Daudzi nedomā par kaulu veselību līdz brīdim, kad sāk traucēt sāpes vai gadās lūzums. Tomēr jāatceras, ka par kaulaudu izturību ir jārūpējas jau kopš jaunības. Kaulu veselību palīdzēs saglabāt D?vitamīns jeb, kā to vēl dēvē, saules vitamīns.
Visā pasaulē arvien palielinās cilvēku skaits, kuri cieš no kaulu trausluma. Problēmas galvenie iemesli ir iedzīvotāju novecošana, dzīvesveida izmaiņas, fizisko aktivitāšu trūkums un uzturvielu nepietiekamība organismā. Faktori rada kaulaudu blīvuma samazināšanos, rezultātā kauli kļūst poraini. Tas palielina lūzumu risku. Visbīstamākais ir gūžas kaula kakliņa lūzums.
Bieži dzird runājam, ka uzturā jāiekļauj pārtikas produkti, kas satur pietiekami daudz kalcija. Ir zināms, ka piena produkti un cita pārtika, kas bagāta ar kalciju, ir svarīgi kaulu veidošanai un to izturības saglabāšanai. Taču jāpatur prātā, ka kaulu veselībai vajadzīgs pietiekams D?vitamīna daudzums, bez kura kalcija uzsūkšanās organismā nenotiek.
Nopietna problēma
D vitamīns atšķiras no daudziem citiem vitamīniem ar to, ka tā saturs ikdienas uzturā ir ļoti zems. Ar D?vitamīnu ir bagātas treknās zivis un jūras veltes, taču ne visi cilvēki var atļauties ikdienā baudīt lašu filejas un garneles. D vitamīna galvenais avots ir nevis pārtika, bet saules starojums, kura ietekmē šis vitamīns veidojas ādā.
Diemžēl Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ mums ir liegta iespēja saņemt saules gaismu pietiekamā daudzumā rudens, ziemas un pavasara periodā. Bez ultravioleto staru tiešas iedarbības uz ādu D?vitamīna sintēze organismā apstājas. Zinātniskie pētījumi liecina, ka šīs uzturvielas trūkums skar aptuveni divas trešdaļas Eiropas iedzīvotāju, īpaši valstīs, kas atrodas virs 42° ziemeļu platuma.
D vitamīna deficīts ir ļoti nopietna problēma, jo tā izraisa slimību attīstību, kas noved pat pie invaliditātes. Starp šīm slimībām ir osteoporoze, kuras dēļ kauli zaudē izturību un lūst pat no neliela trieciena. Osteoporozes pacientiem būtiski palielinās gūžas kaula kakliņa, mugurkaula un plaukstas pamatnes kaula lūzumu risks. Statistika rāda, ka sešu mēnešu laikā pēc gūžas kaula kakliņa lūzuma mirst piektā daļa pacientu, bet divi no trim izdzīvojušajiem prasa nepārtrauktu aprūpi.
Kaulu minerālais blīvums
Līdz aptuveni 35–40 gadu vecumam cilvēka kaulaudu minerālais blīvums paliek nemainīgs, bet pēc tam sākas pakāpeniska kalcija izskalošanās no kauliem. Sākotnēji kaulaudu zudumi ir 0,5–1% gadā. Cilvēkam kļūstot vecākam, šis process norit intensīvāk un var izraisīt osteoporozes attīstību. Slimības riskam ir īpaši pakļautas sievietes, jo pēc menopauzes viņu kaulu masa samazinās ik gadu par 3–5%. Lai saglabātu kaulu minerālo blīvumu, ir svarīgi rūpēties par atbilstošu Dvitamīna līmeni.
Viena no D vitamīna bioloģiskajām funkcijām ir kalcija un fosfora vielmaiņas regulēšana. Tie ir divi galvenie elementi kaulu masas veidošanā un stiprināšanā. Ja trūkst D?vitamīna, tiek traucēta kalcija un fosfora uzsūkšanās tievajās zarnās, fosfora reabsorbcija nieru kanāliņos un kalcija transports no asinīm uz kaulaudiem. Tas nozīmē, ka kalcijs un fosfors slikti uzsūcas organismā, pat ja cilvēks ar uzturu uzņem šos elementus vairāk nekā pietiekamā daudzumā. Tā rezultātā samazinās kalcija un fosfora līmenis asinīs un palēninās minerālvielu nogulsnēšanās, kas nepieciešama kaulu normālai augšanai un stiprumam.
Fiziskā aktivitāte
Kaulu minerālais blīvums var mazināties ne tikai D vitamīna trūkuma, bet arī sēdoša dzīvesveida dēļ. Fiziskajai slodzei ir svarīga nozīme kaulaudu veidošanā jebkurā vecumā. Daudzi pētījumi liecina, ka regulāra vingrošana ne tikai bremzē kaulu masas zudumu, bet arī palielina kaulu minerālo blīvumu. Galvenokārt runa ir par tādiem vingrinājumiem kā pietupšanās, atspiešanās balstā guļus, noderīga ir arī kāpšana pa kāpnēm, staigāšana, skriešana u.c. Visstraujāko kaulu masas zudumu novēroja kosmonautiem, kuri pavadīja daudz laika bezsvara stāvoklī, un guļošiem pacientiem. Savukārt tenisa spēlētājiem vadošās rokas kaulu blīvums ir lielāks nekā otrās rokas kaulu blīvums.
D vitamīna avoti
Pēc speciālistu uzskatiem, optimālais D vitamīna līmenis serumā, kas jāuztur visu gadu, ir 40–70?ng/ml (nanogrami uz mililitru). Uzturvielas koncentrāciju organismā var noteikt, nododot asinis analīzei.
Trīs galvenie D vitamīna avoti ir saules gaisma, pārtikas produkti (treknās zivis, margarīns, kaltētas šitakē sēnes) un D vitamīns uztura bagātinātāju formā. Pretēji izplatītajam viedoklim D vitamīns nav sastopams visos zivju eļļas preparātos. Ar pārtiku mēs uzņemam tikai aptuveni 10% no nepieciešamās D?vitamīna normas. Atlikušie 90% teorētiski būtu jāsaņem no saules starojuma. Diemžēl Baltijas klimatā šis uzdevums ir grūti izpildāms, it īpaši laika posmā no septembra līdz aprīlim. Periodā, kad saules gaismas intensitāte ir ļoti ierobežota, papildināt savas D vitamīna rezerves var, lietojot aptiekās nopērkamos D vitamīna preparātus. Vasarā šim nolūkam ir ieteicams pavadīt saulē 15–30 minūtes dienā, neizmantojot aizsargkrēmus ar saules filtriem, kas bloķē D vitamīna sintēzi.
D vitamīna trūkumu nav iespējams novērst īsā laikā. Lai nostiprinātu kaulus, ir nepieciešams vairākus mēnešus uzturēties saules gaismā, lietot D vitamīnu saturošus produktus, kā arī aptiekā nopērkamus preparātus.
Raksts tapis sadarbībā ar SIA Pharma Nord
***
Dace Matule, ginekoloģe:
– Informācija, ko uzzināju, piedaloties konferencēs un lasot zinātnisko literatūru, liecina, ka jautājums par D vitamīna nepietiekamību ir jāapsver daudz nopietnāk nekā līdz šim. Problēma ir īpaši aktuāla Latvijas iedzīvotājiem, kur saules starojums ir pietiekams D vitamīna sintēzei tikai trīs četrus mēnešus gadā. Visām manām pacientēm, kurām veiktas asins analīzes D vitamīna līmeņa noteikšanai, rezultāti bija ļoti zemi. Agrāk mēs uzskatījām, ka D vitamīns ir nepieciešams tikai jaundzimušajiem, taču jaunākie zinātniskie pētījumi rāda, ka visiem cilvēkiem vajadzētu palielināt šā vitamīna uzņemšanu.