Kaža: "Nevis stilam, bet gaumei ir nozīme"

© F64

«Kad Vecāķos eju uz veikalu pēc saldējuma, un T-krekls varbūt ir mazliet notraipīts ar zemenēm, man ir vienalga, ko garāmgājēji par to padomā. Jo tas ir mans laiks, tā ir mana brīvība, un to es neizlieku vērtēšanai. Man būtiskāk vērtēšanai izlikt savu mūziku,» saka pazīstamais mūziķis Kārlis Būmeisters, pazīstams ar skatuves vārdu Kaža (24).

Šovasar viņš pabeidzis darbu pie sava pirmā solo albuma, un klausītāju vērtējumam to plānots nodot jau pēc pāris mēnešiem.

Lūgts noraksturot savu ikdienas ģērbšanās stilu, Kaža uz mirkli aizdomājas un teic, ka viņam vieglāk pateikt, kāds tas nav. Tas neesot nedz diži radošs, nedz diži māksliniecisks, jo, dienas lielāko daļu pavadot ierakstu studijā, drēbju izvēle galīgi nav būtiska. «Es pirmkārt esmu mūziķis, un es negaidu, lai ievēro manu apģērbu. Tāpēc es pieturos pie vairāk klasiskām vērtībām - ikdienā pie džinsiem un feiniem T-krekliņiem, bet svinīgākās reizēs labprāt velku uzvalku un nēsāju kaklasaiti. Un tas mani galīgi neierobežo. Es pat gribētu, lai to īpašo reižu būtu vairāk, pat varētu kādu brīdi pastrādāt bankā - lai katru dienu uz darbu varētu iet uzvalkā,» viņš pasmaida.

Nav košs un inovatīvs

Kārļa mūzikas guru ir tādi klasiskās rokmūzikas pārstāvji kā Pink Floyd, Led Zeppelin un AC/DC, un, viņaprāt, šo grupu faniem primārā ir viņu izpildītā mūzika, nevis apģērbs, kas mūziķiem mugurā. «Mani vienmēr ir aizkustinājis, ka džeks var iziet miljonu skatīju priekšā vienkāršos džinsos un T-kreklā un uztaisīt tādu šovu, ka visi ir autā. Tāds ir, piemēram, Deivids Gilmors [grupas Pink Floyd līderis], mūziķis ar lielo burtu. Līdz ar to arī man tāds stils šķiet pavisam organisks, un man nav svarīgi, lai mans skatuves apģērbs būtu košs un inovatīvs, par kuru interesējas modes apskatnieki,» apgalvo talantīgais jaunais mūziķis. Protams, ir reizes, kad viņš ieklausās stilistu ieteikumos, tomēr, izejot savu klausītāju priekšā, Kaža vairāk uzticas savai gaumei un savām sajūtām.

Stilam galīgi nav nozīmes, mūziķis apgalvo. «Gaumei ir nozīme, un šīs divas lietas es vienmēr cenšos atšķirt. Jā, es varbūt neesmu stilīgs, bet es gribētu domāt, ka esmu gaumīgs. Un es nerunāju tikai par džinsiem un T-krekliem. Arī par mūziku, par dzīves uztveri, tostarp par elementārām pieklājības normām un tamlīdzīgi. Un es ceru, ka tas man daudz maz izdodas.»

Pilns skapis ar vintage

Mūziķis atklāj: viņa garderobē ir kādi padsmit džinsi, no kuriem daļa tiek uzvilkti ļoti reti; ir pat tādi, par kuriem pats brīnās, kāpēc tādus nopircis. Vēl viņam ir šausmīgi daudz T-kreklu, arī pats tos reizēm mēģinājis uztūnēt. Jau izveidojusies arī neliela saulesbriļļu kolekcija. Un vēl viņa garderobes neatņemama sastāvdaļa ir baltas sporta zeķes no Champion - šī zīmola zeķēm Kaža ir uzticīgs jau vairāk nekā desmit gadu; Latvijā gan tādas nevar iegādāties, tāpēc tās tiek sūtītas no ārzemēm.

«Teikšu godīgi: manā garderobē ir ļoti daudz vecu lietu. Man tās patīk, tāpēc nemetu ārā. Piemēram, šī te, kas man kājās, ir «Eirovīzijas kedas» - es tās reti uzvelku, bet tādās nozīmīgās dienās tās pašas uzraušas kājās,» stāsta Kaža [pēc foto sesijas Mājai viņam LU Lielajā Aulā jādzied solo partija pilnīgi jauna komponista Ulda Marhilēviča un dzejnieka Guntara Rača kora dziesmu cikla Crossing The Bridges pirmatskaņojumā, kas jaunajam mūziķim ir liels pagodinājums].

«Tagad jau vintage ir modē, cilvēki pērk jau apbružātas lietas, bet es savā skapī varu atrast tādas, kas apbružājušās, pašam valkājot,» Kaža pasmaida un saka: reiz lasījis, ka pieķeršanās lietām un nespēja no tām laicīgi atbrīvoties liecinot par zināmu infantilismu. «Pieļauju, ka tāds arī esmu, baigi pieaudzis es galīgi nejūtos,» viņš vaļsirdīgi atzīstas.

Rūdis Pepes dēls

Šī vasara Kažam ir muzikāliem notikumiem un pozitīvām emocijām jau ļoti piesātināta: pēc pieciem studiju gadiem Latvijas Universitātē nupat iegūts maģistra diploms vadības zinībās; jau aiz muguras ir viņam nozīmīgais dziesmu cikla Crossing The Bridges pirmatskaņojums; mūziķis darbojas arī Mārtiņa Freimaņa Fonda valdē un ir iesaistījies arī uzņēmējdarbībā, kas saistīta ar vietējo un ārzemju digitālās mūzikas vairumtirdzniecības izplatīšanu un licenzēšanu; un kopā ar saviem uzticamajiem grupas biedriem tūlīt vērs vaļā jaunu ierakstu studiju, par kuru neesot šaubu, ka tā būs viena no labākajām Latvijā. Savukārt 23. jūlijā viņš viesmūziķa statusā kopā ar grupu Tumsa kāps uz Summer Sound skatuves Liepājā.

«Un divi paši galvenie notikumi: pirmais ir vēl pavisam maziņš - tas ir Rūdis Pepes dēls. Es pirmo reizi esmu suņa saimnieks!» Kaža priecīgi stāsta, sakot, ka jau trīs mēnešus pa viņa māju skraida maza, bet ļoti dzīvespriecīga kripatiņa no Mārtiņa Freimaņa. Un otrs lielais notikums ir jaunais solo albums, par kuru jau saņemtas ļoti labas atsauksmes. «To atzinīgi novērtējuši gan ikdienas mūzikas patērētāji, gan profesionāļi, un tas man ļoti daudz nozīmē,» Kaža neslēpj un pauž cerību, ka albums dienasgaismu varētu ieraudzīt līdz ar pirmajām rudens salnām.

BEZ ĀRIŠĶĪGUMA. «Man svešs ir uzpūsts ārišķīgums, man nav svarīgi, lai apģērbs piesaista uzmanību. Es arī pats vairāk skatos uz cilvēku, nevis uz viņa apģērbu,» apgalvo populārais dziedātājs Kārlis Būmeisters.

Zelta zīmoggredzenu Kārlis saņēmis mantojumā no sava opja, mammas tēta. «Opis bija cilvēks, kuru es cienīju visvairāk. Jau gadus desmit viņš ir aizsaulē, bet viņa vietu vēl neviens nav aizņēmis - neviena nozīmīgāka personība manā dzīvē nav ienākusi...»

«Jostu man nav daudz, bet gribētos domāt, ka ir labas,» saka Kaža un atklāj, ka šī josta viņam ir īpaša tāpēc, ka viņš ir «to veco džeku fans».

Šīs kakla rotas mūziķis nēsā jau sešus septiņus gadus, ik dienu, noņem tikai pirtī. Tās visas ir dāvinātas, vien sudraba spalviņa ir paša iegādāta, atvesta no Zviedrijas.

EIROVĪZIJAS KEDAS. Šīs kedas Kažam bija kājās tai nozīmīgajā 2005. gada 21. maija vakarā Kijevā, kad kopā ar Valteru Frīdenbergu viņi pārstāvēja Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā, iegūstot augsto 5. vietu. «Es tās reti kad velku - tās pašas uzraušas kājās tādās nozīmīgās dienās...»

JŪT ATŠĶIRĪBU. Kaža atklāj, ka pavisam viņa kolekcijā ir sešas zīmolu saulesbrilles, šīs ir no Ray Ban. «Skaidrs, ka mēs visi esam zīmolu vergi, un tomēr jāsaka: vai uzliec uz acīm īstu mantu vai lētu plastmasas brilli, to atšķirību baigi jūt...»

Mūziķis labi jūtas žaketē, viņam piestāv apaļās Armani saulesbrilles, un, ja vēl pie rokas ir ģitāra, skaidrs, ka vakars būs izdevies!

Viedoklis

Mārtiņš PŪPOLS, modes dizainers:

- Kārlis man atgādina leģendāro britu dziedātāju Rodu Stjuartu, jo savā ģērbšanās stilā spējis apvienot gan klasisko, gan roka stila elementus.

Viņš prot būt vienlaikus gan ļoti galants, gan, kā esmu novērojis, lieliski spēj iekustināt arī visstīvāko publiku.

Vienīgais, ko mūziķim gribētu ieteikt, ir piemeklēt oriģinālāku frizūru un savu skatuves tēlu nebaidīties papildināt ar dažādām rotas lietām.

Svarīgākais