Margarīna ražošanā bieži izmanto augu taukus, kurus rūpnieciski hidrogenē– tas nozīmē, ka par katalizatoru izmanto niķeli. Pirmo reizi šāda tehnoloģija izmantota ļoti sen, pārtikas ražotājiem tā iepatikās, jo margarīnu bija izdevīgāk ražot nekā sviestu.
Niķeļa pievienošana var izraisīt alerģiju, kā arī astmu un asinsrites traucējumus. Hidrogenēšanas metode palīdz eļļu sabiezināt. Šādu masu pievieno arī šokolādei un citiem konditorejas izstrādājumiem, lai iegūtu mehāniskas un nedaudz arī garšas īpašības. Pateicoties šim hidrogenēšanas procesam, pārtika nesabojājas un tai ir ilgāks derīguma termiņš, kas pārtikas rūpniecības ražotājiem ir izdevīgi. Ja vien uz pārtikas etiķetes ir norādīts, ka tas satur hidrogenētus taukus vai daļēji hidrogenētus taukus, tad produkts, protams, nav veselīgs. Ja produkta sastāvā ir hidrogenētie tauki vai eļļas, tad ēdiens satur transtaukskābes (transtaukus). Šādi tauki bieži ir sastopami smērējamās taukvielās, cepumos un kūkās. Transtaukskābes nevēlami ietekmē holesterīna līmeni tāpat kā piesātinātie tauki, un uzturā to daudzums ir jāierobežo. Spāņu zinātnieki, veicot pētījumu, noskaidrojuši, ka tiem cilvēkiem, kuri uzņēma pārtiku ar paaugstinātu hidrogenēto tauku saturu, palielinājās depresijas risks par 48?procentiem salīdzinājumā ar tiem, kuri šos taukus neuzņēma.
***
Andis BRĒMANIS, dietologs:
– Hidrogenētie tauki?– tas nozīmē, ka tauki vai eļļa, kas ir šķidri, rūpnieciski jāsabiezina, lai iegūtu cietāku formu. Tās taukskābes, kurās ir dubultsaites, tiek piesātinātas un iegūst nosaukumu hidrogenētas, šajā procesā tām pievieno ūdeņradi. Ja augu eļļa, piemēram, rapšu eļļa, ir vērtīga ar savām omega?3 un omega?6 nepiesātinātajām taukskābēm, tad, šo rapšu eļļu hidrogenējot, labo taukskābju vērtība zūd. Hidrogenēti tauki kā kaloriju avots un kā jebkuri tauki ir noderīgi, bet kā būvmateriāla avots, kas bija produktam sākumā, galaproduktā vairs nav. Protams, šādi hidrogenēti produkti nav kaitīgi, bīstami varētu būt tiem, kam raksturīgas problēmas ar holesterīnu. Ja tādu taukskābju lietošana, kur ir omega?3, optimizē holesterīna vielmaiņu, tad šie hidrogenētie tauki var padziļināt šo traucējumu padziļināšanos. Hidrogenēto tauku lietošana nav vēlama arī tiem, kam ir liekā svara problēmas, 2.?tipa diabēta slimniekiem, kam bieži vien taukvielu vielmaiņas traucējumi kombinējas ar cukura vielmaiņas traucējumiem. Hidrogenētie tauki, piemēram, ir cepumos, desu izstrādājumos, arī dažos margarīnos. Nav ieteicams bieži un lielā daudzumā izvēlēties tādu pārtiku, kuras sastāvā ir hidrogenētie tauki.
***
HIDROGENĒTIE TAUKI IR:
čipsos,
hamburgeros,
cepumos un konditorejas izstrādājumos,
šokolādes konfektēs,
desu izstrādājumos,
dažos margarīnos un citur.
Nav ieteicams bieži un lielā daudzumā izvēlēties tādu pārtiku, kuras sastāvā ir hidrogenētie tauki.
***
IELĀGO!
Transtaukskābes rada priekšlaicīgu novecošanos, veicina saslimšanu ar sirds?– asinsvadu slimībām, asinsvadu aizsprostošanos, kavē imūnsistēmas darbību, veicina vēža šūnu attīstību.
Transtaukskābes aktivizē proteīnu, kas asinīs esošo labo holesterīnu pārveido par slikto zema blīvuma holesterīnu. Tieši tāpēc daudzu valstu pārtikas dienesti izvirza stingras prasības transtaukskābju saturam pārtikas produktos.
Ja veikalā uz produkta iesaiņojuma minētas transtaukskābes, tad jāizvēlas tādi produkti, kur to ir mazāk par vienu procentu. Jo mīkstāks ir margarīns, jo lielāka ir pārliecība, ka tajā ir mazāk piesātināto un transtaukskābju.
Viskaitīgākās taukvielas ir cietajā margarīnā, dzīvnieku taukos, kūkās un treknos piena produktos.
Uz produktu iepakojuma minētie cietie tauki ir tie paši hidrogenētie vai daļēji hidrogenētie tauki. Pats lielākais cieto tauku avots ir cepti ātrie ēdieni?– čipsi, hamburgeri, arī cepumi, bulciņas un krekeri.