Pret piešiem – ar triecienviļņu terapiju

No rīta, pieceļoties no gultas un sperot pirmo soli, ir tāda sajūta, it kā es būtu ar papēdi uzkāpis uz naglas – tāda sūdzība ir tipiska cilvēkiem, kuri cieš no papēžu piešiem.

Sāpes var būt ļoti asas, tās izpaužas gan, uzsākot iešanu, gan miera stāvoklī; reizēm dienas gaitā pierimst, bet gadās, ka ir jūtamas nepārtraukti, cilvēks mēģina staigāt uz pirkstgaliem, pārvietojoties ņem palīgā spieķi vai pat kruķus.

Piešus no ārpuses nevar ne saskatīt, ne sataustīt, bet, redzot tos rentgena uzņēmumā, ir jāpabrīnās – tādi sīki izaugumiņi uz papēžiem, bet rada tik lielas ciešanas. «Līdzīgi veidojumi mēdz būt arī citās locītavās, bet pieši ir spilgtākais piemērs. Sāpes rodas tāpēc, ka šie uzkaļķojumi – pieši izraisa plantāro fascītu: kairina kaula plēvi, muskuļu un fasciju apvalku,» stāsta Rakstnieku poliklīnikas ārsts Romualds Erdmanis, kurš jau vairākus gadus piešus un arī dažādas citu kaulu un locītavu sistēmas slimības ārstē ar ekstrakorporālo (ārpusķermeņa) triecienviļņu terapiju.

Kāpēc rodas pieši

To nosaka virkne faktoru, no kuriem daļu mēs varam, bet daļu nevaram ietekmēt. Uzkaļķojumu veidošanās saistīta ar vielmaiņas traucējumiem, daļēji to nosaka iedzimtība, fiziskās slodzes intensitāte, pēdas uzbūves īpatnības, apavu izvēle. Senāk valdīja uzskats, ka pieši pārsvarā ir sievietēm, šodien tie praktiski tikpat bieži sastopami arī vīriešiem. Parasti šī problēma ir aktuāla cilvēkiem, kuri vecāki par 40 gadiem. Bieži tiem, kam ir papēžu pieši, ir arī Ahilleja cīpslas pārkaļķojums. Saišu pārkaļķojumi mazāk sāp, bet jūtami ierobežo kustības. Tie ir raksturīgi bijušajiem sportistiem, kuri daudz nodarbojušies ar lēkšanu, rezultātā rodas saišu mikrotraumas, bet vēlāk veidojas pārkaļķojumi. Vajadzētu kārtīgi padomāt, pirms sākt intensīvi nodarboties ar šādiem sporta veidiem, ja ģimenes locekļi iepriekšējās paaudzēs cieš no vielmaiņas problēmām, locītavu deformācijām, osteofītu veidošanās.

Ikdienā ieteicams valkāt ērtus apavus ar 2–3 centrimetrus augstu papēdi. Gan pārāk zemi, gan pārāk augsti papēži veicina ne vien pēdas deformāciju, bet arī uzkaļķojumu veidošanos. Nenāk par ļaunu arī ortopēdiskās zolītes. Piesis attīstās vairāku gadu laikā, bet sūdzības parādās tad, kad tas sasniedz zināmu lielumu, sāk kairināt un traucēt. Tieši tad cilvēki parasti meklē mediķu palīdzību, lai gan dažs staigā ar sāpēm vairākus gadus, pirms nolemj iet pie ārsta. Gadās, ka pieši 3–4 mēnešu laikā tiek «nomīti» un vairs tā netraucē, bet uz to nevar paļauties. Jāņem arī vērā, ka cilvēkiem, kuriem ir tieksme uz kalcinātu veidošanos, tie mēdz būt arī citās locītavās, tikai papēžu pieši parasti ir vistraucējošākie, jo sāpīgi atgādina par sevi ik uz soļa.

Vispirms jādiagnosticē

Piešus un citus kalcija sāļu veidojumus locītavās diagnosticē ar rentgena palīdzību, bet, ja ir saišu pārkaļkojumi, tos var konstatēt ultrasonogrāfijā. Jāpiebilst – ja cilvēkam ir nosliece uz piešu veidošanos, tie parasti ir abās kājās, bet vienā piesis sāp vairāk un lielākās sāpes it kā notušē mazākās. Ja vienā kājā ir pieši, vēlams būtu pārbaudīt arī otru kāju, jo tad piešus tur var sākt likvidēt, kamēr vēl nav sāpju. Jo lielāks piesis, jo vairāk procedūru vajag, lai no tā atbrīvotos, bet sāpju stiprums vairāk atkarīgs no pieša novietojuma un cilvēka sāpju sliekšņa, nevis no pieša lieluma.

Triecienviļņu terapija

Triecienviļņu terapijas metodi sāka veidot pagājušā gadsimta 60. gados, un sākotnējais mērķis bija nierakmeņu skaldīšana – litotripsija. Pēc tam, 90. gados, tika izveidota metode, kas pēc tāda paša principa ļauj cīnīties ar nevēlamiem kalcija sāļu veidojumiem kaulu un locītavu sistēmā. Izvirzīts jau arī nākamais mērķis, pie kura pašlaik strādā zinātnieki, – ar triecienviļņu palīdzību likvidēt asinsvadu pārkaļķojumus.

Termins «triecienvilnis» apzīmē augstas enerģijas pneimatiskos un skaņu viļņus. Modernajā sāpju terapijā šie triecienviļņi tiek vadīti no terapijas iekārtas uz problemātiskajām ķermeņa daļām, šajā gadījumā – piešiem, kas atrodas uz papēžiem.

Triecienviļņi noārda uzkaļķojumus, paātrina sadzīšanas procesus, stimulē vielmaiņu, uzlabo asins cirkulāciju, mazina un likvidē sāpes.

Pārkaļkojumi ar savu struktūru atšķiras no veselā kaula. Triecienviļņu frekvence iedarbojas tieši uz pārkaļķojumu, bet nevis uz veselo kaula struktūru. Triecienviļņi pārkaļķojumus sāk drupināt, pārvēršot puteklīšos, kas ar laiku uzsūcas apkārtējos audos. Šo terapiju var lietot pat osteoporozes pacientiem. Viena procedūra ilgst aptuveni 15 minūtes, un tās veikšanai nav vajadzīga nekāda atsāpināšana. Ārstēšana notiek ambulatori. Parasti, lai atbrīvotos no piešiem, ir jāveic 3–5 procedūras ar nedēļas intervālu, bet pašsajūtas uzlabošanos daudzi mana jau pēc pirmās vai otrās reizes. Ja nepieciešams, pēc 3–6 mēnešiem kursu atkārto, bet tas vajadzīgs reti. Terapija ir efektīva aptuveni 96% gadījumu. Liela priekšrocība arī tā, ka triecienviļņu terapijai ir ļoti maz kontrindikāciju. To neveic bērniem, jo viņu kaulu struktūra nav tam piemērota, kā arī cilvēkiem, kuriem ir asinsrecēšanas problēmas. Ja cilvēkam pirms gadiem tikusi izārstēta kāda onkoloģiska slimība, jautājums par triecienviļņu terapijas iespējamību jālemj individuāli. Komplikāciju un blakusparādību praktiski nav.

Noderīgi!

Triecienviļņu terapija palīdz, ja ir:

cīpslu pārkaļķojumi, akūtas un hroniskas sāpes, sastiepumi, pārslodzes, piemēram, sporta traumas;

sāpes elkoņa locītavā epikondilīta gadījumā;

sāpes pleca locītavā: saišu pārkaļķojumi, kalcinātu ieslēgumi, traumas;

sāpes plaukstas locītavā: plaukstas kaulu artroze I–II stadijā;

sāpes gūžas un sēžas rajonā;

sāpes ceļa locītavā – t.s. «lēcēja celis»;

sāpes pēdas locītavā: saišu pārkaļķojumi, kalcinātu ieslēgumi, traumas;

Ahilleja cīpslas traumas;

papēža kaula uzkaļķojumi – papēžu pieši;

hroniskas muguras sāpes;

hroniskas muskuļu sāpes, sporta nodarbību radītas pārslodzes.

CITĀTS

Uzkaļķojumu veidošanās saistīta ar vielmaiņas traucējumiem, daļēji to nosaka iedzimtība, fiziskās slodzes intensitāte, pēdas uzbūves īpatnības, apavu izvēle

EKSPERTA VIEDOKLIS

Romualds ERDMANIS, Rakstnieku poliklīnikas ārsts:

– Lai atbrīvotos no piešiem, cilvēki cits citam iesaka izmantot jodu, jūras sāli ar medu, etiķa esenci, rīvētus kartupeļus utt. Piešus ārstē ar daudzām tautas metodēm, bet neesmu ievērojis, ka kāds, kurš būtu tās lietojis, arī būtu kaut ko panācis. Ja kādai kaitei ir ļoti daudz ārstēšanas veidu, tas parasti nozīmē, ka neviens nav efektīvs. Reizēm pacienti pie manis ierodas ar ķīmiskiem apdegumiem uz papēžiem, jo ir pārcentušies, lietojot tautas līdzekļus. Vēl piešu ārstēšanai mēdz lietot pretiekaisuma zāles, kas ir mazefektīvas; arī speciāli vingrinājumi un fizikālās medicīnas procedūras neko daudz nepalīdz. Līdz šim piešu gadījumā nozīmēja osteorefleksoterapiju – dūra kaulā, ievadīja zāles, mazināja kairinājumu, bet tā ir sāpīga un nepatīkama procedūra. Reizēm piešu likvidēšanai lieto arī staru terapiju, bet sekmīgs rezultāts ir tikai aptuveni pusē gadījumu. Pirms kāda laika piešus, kuri nepakļāvās nekādai citai ārstēšanai, arī operēja, bet šāda operācija ir ļoti apgrūtinoša un papēži slikti dzīst. Pēdējā laikā arī Latvijā ir pieejama ekstrakorporālā triecienviļņu terapija – moderna un augsti efektīva ārstēšanas metode, ko lieto dažādu kaulu un locītavu sistēmas slimību, tajā skaitā piešu, ārstēšanai.