Daži uztura klupšanas akmeņi

Tu tiecies pēc veselīga uztura, izmēģini dažādus populārus ieteikumus un ceri, ka drīz vien jutīsies labāk, izskatīsies labāk un tev izdosies arī normalizēt ķermeņa masu.

Nolemjot sākt jaunu, skaistu dzīvi, no ledusskapja izvākti nevēlamie produkti un pusfabrikāti, konservi nobāzti tālākajā stūrī, bet burgeru ēstuves reklāmas kuponi – makulatūrā, jo tu beidzot gatavo maltītes mājās un esi pat sācis no rītiem skriet, dodies nūjot, varbūt apmeklē sporta klubu vai baseinu.

Tik bieži stāstīts, ka pietiek visu to darīt – un panākumi neizpaliks. Draugi un kolēģi apbrīno tavu uzņēmību, tomēr rezultāta joprojām nav. Tas ir brīdis, kad gribas visu mest pie malas. Amerikāņu uztura speciālisti novērojuši, kādi klupšanas akmeņi un pārprasti uzskati neļauj sasniegt cerēto ceļā uz veselīgu uzturu.

«Salātus es ēdu, cik uziet, jo tie ir veselīgi, bet nav barojoši.»

Ne visi salāti ir veselīgi, bet daudzi no tiem ir arī barojoši. Ja tiek izmantoti svaigi dārzeņi un zaļumi, tas ir labi, bet ļoti bieži gribas padarīt salātus garšīgākus, pievienojot rīvētu sieru, majonēzi, krējumu, kartupeļus, šķiņķi, maizes grauzdiņus, desu, tunča konservus, sēkliņas un riekstus. Pat ja visi produkti salātos ir veselīgi un tu it kā pieliec no katra tikai pa drusciņai, ir jāseko porcijas lielumam un kaloriju daudzumam. Piemēram, izrēķināts, ka, pievienojot salātiem ap 30 g puscietā siera, 30 g tunča konservu, 15 g saulespuķu sēkliņu un divas karotītes majonēzes, to enerģētiskā vērtība pieaug aptuveni par 440 kkal.

«Veselīgi ir ēst bieži, bet mazas porcijas.»

Šis padoms vairāk adresēts tiem, kuri pēc garas darbdienas ietur pamatīgas pusdienvakariņas, vienā reizē notiesājot milzīgu ēdienu daudzumu un pārēdoties. Cenšoties situāciju mainīt, cilvēki krīt otrā galējībā un visu dienu ik pa brītiņam kaut ko uzēd, gribas vai negribas. Viņi jūtas ne īsti ēduši, ne neēduši, bet kalorijas bieži vien tiek uzņemtas vairāk, nekā vajadzētu. Lai tā nenotiktu, ieteicams ievērot regulāras ēdienreizes un arī kontrolēt kaloriju patēriņu.

«Ja reiz es vingroju, tad varu atļauties saldumus, tie man ir pat nepieciešami, lai būtu spēks.»

Speciāli ēst saldumus, lai būtu spēks vingrot vai lai atgūtu zaudētos spēkus pēc vingrošanas, patiešām nevajag, jo sevišķi tad, ja patiesībā ēst nemaz negribas. Ja cilvēks pēc fiziskas slodzes jūtas izsalcis, priekšroka dodama liesai gaļai, riekstiem, pilngraudu maizei un dārzeņiem, jo ir jārūpējas, lai uzņemtu olbaltumvielas, magniju, B grupas vitamīnus, balastvielas.

«Jāsāk uzņemt daudz vairāk šķiedrvielu, tad liekais svars pazudīs.»

Šķiedrvielas ir nepieciešamas, bet uztura speciālisti iesaka to uzņemšanu palielināt pamazām, turklāt, sākot lietot vairāk šķiedrvielu, jāsāk uzņemt arī vairāk ūdens. Tas palīdzēs radīt ilgāku un noturīgāku sāta sajūtu. Ja šķiedrvielu patēriņu palielina pārāk strauji, rezultāts var būt uzpūties vēders un diskomforts.

«Galvenās kalorijas ir taukos, tāpēc jāēd tikai attaukoti produkti.»

Bailes no taukiem bija modē pagājušā gadsimta 90. gados, kad patērētāji sāka pieprasīt un ražotāji piedāvāt beztauku vai maztauku produktus. Ja uz iepakojuma rakstīts «beztauku» vai «ar zemu tauku saturu», tas joprojām piesaista pircējus. Taču nevajadzētu automātiski pieņemt, ka «maz tauku» ir tas pats, kas «maz kaloriju». Jālasa un jāņem vērā arī cita informācija, kas atrodama uz iepakojuma.

«Es labāk atteikšos no ogļhidrātiem.»

Uz ogļhidrātu striktu ierobežošanu uzturā ir balstīta, piemēram, Atkinsa diēta vai tā dēvētā alu cilvēka diēta. Pētījumi liecina, ka sākumā šāds uzturs patiešām palīdz notievēt, bet ilgtermiņā labāku rezultātu var sasniegt, lietojot vispusīgu, sabalansētu uzturu. Kādas uzturvielu grupas izslēgšana no ēdienkartes vai krasa ierobežošana ar laiku mēdz novest pie nepārvaramas kāres pēc tās un ir vieglāk zaudēt kontroli. Noteikti ir vērts atturēties no vienkāršajiem, rafinētajiem ogļhidrātiem, kādi ir baltmaizē, konfektēs, kūkās u. c., bet vajadzētu nodrošināt pietiekami daudz salikto ogļhidrātu, ko satur dažādas graudaugu putras, rupjmaize u. c.

 

Svarīgākais