Tajos retajos brīžos, kad ziemā atspīd spoža saulīte, tā vien gribas mest darbu pie malas, doties laukā un noķert kādu stariņu. Vasarā reizēm nezinām, kur no saules glābties, bet pašlaik daudzi izjūt gaismas trūkumu.
Saules gaisma vajadzīga ne tikai labam garastāvoklim, tā ir vitāli nepieciešama arī daudzu citu iemeslu dēļ. Viens no tiem ir D vitamīna veidošanās ādā saules staru ietekmē. Zinātnieki izpētījuši, ka mūsu klimatā šajā sezonā saules stari nav pietiekami intensīvi, lai pienācīgi stimulētu D vitamīna sintēzi, tāpēc jāpadomā, kā šo vitamīnu uzņemt papildus.
Ar nosaukumu «D vitamīns» apzīmē savstarpēji līdzīgu vielu grupu, no kurām svarīgākās ir D3 vitamīns (holekalciferols) un D2 vitamīns (ergokalciferols). D3 vitamīns sintezējas ādā saules staru ietekmē un ir sastopams dažos dzīvnieku valsts produktos. D2 vitamīns ir atsevišķos augu valsts produktos; tas organismā netiek tik pilnvērtīgi izmantots. Uzņemt vajadzīgo D vitamīna devu ar uzturu vien būtu ļoti grūti.
Kā iesaistīta saule
No saules mēs saņemam vislielāko D vitamīna daudzumu, ne velti to mēdz dēvēt par saules vitamīnu. Ādā ir īpašas vielas – prekursori, no kuriem ultravioleto B staru iedarbībā veidojas D vitamīns. Izejot virkni pārveidošanās procesu aknās, D vitamīns nonāk nierēs, kur veidojas tā hormonāli aktīvā forma. Taču jāņem vērā, ka ultravioleto staru viļņa garumam jābūt 290–315 nanometru, lai varētu notikt dabiska D vitamīna sintēze ādā. Ziemeļu platuma grādos, tostarp arī Latvijā, saules stari nav pietiekami intensīvi, lai stimulētu D vitamīna ražošanu laika posmā no oktobra līdz martam. Taču pat vasarā daudzi cilvēki ar sauli ir uz jūs un krietnu daļu laika pavada telpās. Viņi saprot, ka, ilgstoši pakļaujot sevi ultravioleto staru ietekmei, var rasties negatīvas sekas, – galvenokārt ir runa par saules apdegumiem un paaugstinātu risku saslimt ar ādas vēzi. Lai pasargātos no šīm nepatikšanām, gan dermatologi, gan onkologi, gan arī skaistumkopšanas speciālisti iesaka lietot saules aizsargkrēmus. Taču šeit slēpjas kāda problēma: līdzekļi, kuru saules aizsargfaktors ir 8 un augstāks, samazina D vitamīna sintēzi ādā par 95%! Tāpēc nav pārsteigums, ka D vitamīna trūkums ir novērojams pat saulainās Austrālijas iedzīvotājiem, jo viņi aktīvi izmanto ultravioletā starojuma aizsargfiltrus.
Arī gaisa piesārņojums, kas sevišķi raksturīgs lielām pilsētām, kavē saules staru piekļuvi zemes virsmai, vienlaikus aizkavējot arī D vitamīna veidošanos ādā. Jāņem vērā arī tas, ka, sasniedzot pusmūža vecumu, āda pakāpeniski zaudē spēju sintezēt D vitamīnu. Rezultātā samazinās kopējais D vitamīna līmenis organismā, kas savukārt traucē kalcija uzsūkšanos, un palielinās kritienu un kaulu lūzumu risks. D vitamīna uzņemšanu organismā negatīvi ietekmē arī aknu un nieru slimības.
Plašs iedarbības spektrs
Mums bieži tiek atgādināts, ka gan bērniem, gan pieaugušajiem ir jāuzņem pietiekami daudz kalcija, lai būtu stipri kauli, bet, lai kalcijs tiktu organismā pilnvērtīgi uzņemts un patiešām nonāktu kaulos, savukārt ir vajadzīgs D vitamīns. Diezgan ilgu laiku valdīja uzskats, ka D vitamīns galvenokārt vajadzīgs tikai kaulu sistēmas slimību profilaksei, ieskaitot rahītu un osteoporozi, kuru pamatā ir jaunizveidoto kaulaudu un skrimšļaudu mineralizācijas traucējumi. Pēdējā laikā zinātnieki pētījumos atklājuši, ka D vitamīna iedarbības spektrs ir daudz plašāks. Ir konstatēts, ka pazemināts D vitamīna līmenis organismā veicina atsevišķu audzēju veidu, depresijas, cukura diabēta, multiplās sklerozes, reimatoīdā artrīta, augšējo elpceļu infekciju, sirds un asinsvadu slimību, kā arī muskuļu vājuma rašanos un attīstību. Tiek pētīta arī D vitamīna loma organisma imunitātes mehānismā, aktivējot šūnas, kuru uzdevums ir atrast un iznīcināt organismā iekļuvušos vīrusus un citus slimību izraisītājus.
Kas liecina par trūkumu
Nelielam D vitamīna trūkumam nav nekādu specifisku pazīmju, un cilvēks pats to nevar pamanīt. Taču pētījumi, kuros veiktas analīzes D vitamīna līmeņa noteikšanai, liecina, ka ļoti daudziem cilvēkiem mūsu klimatiskajā joslā šis līmenis ir zemāks par normu, viņi cieš no D hipovitaminozes. Viena no D vitamīna trūkuma pazīmēm ir muskuļu sāpes un vājums, ātra muskuļu nogurdināmība, arī biežāki kritieni. Ja rodas izteikts D vitamīna deficīts, tad gan vecākiem cilvēkiem, gan arī bērniem un pusaudžiem var veidoties slimība, ko sauc par osteomalāciju, tautā to dēvē par kaulu atmiekšķēšanos. Ja kaulā trūkst minerālvielu, tas var lūzt no pavisam neliela trieciena. Veciem cilvēkiem D vitamīna trūkums vienlaikus var izpausties gan kā osteoporoze, gan kā osteomalācija. Lai tik tālu nenonāktu, jāpadomā par saules vitamīna papildu uzņemšanu laika posmā no rudens līdz pavasarim un jālūdz padoms savam ārstam vai farmaceitam.
Kā uzņemt D vitamīnu
Vasaras sezonā optimālo D vitamīna devu var iegūt, sauļojot seju, rokas un kājas 20–30 minūtes 2–3 reizes nedēļā, neizmantojot aizsargkrēmus. Ir pierādīts, ka vislielākais D vitamīna daudzums veidojas rīta un vakara stundās, tāpēc saule dienas svelmes laikā ir ne tikai kaitīga veselībai, bet arī nenodrošina intensīvāku D vitamīna sintēzi ādā. Aukstajā gadalaikā, kad saules starojums zaudē savu piesātinātību, ieteicams lietot aptiekās nopērkamos D vitamīna preparātus, iepriekš konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu. Kā jau minēts, nelielu šā vitamīna daudzumu var saņemt ar uzturu. Taču atšķirībā no citiem vitamīniem D vitamīns pārtikas produktos ir retāk sastopams. Galvenie D vitamīna avoti ir treknas zivis (piemēram, siļķe, skumbrija, lasis), ikri, sviests, olas dzeltenums, siers, pētersīļi.
***
NODERĪGI
• Neraugoties uz acīmredzamo D vitamīna nozīmi organisma veselībā, 70–90% iedzīvotāju ziemeļu platuma grādos cieš no tā hroniska trūkuma.
• D vitamīna sintēzes intensitāte cilvēka organismā strauji samazinās ģeogrāfiskajos apgabalos, kas atrodas virs 42. ziemeļu platuma grāda (Latvija atrodas starp 58. un 56. ziemeļu platuma grādu).
• Noteikt D vitamīna līmeni organismā var ar asinsanalīzes palīdzību.
• D vitamīns palielina kalcija uzsūkšanos organismā caur zarnu traktu, tas regulē fosfora un kalcija vielmaiņu kaulos un zobos.
• D vitamīna klātbūtne ir nepieciešama asins recēšanai, normālai kaulu un audu augšanai, sirdsdarbībai un nervu sistēmas funkciju regulēšanai.
• Jo tumšāka ir cilvēka ādas krāsa, jo mazāk D vitamīna veidojas saules gaismas ietekmē.
• Ultravioletie stari nevar iekļūt telpā cauri stiklam, tāpēc D vitamīna deficīta profilaksei ir jāsauļojas zem klajas debess.
• D vitamīns ir taukos šķīstošs, tādēļ, pērkot kādu šī vitamīna preparātu, pievērsiet uzmanību tā formai: kapsulas ar eļļas šķīdumu ir efektīvākas par tabletēm.
• Lai izvairītos no vitamīna D pārdozēšanas, lietojot šī vitamīna preparātus, uzmanīgi izlasiet ražotāja pievienoto instrukciju un ievērojiet ārsta vai farmaceita ieteikumus.