Kā zināms, vārda "vitamīns" sastāvdaļa ir latīņu valodas vārds vita – dzīve. Salīdzinot ar citām uzturvielām, vitamīni vajadzīgi ļoti nelielās devās, bet bez tiem cilvēka eksistence nebūtu iespējama.
Neviens neapšauba vitamīnu nozīmi veselības saglabāšanā, taču zināšanas par vitamīnu lomu mēdz būt nepietiekamas un informācija, ko saņemam no dažādiem avotiem – pretrunīga. Tā rodas mīti un kļūdainas atziņas par vitamīnu lietošanu un to ietekmi uz cilvēka veselību. Viens no vitamīniem, par kuru izveidojies daudz nepareizu priekšstatu, ir D vitamīns. Centīsimies kliedēt visizplatītākos mītus, kas saistīti ar šo svarīgo uzturvielu.
Mīts nr. 1
D vitamīnu var uzņemt pietiekamās devās ar uzturu. Ja jūs katru dienu apēdīsiet krietnu porciju svaiga laša un piedevām vēl divdesmit olu dzeltenumu, tad organismā patiešām nonāks D vitamīna daudzums, kas atbilst dienas normai. Taču maz ticams, ka šāds uzturs ir kādam pa spēkam, turklāt tas būtu arī dārgi. Aprēķināts, ka ar ēdienu mēs uzņemam tikai aptuveni 10% no nepieciešamā D?vitamīna daudzuma, turklāt ar nosacījumu, ka uzturā ietilpst treknās zivis.
Mīts nr. 2
D vitamīnu var uzņemt, daudz uzturoties svaigā gaisā. Galvenais D vitamīna avots ir saules starojums, kura tiešā iedarbībā D vitamīns veidojas ādā. Šī iemesla dēļ D vitamīnu bieži vien dēvē par "saules vitamīnu". Ja jūs dzīvojat klimatā, kur vasara ilgst visu gadu, un pavadāt pietiekami daudz laika saulē, tad organisms, visticamāk, sintezēs pietiekamu D vitamīna daudzumu. Taču, jo tālāk no ekvatora, jo zemāka ir dabiskā D vitamīna sintēze. Latvijas klimatā šī vitamīna veidošanās ādā praktiski apstājas laika posmā no oktobra līdz aprīlim, kad saules starojums ir ļoti vājš. Turklāt mēs jau paši labi zinām, ka Baltijas vasara ne vienmēr priecē mūs ar skaidru laiku, un jāteic, ka daudzi cilvēki dažādu iemeslu dēļ izvairās no saules un faktiski visu gaišo dienas laiku pavada dzīvoklī, birojā vai automašīnā, kas liedz organismam iespēju ražot D?vitamīnu pat vasarā.
Mīts nr. 3
D vitamīns veidojas ādā saules gaismas ietekmē, tāpēc ir jāsauļojas pēc iespējas vairāk. Viss ir labs ar mēru, tai skaitā arī sauļošanās. Dermatologi un onkologi brīdina, ka ilgstoša atrašanās tiešos saules staros var nelabvēlīgi ietekmēt ādu, izraisot apdegumus un palielinot ādas vēža risku. Tomēr tas nenozīmē, ka jāsargās no katra saules stariņa. Lai notiktu pilnvērtīga D vitamīna sintēze, tiešā saules gaismā ir jāpavada tikai?10–30?minūtes dienā (atkarībā no individuālajām ādas īpašībām), pakļaujot ultravioleto staru iedarbībai 30–40% ādas virsmas. Pēc šī laika D?vitamīna ražošana mitējas. Lai gūtu maksimālu labumu no ultravioletajiem stariem, jāievēro divas svarīgas lietas. Pirmkārt, sauļošanās krēms pat ar vāju aizsardzību (SPF 8) bloķē D vitamīna sintēzi par 95%. Tādēļ speciālisti iesaka uzziest krēmu tikai pēc 10–30?minūtēm, kas pavadītas saulē. Otrkārt, tūlīt pēc sauļošanās nevajadzētu cītīgi berzēt ādu ar dušas sūkli, iznīcinot dabisko tauku aizsargslāni uz ādas virsmas.
Mīts nr. 4
D vitamīns ir nepieciešams tikai rahīta profilaksei bērniem. Pirmie atklājumi par D vitamīnu patiešām bija saistīti ar tā spēju novērst un ārstēt rahītu (kaulu mineralizācijas traucējumus bērniem). Saikne starp rahīta rašanos un D?vitamīna deficītu tika konstatēta pagājušā gadsimta sākumā. Pēc tam pētnieki noskaidroja, ka šis vitamīns regulē fosfora un kalcija vielmaiņu un nodrošina zobu un kaulu veselību gan bērniem, gan pieaugušajiem. Zinātniskie pētījumi par D vitamīna darbības mehānismu pamazām turpinājās nākamajos 70 gados, bet īpaši strauji tie attīstījās pēdējo desmit gadu laikā. Pētījumu gaitā tika konstatēts, ka D vitamīna izmantojuma spektrs ir daudz plašāks nekā tikai kaulu veselības uzturēšana. Šis vitamīns stiprina imunitāti, regulē vairogdziedzera darbību un normalizē asinsspiedienu. Sistemātisks D?vitamīna trūkums var veicināt sirds slimību, diabēta, depresijas, aptaukošanās, reimatoīdā artrīta, multiplās sklerozes, kā arī dažu veidu ļaundabīgo audzēju attīstību.
Mīts nr. 5
Saulainā vasarā var nodrošināt sevi ar D vitamīnu visam gadam. D?vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas spēj uzkrāties organisma taukaudos. Mūsu klimata apstākļos D vitamīna līmenis sāk pazemināties līdz ar rudens atnākšanu, bet ziemas beigās daudziem Baltijas valstu iedzīvotājiem šī vitamīna saturs asinīs ir tik zems, ka tas jau robežojas ar deficītu. Tādēļ, lai cik saulaina būtu vasara, nav iespējams uzkrāt pietiekamas D?vitamīna rezerves tikai ar ultravioleto staru palīdzību. Uzturēt D vitamīna koncentrāciju pienācīgā līmenī rudens, ziemas un pavasara periodā palīdzēs farmaceitiskie preparāti. Tā kā D vitamīns ir taukos šķīstošs, kapsulas ar eļļas šķīdumu ir efektīvākas par tabletēm. Lai aktīvā viela labāk uzsūktos, vēlams lietot preparātu ēšanas laikā. Cilvēki, kuri izvairās no saules, var lietot D vitamīna preparātu visa gada garumā.?
Reklāmraksts sagatavots kopā ar Pharma Nord
***
D vitamīna saturs pārtikas produktos Svaigs lasis (100 g) 600–1000 IU*
Laša konservi (100 g) 300–600 IU
Sardīnes, konservētas (100 g) 300 IU
Skumbrija, konservēta (100 g) 250 IU
Tuncis, konservēts (100 g) 230 IU
Olas dzeltenums (1 gab.) 20 IU
Liellopu aknas, ceptas (100 g) 15 IU
Austeres (6 gab.) 270 IU
Kaltētas šitakē sēnes (100 g) 172 IU
Margarīns (100 g) 300 IU
Šveices siers (28 g) 12 IU
* starptautiskās vienības (viena IU atbilst 0,025 mikrogramiem D vitamīna)