Olas ir plaši izplatīts un lēts pārtikas produkts, kuras bieži apēdam brokastīs. Olās esošās uzturvielas ir noturīgas pret karstumu, tāpēc, tās pietiekami ilgi cepot vai vārot, tiek iznīcinātas, iespējams, esošās salmonellas baktērijas.
Olas uzskata par barības vielu spēkstaciju. Visbiežāk tiek izmantotas vistu olas, taču lieto arī paipalu, pīļu un zosu olas.
Atšķirībā no citām dzīvnieku olbaltumvielām olas satur visas neaizstājamās aminoskābes. Kopumā tās ir 20 dažādas aminoskābes. Deviņas no šīm aminoskābēm cilvēka ķermenis nespēj izstrādāt. Šīs neaizstājamās aminoskābes var uzņemt tikai ēdot. Tāpēc ēdienus, kas satur šīs neaizstājamās aminoskābes, sauc par īstu olbaltumvielu pārtiku.
Olas ir viens no tiem pārtikas produktiem, kas var izraisīt alerģiju. Tiem, kam ir alerģija pret olām, ieteicams nelietot uzturā ēdienus, kas satur olas – majonēzi, mērces, pankūkas, dažādus maizes vai smalkmaizīšu veidus, arī saldējumu.
Lielā olā ir apmēram 280 kJ, 6 g olbaltumvielu, 5 g tauku un apmēram 190 mg holesterīna. Kopumā ar pārtiku uzņemtais holesterīns nepaaugstina holesterīna līmeni asinīs, tomēr tiem, kuri ir jutīgi pret uztura holesterīnu, var novērot holesterīna līmeņa paaugstināšanos pēc maltītes, kurā bijis daudz holesterīnu saturošu ēdienu. Tiem, kam ir paaugstināts holesterīna līmenis, iesaka uzturā lietot ne vairāk kā 3 līdz 4 olu dzeltenumus nedēļā. Tikai olas dzeltenums satur holesterīnu, tāpēc baltumu ieteicams atdalīt no dzeltenuma. Olas dzeltenumu ēdienu gatavošanā var veiksmīgi aizstāt ar divu olu baltumu vai saputotu olas baltumu.
ĪPAŠĪBAS
Labās:
< Lielisks olbaltumvielu, A, B un
D vitamīna, kā arī cinka un dzelzs avots.
< Satur antioksidantus luteīnu un zeaksantīnu.
Sliktās:
= Olu dzeltenumi satur daudz holesterīna.
= Dažkārt ierosina alerģiju.
NODERĪGI
Lai pārliecinātos par to, ka ola ir svaiga, to ieliek bļodā ar aukstu ūdeni. Svaiga ola nogrims, bet sabojājusies peldēs par virsu vai peldēs ar vienu galu uz augšu.
Olas ieteicams glabāt ledusskapja galvenajā daļā, kas ir vēsāka nekā durvīs izvietotie plaukti.
Ieteicams uzglabāt olas ar spico galu uz leju, tādējādi olas dzeltenums paliks olas vidū, nevis apaļajā galā, kur atrodas arī gaisa kabata.
Ledusskapī olas var droši glabāt trīs nedēļas.
Vienmēr jāatver iepakojums un jāpārbauda olas, pirms tās tiek iegādātas.
Brūnās olas nav barojošākas par baltajām – tas ir mīts.
RECEPTES
Seleriju – olu salāti
Sastāvdaļas: 150 g vārītu seleriju sakņu, 3–4 vārītas olas, 120 g majonēzes un krējuma mērces, ēdamkarote zaļo loku, ēdamkarote sasmalcinātu diļļu zaļumu.
Pagatavošana: vārītas nomizotas seleriju saknes sarīvē uz rupjas sakņu rīves, tad pievieno sakapātas olas un sajauc ar majonēzes mērci, lociņiem un diļļu zaļumiem. Salātus liek traukā un rotā ar olu šķēlītēm un zaļumiem.
Mandeļu pankūkas liķierī
Sastāvdaļas: 2 ēdamkarotes miltu, viena astotdaļa no litra piena, 2 olas, sāls, cukurs, 2 ēdamkarotes sviesta, 2 ēdamkarotes mandeļu skaidiņu. Mērcei: apelsīns, greipfrūts, cukurs, 40 ml apelsīnu liķiera, pūdercukurs.
Pagatavošana: miltus un pienu vienmērīgi samaisa, pievieno olas, sāli, cukuru. Ļauj, lai mīkla pusstundu uzbriest. Citrusaugļus nomizo, izloba daiviņas. Sulu, kas rodas, atdalot plēvītes, pārlej pār daiviņām, apkaisa ar cukuru un noliek sānis. Mazā pannā uzkarsē ēdamkaroti sviesta, uzlej nedaudz pankūku mīklas un pārkaisa ar mandeļu skaidiņām. Pankūkas cep zeltaini brūnas. Atlikušo sviestu sakarsē pannā, pievieno cukuru un karamelizē, aplej ar liķieri un ļauj nedaudz vārīties. Pankūkas apmērcē virumā un sagatavo uz iepriekš sasildītiem šķīvjiem. Šķīvju malas apkaisa ar pūdercukuru.
***
Andis BRĒMANIS, dietologs:
– Olas ir vērtīgs produkts, tajās ir olbaltumvielas, dzeltenumā – vērtīgas taukvielas. Svarīgi, protams, ko vistiņa ir apēdusi, bet tajā pašā laikā olās ir Omega 3 taukskābes un šķīstošie vitamīni. Tikai nevajadzētu olu sabojāt pirms gatavošanas, piemēram, nav ieteicams apcept tajā karbonādi. Bieži vien daudz olu tiek apēstas saceptā veidā. Vārītām olām, kas Lieldienās ir aktuālas, ir maiga konsistence. Ja vista ir dabūjusi pilnvērtīgu, labu barību, tad asimilējas labās taukskābes un holesterīns savu bīstamību zaudē. Jebkurā olā ir holesterīns. Holesterīna labumu vai sliktumu vairāk ietekmē tas, ar kādām taukskābēm kopā tas atrodams produktā. Tāpēc olu skaitīšana, cik daudz to apēd, vairs nav aktuāla. Pārspīlēti būtu teikt, ka paipalu olas ir labākas nekā vistu olas, jo tās tāpat tiek ražotas mākslīgos apstākļos, nevis brīvā dabā, un svarīgi, ko paipala tāpat kā vista apēd. Nevajadzētu pārlieku izmantot majonēzi, mērces kopā ar olām, lai neradītu problēmas saviem gremošanas orgāniem un svaram.