Krāsainie pipari

© Scanpix/AP

No garšvielām parasti līdera pozīcijas ieņem tās, kuras bieži izmanto. Protams, pirmā no tām ir pipari. Tradicionāli vispopulārākie ir melnie pipari, kurus tāpat kā baltos un zaļos piparus izgatavo no viena un tā paša auga.

Lai iegūtu melnos piparus, novāc nenobriedušus, zaļus piparu zirņus, kurus pēc tam dažas dienas pakļauj fermentācijai, pēc tam kaltē saulē. Lai iegūtu zaļos piparus, tos tāpat novāc nenogatavojušos, taču atšķirībā no melnajiem pipariem tos uzreiz izžāvē augstā temperatūrā un glazē ar sāli. Lai iegūtu baltos piparus, novāc nobriedušus zeltaini zaļus piparu zirņus, nedēļu mērcē ūdenī, pēc tam atdala mīkstumu, vēlreiz mērcē un žāvē saulē. Savukārt rozā pipari nav radniecīgi melnajiem pipariem, un tos iegūst no pavisam cita auga.

Melnos piparus var lietot praktiski pie visiem ēdieniem. Pie zupām, salātiem un gaļas ēdieniem vislabāk izmantot svaigi maltus melnos piparus, kuriem ir intensīvs aromāts un garša.

Baltie pipari pēc izskata ir balti, bet iekšpuse dzeltenīga. Baltie pipari pēc garšas ir maigāki nekā melnie, arī smarža ir aromātiskāka. Tāpēc tie ir dārgāki. Tos pievieno pie vistas gaļas ēdieniem, zivju ēdieniem, mērcēm, salātiem un ēdieniem no kartupeļiem.

Zaļie pipari ir vēl maigāki nekā melnie un baltie pipari. Tie lieliski papildina malto gaļu, mērces, steiku, zivju ēdienus, marinādes un zupas.

Ar rozā pipariem ir jābūt uzmanīgiem – ja tos lieto lielās devās, tie var būt toksiski. Rozā piparus tāpat kā pārējos vislabāk uzglabāt veselus ne ilgāk kā pusgadu, samalt var pirms pasniegšanas. Ar rozā pipariem var rotāt salātus, pievienot pie svaigas vai marinētas zivs, baltās putnu gaļas, augļu desertiem, saldējuma. Eiropas virtuvē tos bieži vien lieto kopā ar melno, balto un zaļo piparu maisījumu.

Andis BRĒMANIS, dietologs

– Piparu stiprumu un garšas asuma intensitāti nosaka tajos esošais kapsicīns. Jo vairāk tajos ir kapsicīna, jo pipari ir asāki un kodīgāki, jo mazāk, jo tie ir maigāki. Asums pipariem, pirmkārt, piedod labu garšu un, otrkārt, veicina gremošanas sulas izdalīšanos. Ja organismā kuņģa sulai ir skāba vide, līdz ar to mikroorganismi iet bojā. Tāpēc siltajās zemēs asi ēdieni ir ieguvuši popularitāti. Asu ēdienu lietošana ir laba profilakse gremošanas sistēmas darbībai. Piparos ir antioksidanti. Garšvielas un pipari ir labs potenciāls, kā pārtikas produktos var izvairīties no sāls patēriņa un pārtikas piedevu lietošanas. Šādi ēdieni ir dabiskāki un veselīgāki.

*

RECEPTE

Želeja no greipfrūta ar sieru un rozā pipariem

• Sastāvdaļas: 2 greipfrūti, 100 g cukura, 30 g želatīna, ēdamkarote apelsīnu liķiera, 200 g siera ar zilo pelējumu, 2 ēdamkarotes 20 procentu krējuma, 2 ēdamkarotes rozā piparu zirnīšu.

• Pagatavošana: dažus rozā piparu zirnīšus atstāj rotājumam, pārējos rupji sasmalcina. Krējumu, pusi cukura un liķieri sajauc, pievieno sieru un piparus, samaisa. Sadala iegūto masu 8 vienādās daļās, 4 no tām liek trauciņos un noliek malā. No greipfrūtiem izspiež sulu. Pusi sulas ielej traukā, iemērc tajā želatīnu 5 minūtes. Liek kastroli uz lēnas uguns, kamēr želatīns izšķīst. Noņem no uguns, pievieno pārējo sulu un cukuru. Samaisa, liek, lai atdziest. Lej trauciņos, kur ir siera masa, liek ledusskapī, lai sastingst. Kad želeja ir sastingusi, liek virsū pāri palikušo siera masu un atkal liek ledusskapī 10 minūtes.

Pirms pasniegšanas rotā ar rozā pipariem.

NODERĪGI

• Zupām pipari jāpievieno divreiz – vārīšanas gaitā un pirms pasniegšanas uz galda. Siltiem ēdieniem un mērcēm labāk pievienot veselus piparus, kuri pirms servēšanas jāizņem.

• Jāatceras, ka ļoti karstu ēdienu garša ir mānīga, – ja šķiet, ka zupai ir par maz stipruma, tā nav garšīga, jāļauj, lai kāda karotīte ēdiena atdziest, tad būs skaidrs, vai tam ir nepieciešams vēl pievienot garšvielas.