Ziemā, kad ēdienkartē ir maz zaļumu un ne tik daudz dārzeņu un svaigu augļu, kā būtu nepieciešams, labs veids, lai uzņemtu vitamīnus – ēst diedzētus graudus un dēstus.
Diedzēti graudi un sēkliņas satur ne tikai vitamīnus, bet arī aminoskābes, minerālvielas, organismam nepieciešamos mikroelementus, fermentus, šķiedrvielas. Parasti diedzē auzu, kviešu, miežu, rudzu, griķu graudus, lucernas, saulespuķu, redīsu, kressalātu, sinepju, sarkano biešu sēklas. Šādus diedzētus graudus un asnus var pievienot maltītei, piemēram, salātiem, sviestmaizēm, biezpienam, zupām. Maltīte šķiet veselīga un svaiga! Parasti rīkojas šādi – burciņā saber noskalotas sēklas vai graudus, uzlej tīru ūdeni un atstāj līdz nākamajam rītam, lai mirkst. Tad ūdeni nolej, uzliek burkai marli un caur to skalo sēklas, kamēr ūdens kļūst dzidrs. Nākamajā rītā atkal veic skalošanu un gaida, kad parādīsies asniņi. Pēc pāris dienām tos var likt uz šķīvja. Svarīgi nosacījumi?– diedzēšanai ir nepieciešams siltums, mitrums un gaisma. Ir sēklas, ko var izaudzēt arī tumsā. Diedzēšanas process parasti ilgst pāris dienas. Ik pa laikam graudus nepieciešams aprasināt ar ūdeni, lai tie neiekalst, un noskalot.
***
Eksperta viedoklis
Andis Brēmanis, dietologs
– Ja vasarā dārzā aug dilles, lociņi, timiāns un citi zaļumi, tad ziemā to nav. Protams, tos var sasaldēt vai izkaltēt un saglabāt, bet labs risinājums – diedzēšana. Diedzēt var daudz ko, bet populārākais variants – diedzēt kviešu graudus, kressalātus, redīsus, pupiņas. Šādas diedzētas lietas ir maza vitamīnu esence – tajās ir C, E vitamīns, beta karotīns un vēl virkne bioloģiski aktīvu vielu, kam ir antioksidantu darbība. Tāpēc diedzētie graudi un asni dod mundrumu, stiprina imūnsistēmu un aizsargā asinsvadus. Jāatceras, ka graudu diedzēšanai nepieciešams mitrums (tikai tā nevar būt par daudz, lai nesāktos pūšana) un siltums. Ziemā diedzētos graudus un sēklas var izmantot salātos pie bietēm vai svaigiem kāpostiem, pie zupas, biezpiena un citiem ēdieniem. Jāatceras, ka diedzētos graudus un asnus nevajag iesutināt ēdienā, bet pievienot pirms ēšanas, lai tie nezaudētu un saglabātu bioloģiski vērtīgos komponentus.