Kā ūdens pilīti pa pilītei var sagraut akmeni, tā mediķu ieteikumi, cerams, agri vai vēlu sagraus mūsu iesīkstējušo mazkustīgumu. Veselīga un fiziski aktīva dzīvesveida aizstāvju rindās ir dažādu specialitāšu ārsti, un katrs var pamatot šāda dzīvesveida nepieciešamību – gan kopumā, gan raugoties no savas nozares pozīcijām.
Šoreiz uz Mājas jautājumiem atbild neirologs Ainārs Vecvagars.
– Kādi ir jūsu vērojumi – kas pamudina mazkustīgos pacientus tomēr pievērsties fiziskām nodarbībām?
– Ja muskuļiem trūkst kustību, tie var sākt sāpēt. Sāpēm var būt arī objektīvs iemesls, piemēram, mugurkaula starpskriemeļu diska trūce. Sāpes izraisošie mehānismi liek muskuļiem saspringt, tie savelkas, cenšoties aizsargāt cietušo posmu, vai tas būtu mugurkaulā, pleca, gūžas vai citā apvidū, un rezultātā saspiež gan savu asinsriti, gan nervu asinsriti. No tā cieš visi apkārtējie audi, kamēr sāk sāpēt. Kad sāpes jau kļūst stipras, ir grūti izkustināt sāpošo vietu, un tad nu cilvēks iet pie ārsta, grib vingrot un kaut ko mainīt savā dzīvē.
Kas jādara, lai nenonāktu līdz šādai situācijai?
– Vajadzētu laikus uzsākt regulāras fiziskas nodarbes, jo muskuļi ir jākustina – tikai tad tajos pilnvērtīgi darbojas asinsrite un notiek pareiza vielmaiņa. Vielmaiņā ļoti svarīga nozīme ir kalcijam, magnijam, D vitamīnam, kālijam; būtisks ir visu nepieciešamo elementu līdzsvars organismā, gan šūnā, gan ārpus šūnas, jo tas nodrošina normālu šūnas darbu. Ja trūkst D vitamīna, tad kaulos trūkst kalcija. Ja muskuļos trūkst magnija, tad rezultāts ir krampji.
– Vai krampji vienmēr liecina tieši par magnija trūkumu?
– Pamatā var būt kalcija, magnija un D vitamīna trūkums, muguras problēmas, slikta venozā attece. Visbiežāk krampji bez acīmredzama iemesla ir kājās, un tos veicina aukstums, kas provocē muskuļu spazmēšanos, kā arī sāpes. Ja krampji ir abās kājās, tad visdrīzāk to ir ietekmējuši bioķīmiskie procesi organismā. Krampjus var veicināt radikulīts – muguras nervu saknīšu kairinājums, kas var būt arī abpusējs. Ja sāpju ietekmē savelkas, piemēram, kakla daļas muskuļi, tie kairina asinsvadus, kas atbildīgi par to, lai mums nebūtu reiboņu un līdzsvara traucējumu. Asinsvada sieniņa spazmējas. To veido gludā muskulatūra, kura nepakļaujas mūsu gribai, taču pakļaujas magnija trūkumam. Svarīgs faktors ir pareizs kalcija, magnija, nātrija, hlora un arī citu elementu daudzums asinīs, šūnā un ārpus šūnas. Tas ietekmē jebkuras šūnas darbību un reakciju. Tam mainoties, mainās arī šūnas īpašības, līdz ar to – audu un orgānu īpašības, un tālāk tas ietekmē visu ķermeni kopumā.
– Kādas vēl ir magnija trūkuma izpausmes?
– Vēl bez krampjiem kājās raksturīga ir nervozitāte, nespēks, miega traucējumi, pastāvīgs nogurums, jo šūnu vielmaiņa ir traucēta. Magnijs šūnā piedalās daudzos procesos, nodrošina fermentu darbību – ja fermenti nestrādā, netiek ražota enerģija un cilvēkam nav spēka. Enerģijas trūkumu visvairāk izjūt nervu sistēma, tāpēc tā reaģē pirmā. Jāpiebilst gan, ka cilvēks ar sūdzībām par ilgāku nemotivētu nogurumu ir jāizmeklē ārstam, jo tas var liecināt arī par dažādām citām slimībām.
– Vai, sajūtot minētās izpausmes, var sākt lietot magnija preparātus?
– Dažus mēnešus cilvēks noteikti var tos lietot patstāvīgi, it īpaši vasarā, kad visi vairāk svīst un magnijs pastiprināti izdalās ar sviedriem. Vasarā faktiski katram daudzmaz veselam cilvēkam es iesaku lietot magnija preparātus, ziemā savukārt nepieciešams D vitamīns, tāpēc līdz pat pavasarim jālieto zivju eļļa, kas palīdz gan kauliem, gan muskuļiem, gan nerviem, imūnsistēmai un asinsvadu sieniņām. Ir gadījumi, kad iesaku magniju un zivju eļļu, un ir tādi, kad nozīmēju magniju un D3 vitamīnu. Zivju eļļai pozitīvais efekts ir vispusīgāks, taču tas iestājas apmēram mēneša laikā, bet D3 vitamīna iedarbība jūtama jau pēc divām nedēļām, tāpēc to izvēlos, ja nepieciešams panākt efektu pēc iespējas ātrāk. Ja cilvēks vitamīnu un minerālvielu preparātus sācis lietot pats pēc savas iniciatīvas, protams, jāvēro, vai tie palīdz, vai pašsajūta uzlabojas. Ja nē – vajadzētu nākt pie ārsta, jo acīmredzot problēma prasa iedziļināšanos, iespējams, ir traucēta magnija uzsūkšanās.
– Kādi faktori ietekmē magnija uzsūkšanos?
– Ja cilvēkam ir kuņģa un zarnu problēmas, tad visdrīzāk būs uzsūkšanās traucējumi un magnija deficīts, pat ja magniju ar uzturu un preparātiem uzņem pietiekami. Tad būs jānozīmē injekciju formā. Magnija preparāti pieejami dažādu sāļu formā. Kura būs iedarbīgāka konkrētajam cilvēkam – to lielā mērā nosaka bioķīmiskie procesi zarnās, arī zarnu mikrofloras īpatnības. Kad mikroflora mainās, tad mainās arī uzsūkšanās apstākļi. Tiklīdz vidē mainās skābju un sārmu attiecība, tā mainās visi elektroķīmiskie procesi, rezultātā viens magnija sāls var vairs neuzsūkties, cits savukārt sāk uzsūkties. Viss mainās atkarībā no gadalaika, no ēdienkartes. Ja mēs ēdam dārzeņus, vide kļūst sārmaināka, ja gaļu – skābāka.
Pieredze liecina, ka efektīva ir magnija kombinācija ar B6 vitamīnu. Būtiska loma ir arī tam, kā strādā nieres, kā tās atfiltrē šos sāļus atpakaļ, jo tieši nieres uztur sāļu līdzsvaru mūsu organismā. Ja cilvēkam ir nieru kaite, viņam par preparātu lietošanu jākonsultējas ar ārstu.
– Kā magnija preparāti mijiedarbojas ar citiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem?
– Anotācijās, kuras diemžēl bieži paliek neizlasītas, ražotāji norāda, kāda var būt preparātu mijiedarbība ar citiem. Piemēram, lietojot antibiotikas, nevajadzētu dzert magnija preparātus, jo tie var traucēt uzsūkties antibiotikām. Pacientam noteikti jāizstāsta ārstam par visiem viņa lietotajiem preparātiem, tai skaitā arī bezrecepšu medikamentiem un uztura bagātinātājiem. Saviem pacientiem es lūdzu veidot zāļu lapu, kurā jāieraksta visu preparātu nosaukumi, ko viņi lieto, jo tos ir grūti paturēt prātā, sevišķi vecākiem ļaudīm. Sarakstu var uzrādīt jebkuram ārstam, un tas atvieglo darbu, palīdz neko nepalaist garām. Gadās, ka cilvēks ir bijis pie pieciem ārstiem un nu veido zāļu kokteili no medikamentiem, kurus viņi nozīmējuši. Ilgākā laika periodā šāds haoss nav pieļaujams. Vajag ik pa laiciņam atnākt pie sava ārsta un pārrunāt visas problēmas.
– Cik noprotams, saruna būs ne tikai par zālēm, bet arī par dzīvesveidu, par vingrošanu?
– Muskuļi ir jāvingrina. Ja mēs to nedarīsim, tad agri vai vēlu sāksies muskuļu savilkums, ko provocē aukstums, sāpes, uztraukums. Piemēram, saspringti sēžot pie datora, muskuļi savelkas, kamēr saspiež audus, nervus, asinsvadus un paši sevi. Izveidojas liels sāpju perēklis, un ārstēšana prasa jau mēnešus. Profilakse te ir vingrošana. Ir vajadzīgas regulāras fiziskas aktivitātes vismaz divreiz nedēļā, lai organisms to neuzskatītu par lielu stresu. Nevajag uzreiz sākt ar smagiem un intensīviem treniņiem, bet sākumā izvēlēties vienkāršu vingrošanu, aerobiku, peldēšanu un tad var pamazām domāt par nopietnāku slodzi. Nekādus pārmērīgus varoņdarbus nodarbībās nevajag veikt, it īpaši pirmajā mēnesī. Muskuļi ir aizmirsuši to, ko senāk prata, kādreizējā audu elastība ir zudusi, un ir vajadzīgi regulāri treniņi, lai to atgūtu. Arī ikdienā būtu jāatrod iespēja reizi stundā kaut vai piecas minūtes pavingrot. Gan pārdevēji veikalā, gan tie, kuri strādā ar datoru, celtnieki un daudzu citu profesiju pārstāvji darbā pārsvarā veic vienveidīgas kustības. Tāpēc ir vajadzīga savādāka muskuļu darbība, lai tie tiktu izstiepti. Ja netrūkst kalcija, magnija un D vitamīna, tad muskulis spēj atbrīvoties un arī asinsvados ir normāla vielmaiņa, tam netrūkst makroelementu, mikroelementu un vitamīnu, un viss ir kārtībā.