"Mūsu sabiedrībā cilvēki lielākoties nav neko dzirdējuši par miega apnoju.
Slimība, ko medicīnas valodā sauc par obstruktīvas miega apnojas sindromu, rada elpceļu daļēju nosprostošanos miegā un izraisa skaļu krākšanu, biežas elpošanas apstāšanās epizodes, skābekļa koncentrācijas pazemināšanos asinīs un biežas pamošanās, ko pacients pats parasti nepamana. Savukārt dienā viņus moka nogurums un miegainība," stāsta ārsts anesteziologs, miega slimību konsultants Juris Svaža.
"Vairākās Eiropas valstīs miega apnojas pacientiem, kuri neārstējas, ir aizliegts vadīt automašīnu, lai neapdraudētu sevi un pārējos satiksmes dalībniekus. Viņi satiksmes negadījumos iet bojā septiņreiz biežāk nekā citi, jo aizmieg pie stūres, un tas var notikt pat apdzīšanas laikā."
Nav modes slimība
"Šī slimība pastāv jau sen, un pat antīkā literatūrā mēs atrodam personāžus, kuriem ir skaidri izteikti miega apnojas simptomi," saka ārsts.
"1816. gadā angļu ārsts Viljams Veds šo kaiti apraksta savā monogrāfijā, bet daiļliteratūrā miega apnojas pacientu detalizēti atainojis Čārlzs Dikenss savās Pikvika kluba piezīmēs – tas ir kāds resns jauneklis, kurš naktī skaļi krāc, bet dienā ir miegains. Pagājušajā gadsimtā notikuši dažādi pētījumi, pieaugusi izpratne par miega dabu un miega fāzēm, ir izgudrota polisomnogrāfija, kas ļauj reģistrēt miegā notiekošos procesus. Šo izmeklējumu veic naktī miega laboratorijā. No miega apnojas cieš ap 2% sieviešu un 4% vīriešu. Latvijā varētu būt 60 000–70 000 šādu cilvēku, un pusei no viņiem slimība, iespējams, ir tādā stadijā, kad nepieciešama ārstēšanās, bet reāli ārstējas 300–400 cilvēku."
Pirmais signāls – krākšana
"Krākšana ir tikai viens no daudzajiem miega apnojas simptomiem," skaidro J. Svaža. "Jebkurš cilvēks kādreiz, gulēdams neērtā pozā, būs dzirdējis sevi krācam un tad pamodies. Tas notiek seklajā miegā, bet lielās problēmas sākas dziļajā miegā, kad viņš nemostas un savu krākšanu nemana. Ja elpceļi ir plati, cilvēks nekrāc, jo gaiss caur tiem plūst brīvi un klusi. Krāc tie, kuriem ir sašaurināti elpceļi, jo tad gaisa plūsma ir ātrāka, tā izraisa audu vibrāciju – vibrē mīkstās aukslējas, mēles sakne, un tas rada raksturīgo troksni – krākšanu. Elpceļi var būt sašaurināti sejas skeleta anatomisko īpatnību dēļ, piemēram, ir plakana seja un mazs apakšžoklis, līdz ar to kauli, tāpat arī mīkstie audi, ir atvirzīti atpakaļ un paliek mazāk vietas, kur plūst gaisam. Krākšanas cēlonis var būt liela mēle, tāpat arī palielinātas mandeles, ko bieži novēro bērniem.
Tomēr izplatītākais krākšanas cēlonis ir liekais svars. Apkārt elpceļiem atrodas mīkstie audi. Mediķu redzeslokā būtu jānonāk tiem cilvēkiem, kuriem miegā gaiss nevar izkļūt cauri elpceļiem pietiekamā daudzumā, tāpēc viņi naktī smok, lai gan paši to neapzinās."
Visu rakstu lasiet 28. jūlija izdevumā
Obstruktīvās miega apnojas simptomi
Naktī:
skaļa, nepārtraukta krākšana jebkurā ķermeņa stāvoklī;
elpas trūkums, smakšana;
nemierīgs miegs ar grozīšanos;
bieža urinācija.
Dienā:
izteikta miegainība;
galvassāpes no rītiem;
paaugstināts asinsspiediens;
depresija un uzbudināmība.