Kas ir piena sēnīte: tikai mikroorganisms, kurš savā nodabā dzīvo zarnu traktā, vai neciešama diskomforta avots – uz šo jautājumu katra sieviete atbildēs, spriežot pēc savas pieredzes. Kāpēc dažām piena sēnīte atkal un atkal sagādā plašu nepatīkamu sajūtu gammu, kamēr citām tā neko nenodara?
«Zinātnieki cenšas izpētīt, kādi faktori ietekmē piena sēnīšu infekcijas attīstību, taču vienota viedokļa pagaidām nav,» saka ginekoloģe un dzemdību speciāliste, ultrasonogrāfijas speciāliste Laima Sarguna (MFD Veselības centrs Pārdaugava). «Zināms, ka piena sēnīte Candida albicans ir cilvēka normālās zarnu mikrofloras sastāvdaļa. Problēmas sākas, ja kaut kādu alerģisku iemeslu vai imunitātes traucējumu dēļ tā nonāk ārpus zarnu trakta, sievietēm visbiežāk – makstī. Lai gan nav speciālu zāļu, kas ļautu garantēti atbrīvoties no problēmas uz visu atlikušo mūžu, piena sēnīšu infekciju ir iespējams ārstēt.»
Dažādu cēloņu kombinācija
«Piena sēnīšu infekciju veicina gan ārēji faktori, gan pašā organismā notiekoši procesi,» stāsta ārste. «Tā vairāk raksturīga reproduktīvajā vecumā, taču arī sievietēm menopauzē vai ļoti jaunām meitenēm, kurām vēl nav sākušās mēnešreizes, šī slimība var parādīties kā alerģiska reakcija pēc ilgāka antibiotiku kursa, īpaši, ja vienlaikus nav nozīmēti preparāti dabiskās mikrofloras atjaunošanai, jo antibiotikas iznīcina gan slimību izraisītājus, gan vajadzīgos mikroorganismus. Sievietēm, kurām kādu hronisku slimību un pastāvīgas medikamentu lietošanas dēļ ir pavājināta imunitāte, piena sēnīte rada problēmas biežāk nekā citām. Tas pats sakāms par cukura diabēta slimniecēm – nereti pēc tam, kad apēsts par daudz saldumu vai pieļautas citas diētas kļūdas, kuras organisms nespēj kompensēt, viņas nāk pie ginekologa ar sūdzībām par dzimumorgānu niezi, sūrstēšanu, kaunuma lūpu pietūkumu, apsārtumu un izdalījumiem, kas var būt balti, zaļi vai mazliet pat asiņaini un pēc konsistences atgādina biezpienu vai kefīru. Mūsu ķīmiskajā laikmetā cilvēki turklāt ir ļoti alerģiski. Ne vienmēr mēs spējam noteikt, kādi faktori var izraisīt alerģisko reakciju, un šīs reakcijas mēdz mūža gaitā mainīties. Piena sēnīšu infekcija mēdz atkārtoties, un tas apgrūtina sievietes dzīvi. To var provocēt jebkurš stress, organisma pārkaršana vai atdzišana, ziepju, dušas želejas, veļas mazgāšanas un skalošanas līdzekļu nomaiņa; arī klimata maiņa, peldēšanās jūrā vai baseinā ar atšķirīgu ūdens sastāvu, nepareiza biksīšu ieliktņu izvēle un daudzi citi faktori, kas savstarpēji kombinējas. Grūtniecības laikā, kad imunitāte zema, piena sēnīte var par sevi atgādināt pat vairākas reizes, taču sievietei par to nav īpaši jāuztraucas, jo tā ir ārstējama. Šobrīd piena sēnītes izpausmes galvenokārt tiek traktētas kā sievietes organisma alerģiska reakcija uz minētajiem faktoriem, taču iespējama arī seksuāli transmisīva tās izplatība. Piemēram, ja vīrietim ir ļoti vāja imunitāte un viņš dzīvo dzimumdzīvi ar sievieti, kurai piena sēnīte ir pilnā plaukumā, tad, neizmantojot prezervatīvu, viņa to var nodot arī partnerim.»
Pašārstēšanās nav vēlama
Sieviete, kurai reiz jau bijusi piena sēnīte, bieži vien satraucas, pamanot jebkādus baltus izdalījumus no dzimumceļiem, jo ir pārliecināta, ka slimība atkārtojas, un tūlīt steidzas uz aptieku, lai iegādātos kādas zāles. Taču cilvēkam bez speciālas medicīniskas izglītības ir ļoti grūti noteikt pareizo diagnozi.
«Zinot, cik lielu diskomfortu piena sēnīte mēdz izraisīt, aptiekāri arī izsniedz prasītos medikamentus. Taču, ja sāk pašārstēšanos, iepriekš neveicot analīzi un nepierādot, ka tā ir piena sēnīte, var gadīties, ka aptiekā bez receptes nopērkamie krēmi vai lodītes nepalīdz, jo šoreiz diagnoze ir cita. Rezultāta nav, bet organisms tiek pieradināts pie šīs vielas, un varbūt nākamreiz to vajadzēs daudz lielākā devā vai arī būs jāmeklē kāds cits preparāts. Tāpat var būt, ka tie ir pavisam normāli sievietes maksts gļotādas izdalījumi, gaiši un gļotaini, ar kuriem organisms vienkārši signalizē, ka var dzīvot dzimumdzīvi, un nekāda ārstēšana vispār nav vajadzīga,» komentē L. Sarguna.
Pie ginekologa
Kad veiktas analīzes un diagnoze ir apstiprināta, ginekologs nozīmē pacientei piemērotāko ārstēšanu, galvenokārt izmantojot ar svecītes, tabletes vai krēmus atkarībā no problēmas lokalizācijas un citiem faktoriem.
«Parasti piena sēnīšu infekcija 6–7 dienās vai ilgākā laikā regresē un traucējošās izpausmes pāriet arī bez ārstēšanas. Bet, tā kā pacientēm ir ļoti liela diskomforta sajūta, kas neļauj normāli dzīvot un strādāt, viņas meklē ginekologa palīdzību, lai novērstu šos simptomus pēc iespējas drīzāk,» saka ārste. «Diemžēl neviens ginekologs nevar droši pateikt, cik ilgu laiku saglabāsies ārstēšanas efekts, vai slimība atkal atkārtosies un kad tas varētu notikt. Taču jebkurā gadījumā nāks par labu, ja ievērosim racionālu darba un atpūtas režīmu, pareiza uztura un higiēnas principus, kā arī citus veselīga dzīvesveida nosacījumus.»
***
Laima SARGUNA, MFD Veselības centra Pārdaugava ginekoloģe
un dzemdību speciāliste, ultrasonogrāfijas speciāliste:
– Zinot, cik lielu diskomfortu piena sēnīte mēdz izraisīt, aptiekāri arī izsniedz prasītos medikamentus.
Taču, ja sāk pašārstēšanos, iepriekš neveicot analīzi un nepierādot, ka tā ir piena sēnīte, var gadīties, ka aptiekā bez receptes nopērkamie krēmi vai lodītes nepalīdz, jo šoreiz diagnoze ir cita. Rezultāta nav, bet organisms tiek pieradināts pie šīs vielas, un varbūt nākamreiz to vajadzēs daudz lielākā devā vai arī būs jāmeklē kāds cits preparāts.
***
Ieteikumi ikdienā:
• Vēlams ēst daudz skābpiena produktu – kefīru, biokefīru, jogurtu un citus izstrādājumus, kas satur labās baktērijas, lai būtu normāla zarnu mikroflora.
• Jālieto racionāls, sabalansēts uzturs un jānodrošina regulāra vēdera izeja, jāuzņem pietiekami daudz šķidruma.
• Nav ieteicams pakļaut sevi pārmērīgam stresam – tas kaitīgi ietekmē daudzas organisma sistēmas, tai skaitā novērots, ka piena sēnīšu infekcijas izpausmes nereti uzliesmo tieši pēc stresa situācijām.
• Intīmajai higiēnai vēlams izmantot speciāli šim mērķim domāto aptiekās nopērkamo želeju. Mazgāšanās ar ziepēm, jo sevišķi, ja to praktizē biežāk nekā divas reizes dienā, vai maksts skalošana var nevēlami mainīt maksts mikrofloru, izjaukt tur normālo pH līmeni un līdz ar to vecināt infekcijas un iekaisumus.
• Pārdomāti jāizvēlas biksīšu ieliktņi, jāseko, lai netiktu apgrūtināta ādas elpošana, jo pretējā gadījumā tiek veicināti iekaisumi, alerģiskas reakcijas un piena sēnītes var aktivizēties.
• Nepieciešama nopietna attieksme pret antibiotikām:
nekādā gadījumā tās nevajag lietot bez ārsta ziņas. Ja ārsts nozīmējis šos preparātus, der viņam pajautāt, vai nepastāv kāda cita alternatīva. Organisma atmiņā paliek reakcija uz antibiotiku, un, ja kādreiz nākas saskarties ar kaut ko līdzīgu, tad var veidoties ļoti izteikta alerģiska reakcija un cita starpā tiks veicināta arī piena sēnīšu aktivitāte.