka alus var būt pat labāks līdzeklis sirds un asinsvadu slimību profilaksei nekā izdaudzinātais sarkanvīns. Miežu iesals, no kura gatavo alu, satur tādus pašus antioksidantus, turklāt alus ir bagāts ar B6 vitamīnu, kas neļauj organismam ražot homocisteīnu – vielu, kura tiek saistīta ar paaugstinātu koronārās sirds slimības risku. No alus uzņemam arī silīciju, kas palīdz stiprināt kaulus. Lai alus nāktu veselībai par labu, pietiek ar vienu kausu dienā.
Sērfošana internetā
Arī internets bieži ir pasludināts par visa ļaunuma sakni, tas tiek vainots atkarības izraisīšanā, realitātes izjūtas zaudēšanā, redzes bojāšanā, komunikācijas grūtību veicināšanā. Bet, ja cilvēks zina mēru, tad regulāra sērfošana internetā jau nedēļas laikā spēj jūtami uzlabot viņa spriešanas spējas un prasmi pieņemt lēmumus. Smadzenēm informācijas meklēšana internetā ir gandrīz vai tas pats, kas ķermenim iešana uz sporta zāli – pēc zināma trenēšanas laika cilvēks spēj ar mazāku piepūli sasniegt labāku rezultātu.
Košļenes gremošana
Smalkā stila piekritēji raugās nosodoši uz cilvēkiem, kuri atļaujas gremot košļājamo gumiju sabiedriskos pasākumos, un joprojām atrodas pa skolotājam, kurš par to izraida audzēkņus no stundas. Protams, ir situācijas, kad košļāšana ir nevietā, bet ikdienā, cenšoties palikt pieklājības normu robežās, gumijas gremošana var uzlabot mutes dobuma higiēnu, jo veicina siekalu izdalīšanos, tāpat arī palīdz koncentrēties un pat uzlabo atmiņu. Iespējams, ka bieža gremošana spēj stimulēt sāta centru smadzenēs, tāpēc košļene varētu palīdzēt tievētājiem nejust izsalkumu. Ieteicama košļājamā gumija bez cukura.