Muguras sāpes, galvassāpes, depresija, atmiņas traucējumi

© nra.lv

Visām virsrakstā minētajām problēmām ir daudz kā kopīga, nereti tās pat izriet cita no citas un saistība var būt visai komplicēta. Saskaroties ar šīm lietām, nav jāmeklē lietpratēju padomi internetā, bet jādodas pie neirologa.

Kas jāzina muguras sāpju, galvassāpju, depresijas un atmiņas traucējumu piemeklētajiem, stāsta neiroloģe Nora Jurjāne.

Muguras sāpes

"Var teikt, ka muguras sāpes ir kļuvušas par mūsu laikmeta problēmu," secina N.?Jurjāne. "Senāk par muguras sāpēm sūdzējās galvenokārt fiziska darba strādnieki, bet tagad pie neirologa galvenokārt nāk tie, kam sēdošs darbs. Iemesls, kāpēc muguras sāpes attīstās, pārsvarā ir viens: mazkustīgais dzīvesveids, jo cilvēki ne vien ilgas stundas sēž darbā pie datora, bet visur brauc ar auto, dod priekšroku liftam, nevis kāpnēm, maz staigā kājām. Pret muguras sāpēm pats galvenais līdzeklis ir regulāri kustēties un, protams, ievērot arī citus veselīga dzīvesveida principus."

Pirmās 3–5?dienas var lietot pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus, bet ja 5?dienu laikā sāpes nav pārgājušas, jāmeklē ārsts. Pie ārsta noteikti jādodas arī tad, ja sāpes ir ļoti stipras vai tā ir jau atkārtota sāpju epizode. Muguras sāpju cēloņi ir dažādi: mugurkaula skriemeļu un starpskriemeļu disku patoloģijas, disku nobīdes, iekaisuma procesi, bet var gadīties arī ļaundabīgi audzēji, kuru pirmā izpausme reizēm ir sāpes mugurā, kaut gan audzējs varbūt atrodas pavisam citā vietā. Vispareizāk šajā situācijā ir censties pēc iespējas drīzāk nokļūt pie neirologa. Ja neirologs nav pieejams, var iet pie ģimenes ārsta, kurš sāk ārstēšanu, sniedz ieteikumus un nozīmē izmeklējumus, kas pēc tam atvieglos arī neirologa darbu. Jāuzsver, ka bez rentgena diagnostikas nedrīkst veikt ne blokādi, ne masāžu, ne manuālo terapiju. Ja šo nosacījumu neievēro, sekas var būt bēdīgas, piemēram, pacientam ar mugurkaula kakla daļas sāpēm ir bijusi kāda starpskiemeļu diska nobīde, pēc masāžas disks spiež uz muguras smadzenēm un cilvēks var kļūt paralizēts. Daudzas apdrošināšanas sabiedrības par masāžu maksā tikai tad, ja ir saņemts neirologa nosūtījums. Tāda prasība ir pilnīgi pamatota. Nevar ārstēt sāpes, nezinot to izcelsmi. Vajadzības gadījumā nozīmē arī datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi, elektromiogrāfiju u.c.

Obligāti jāiet pie ārsta, ja sāpes no muguras sāk izstarot uz roku vai kāju, ja roka vai kāja tirpst, kļūst nespēcīga, parādās arī urinācijas traucējumi. Tas nozīmē, ka muguras problēma jau ir ietekmējusi nervu sistēmu, visbiežāk?– nervu saknītes, nervs ir nospiests, un, ja netiek sniegta palīdzība, paralīze kājā var palikt uz visu mūžu. Ārstēšana jāsāk nekavējoties.

Galvassāpes

Līdztekus muguras sāpēm galvassāpes ir otrā izplatītākā sūdzība, ar ko pacienti vēršas pie neirologa. "Liela daļa galvassāpju cēloņu ir saistīta ar mugurkaulu," stāsta N.?Jurjāne. "Izplatīta ir tā sauktā cervikokranialģija jeb mugurkaula kakla daļas problēmu izraisītas galvassāpes. Galva bieži sāp tiem pacientiem, kuri ilgstoši sēž nepareizā, sastingušā pozā, galvu nedaudz izvirzot uz priekšu, piemēram, pie datora vai pie auto stūres. Sāpes vēl vairāk veicina nepārtraukta redzes piepūle. Lai no tā izvairītos, ir jāvingro un jāguļ uz pareiza spilvena?– pamatatbalstam un spilvena augstākajam punktam ir jāatrodas zem kakla, lai dienā saspringušie muskulīši pa nakti var atslābināties un asinsrite var uzlaboties. Ja tā nav, galvassāpes ar laiku kļūst hroniskas un tā parasti ir liela problēma."

Ārsts jāmeklē nekavējoties, ja pirmo reizi ir ļoti stipras galvassāpes ar pēkšņu sākumu ("kā sitiens pa galvu"), kam var pievienoties arī tirpšana un nespēks rokās vai kājās, samaņas zudums. Noteikti jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, jo šie simptomi var liecināt par asinsizplūdumu galvā. Neirologa palīdzība jāmeklē visiem, kuriem ir galvassāpes, kas laiku pa laikam atkārtojas, ir vienāda rakstura, jūtamas vienā galvas pusē un var saistīties ar redzes traucējumiem vai kādām sajūtām ķermenī. Cilvēki ir dzirdējuši, ka tā izpaužas migrēna, bet ļoti bieži šīs galvassāpes var būt kādas citas slimības, piemēram, asinsvadu patoloģijas vai galvas smadzeņu audzēja, izpausme. Jebkuras stipras, biežas vai ilgstošas galvassāpes prasa detalizētu izmeklēšanu. Gatavojoties vizītei pie neirologa, vajadzētu pārdomāt, kāds ir sāpju raksturs, vai tās ir sen, cik bieži, vai saistītas ar kādām konkrētām dzīves situācijām, piemēram, pēc alkohola lietošanas vai pārdzīvota stresa. Hronisks stress ir viens no izplatītākajiem galvassāpju cēloņiem, no kura ir diezgan grūti izvairīties, nereti kombinējas galvassāpes, depresija un dažādas citas problēmas.

Depresija

"Bieži vien pacients ierodas ar veselu kaudzi sūdzību, viņš ilgstoši jūtas slikti un mēģina to kaut kā apspiest un neizrādīt," stāsta neiroloģe. "Viņš nedomā, ka tā ir depresija, kas sāk izpausties ar galvassāpēm, sirdsklauvēm, sāpēm sirdī, vispārēju nogurumu un citām it kā tīri medicīniskām, nevis emocionālām problēmām. Vienatnē ar to galā tikt neizdosies, kaut gan, protams, ir jāmēģina arī pašam ieraudzīt gaišos ceļus dzīvē un neskatīties uz visu tik drūmās krāsās, tomēr vairākumā gadījumu ir vajadzīga speciālista palīdzība?– arī tiem, kuriem liekas, ka šobrīd kaut kas tikai mazliet nav kārtībā. Nevajag sagaidīt, kad pievienosies trauksmainība, bezmiegs un nespēja koncentrēties, atmiņas pasliktināšanās un citas problēmas."

Atmiņas traucējumi

"Ja cilvēkam uzkrauts daudz pienākumu un problēmu, satraukumu darbā un mājās un piedevām negatīvās informācijas plūsma medijos, tad pienāk brīdis, kad smadzenes nolemj: pietiek, es tagad vairs neuztveršu tik daudz negāciju," skaidro N.?Jurjāne. "Diemžēl smadzenes nešķiro, ko uztvert un ko neuztvert, un cilvēks pamana, ka viņš neatceras vienkāršas lietas?– kas viņam jāizdara, ko ir apsolījis utt. Izrādās, ka viņam ir kārtīga pārslodze, pamatīgs stress, kas ir radījis depresiju, par ko cilvēks nav sūdzējies, bet kuras pirmā izpausme šajā gadījumā ir tieši atmiņas traucējumi. Stresu un depresiju ar ilgstošu ārstēšanu var novērst. Bet atmiņas traucējumu cēloņi var būt dažādi, to skaitā arī galvas smadzeņu audzēji, ar kuriem diezgan daudzi pacienti nonāk mūsu redzeslokā novēloti, kad jau rodas paralīze un citas problēmas. Plaši zināms, ka atmiņas traucējumi rodas cilvēkiem gados, kuriem aterosklerozes dēļ ir sašaurināti asinsvadi, bet arvien biežāk tie rodas arī cilvēkiem darbspējīgā vecumā. To biežāk veicina nepareizs dzīvesveids: mazkustīgums, neveselīgs uzturs, kam klāt nāk arī stress, ko cenšas mazināt ar smēķēšanu vai alkoholu. Ilgākā laika posmā tas viss bojā asinsvadus. Atmiņas traucējumi, dulla galva, reibonis?– tur nepieciešama diezgan pamatīga izmeklēšana, kas var ietvert sevī magnētisko rezonansi, elektroencefalogrammu, duplekso sonogrāfiju asinsvadiem, kādreiz arī rentgenoloģiskos izmeklējumus un laboratoriskās analīzes. Jāsaprot, ka izmeklējumi nav pašmērķis. Ir vērts noskaidrot problēmas patieso cēloni, jo tas ļauj ārstam mērķtiecīgi izvēlēties terapiju."?

Raksts tapis sadarbībā ar MFD veselības centru Pārdaugava