Biežāk, nekā gribētos, jaunais gads atnāk ar nevēlamu svara pieaugumu. Pavisam nesen jauno – Pūķa – gadu pēc Mēness kalendāra sagaidīja arī Ķīnā. Tradicionālā ķīniešu svētku maltīte nebeidzas ne ar pārēšanos, ne ar liekiem kilogramiem.
Ko mēs no viņiem šajā ziņā varam mācīties, Māja jautā klīnikas Ķīniešu medicīna akupunktūras ārstei Danai Misiņai.
«Uzturs un ēšanas process ķīniešiem ir ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa, kam viņi velta daudz lielāku uzmanību nekā mēs,» saka ārste. «Par to netiek aizmirsts arī svētkos, kad dzimtas locekļi pulcējas pie galda un tiek pasniegti ēdieni, kurus viņi bauda ļoti lēnām no kopēja trauka un izrāda cieņu, pakalpodami cits citam. Turklāt būtiski ir arī ēdienu kārtīgi sakošļāt. Ķīniešu senajos rakstos pat sacīts: ja jūs sakošļāsiet kumosu 150 reižu, tad dzīvosiet ļoti ilgi. Tas varbūt nav reāli, bet sakošļāt 20–30 reižu gan varētu mēģināt. Uzturs ietekmē visu organismu, bet visvairāk – kuņģa meridiāna sistēmu un aizkuņģa dziedzera un liesas meridiāna sistēmu. Ķīniešu medicīnas uztverē liesas meridiāns transformē uzņemto barību un uztur asiņu kvalitāti. Tēlaini var sacīt, ka kuņģa meridiānu sistēma ir kā katliņš, bet aizkuņģa dziedzera un liesas sistēma – uguns, kas to silda.»
Aukstums – karstums
Ķīnieši tradicionāli iedala produktus aukstos, vēsos, neitrālos, siltos un karstos. To nosaka gan pats produktu tips, gan apstrādes temperatūra, gan arī gatavošanas princips. Piemēram, svaigi, neapstrādāti vai vārīti produkti pieder pie vēsā tipa, bet kūpināti vai grilēti – pie karstā tipa. Āboli, kartupeļi, pupas un zirņi ir neitrāli produkti. Vēsajam tipam pieskatāma lielākā daļa svaigu dārzeņu un augļu, auksts ūdens, saldumi. Lietoti par daudz, vēsie produkti novājina liesas jan enerģiju un visbiežāk rada tādus simptomus kā caureja, drebuļi, gļotas, var būt arī krēpas, sāpes un diskomforts vēderā. Pie karstā tipa ēdieniem pieder asās garšvielas, piemēram, ingvers, arī galvenie gaļas veidi un lielākā daļa alkoholisko dzērienu – tie pieaudzē jan enerģiju, bieži vien rada karstumu jeb, kā Ķīnā saka, uguni kuņģa un bieži arī aknu meridiānā. Ja uzņemts par daudz šādu produktu, cilvēks sūdzas par rūgtu garšu mutē, slāpēm, dedzināšanu, karstuma sajūtu vai citu diskomfortu paribē.
Mitrums
Ir tādi produkti, kas palielina iekšējo mitrumu. Pārlieka aizraušanās ar tiem palēnina gremošanas procesu, pasliktina enerģijas un asiņu kvalitāti, rada smagumu un nogurumu, palielina svīšanu, bieži vien veicina sēnīšu infekcijas, arī elpceļu slimības ar pastiprinātu gļotu izdalīšanos; raksturīgs biezāks mēles aplikums, palielināta mēle, gāzes, smagnēja, tūskaina sajūta, gļotaina vēdera izeja. Ķīniešu mediķu novērojumi liecina, ka paaugstināts iekšējais mitrums bieži saistīts arī ar cistām dažādos orgānos. Iekšējo mitrumu palielina ļoti liela daļa mūsu virtuves ēdienu, tajā skaitā iecienītie svētku ēdieni, kas mēdz būt gan saldi, cukuroti, gan trekni. Tie vairo iekšējās gļotas jeb flegmu, kas novājina aizkuņģa dziedzeri un liesu, bremzē to darbību. Mitrajiem ēdieniem, piemēram, pieskaitāmi mūsu tradicionālie piena produkti, jogurti, kas vienlaikus pieder vēsajam vai aukstajam tipam, sieri, banāni. Tie palielina iekšējo mitrumu un vēsumu.
Pamatgaršas
Ir piecas pamatgaršas: sāļa, salda, asa, rūgta un skāba. Ķīniešu medicīna uzskata, ka katra garša pamatā ietekmē konkrētu meridiānu. Sāļā garša vairāk iedarbojas uz nieru meridiānu, saldā – uz aizkuņģa un kuņģa meridiānu, asā – uz resnās zarnas un plaušu meridiānu, rūgtā – uz sirds meridiānu, bet skābā – uz aknu un žultspūšļa meridiānu.
Jāpanāk līdzsvars
«Gatavojot ēdienus, ir liela māksla panākt, lai visi šie faktori būtu līdzsvarā,» saka D. Misiņa. «Ķīniešu medicīnas pamatfilozofija ir vērsta uz to, ka organismā nedrīkst pieļaut disbalansu, kas noved pie slimībām. Ķīniešu uztura tradīcijas ir veidojušās tikpat sen kā visa ķīniešu medicīna, 4000–2000 gadu pirms mūsu ēras. Protams, kopš tiem laikiem stipri mainījusies produktu audzēšanas un apstrādes tehnoloģija, tomēr tradicionālie uztura pamatprincipi joprojām tiek ievēroti. Ķīnieši raugās, lai ēdienkartē būtu mazliet no vēsajiem, no siltajiem un neitrālajiem produktiem. Ir ēdināšanas iestādes, kur, ņemot vērā cilvēka tipu un veselības problēmas, viņam izvēlas speciālus piemērotus ēdienus. Pārsvarā ieteicams lietot vietējos produktus. Tiek ievērota arī sezonalitāte – ziemā ēd siltāka tipa ēdienus un arī temperatūra ir augstāka. Ziemā ēdienam jābūt siltākam un biezākam, ļoti labas ir, piemēram, mūsu tradicionālās auzu vai miežu putras. Ķīniešiem tās ir tradicionālās kondžī siltās putras, kas līdzinās šķidrai rīsu tumei. Viņi arī uzskata, ka pagatavotais ēdiens jāapēd uzreiz, jo atdzesēts un arī sildīts tas zaudē savu vērtību. Ziemā pastiprināta uzmanība jāpievērš nieru darbībai un šķidruma lietošanai, ieteicams ēst pākšaugus, vairāk var atļauties sālītus un marinētus produktus, jāēd arī dārzeņi, kurus var padarīt siltākus temperatūras ziņā. Ženšeņu, kas ir karstā tipa produkts, ķīnieši profilaksei lieto tikai ziemā, turklāt tas nav domāts cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu. Vērtīgas ir karstvīna garšvielas, kas pārsvarā pieskaitāmas karstā tipa produktiem, tās uzlabo asinsriti, piešķir jan enerģiju. Mūsu apstākļos nepārspējama garšviela ir ķiploks, noder arī kanēlis un kardamons – no tiem baidās infekcijas.»
Svētku maltīte
«Ķīniešu Jaunā gada svētku galdā jābūt zivij, vistai – vēlams, veselai. Zivi tvaicē ar dažādām garšvielām, piemēram, koriandru, ķiploku. Lielākā delikatese ir zivs vaigu gaļa, ko pasniedz īpašam ciemiņam vai vecākajam ģimenes loceklim,» stāsta ārste. «Ir arī daudz dārzeņu salātu, tajā skaitā zaļo zirnīšu lapas un citi zaļie lapu salāti, kurus cep vokpannā – tā šie vēsie produkti tiek padarīti neitrāli vai silti. Populāras ir rīsu vai kviešu nūdeles, ko gatavo mājās. Tiek pasniegti arī pelmenīši, bieži – ar dārzeņu pildījumu, arī rīsu un kāļu kūka. Neatņemama maltītes sastāvdaļa ir tēja, kas palīdz gremošanai, bet kuru tomēr nevajadzētu lietot par daudz. Zaļā tēja ir vēsais produkts, melnā tēja un kafija – karstie, bet oolong tēja pieskaitāma siltajiem. Saldie ēdieni ir gatavoti uz rīsu vai augļu bāzes un mūsu izpratnē nemaz nav saldi. Ķīnieši izcili gatavo otros ēdienus, kuros kombinē rīsus ar dārzeņiem, gaļu, zivīm, bruņrupuču gaļu u. c. Alkohola lietošanā, tāpat kā ēšanā, tiek ievērota mērenība.
Mūsu valsts iedzīvotājiem mērenība svētku laikā diemžēl nav raksturīga. Gada nogalē daudzi atļaujas gastronomiskās pārmērības, un ir klāt kilogrami un pašpārmetumi. Zūd tādas tradīcijas kā iešana ķekatās vai pirmssvētku gavēnis, kas sagatavo cilvēku svētkiem gan garīgi, gan fiziski. Paliek ēšanas pārmērības, zirņi ar speķi, salāti ar majonēzi un krējumu, treknas desiņas, kāposti, cepeši un saldi mīklas izstrādājumi, kūkas, konfektes. Uzturs ir nobīdīts uz karstuma un mitruma pusi. Ja mēs vairāk ēstu apelsīnus, mandarīnus, banānus, bumbierus, svaigu dārzeņu salātus, tas palīdzētu līdzsvaru atjaunot. Ja zināms, ka svētkos būs ēšanas pārmērības, var attiecīgi sagatavoties arī pirms svētkiem, uzturā lietojot vairāk svaigu dārzeņu un lapu salātu.»
Padoms katram savs
Ja svētkos ēsts par traku, ir vērts godīgi sarakstīt visu apēsto uz papīra, lai vajadzības gadījumā to varētu analizēt kopā ar ārstu. Kad cilvēks vēršas pie ķīniešu medicīnas ārsta, lai atbrīvotos no liekajiem kilogramiem, viņš vispirms tiek diagnosticēts, lai noskaidrotu, kurā meridiānā ir bojājums, un izvērtētu, kā atjaunot līdzsvaru. Uztura ieteikumi tiek kombinēti ar citām ķīniešu medicīnas metodēm, piemēram, adatu terapiju, ķīniešu tradicionālajiem augu valsts preparātiem. Un katram cilvēkam ķīniešu medicīna, tāpat kā klasiskā Rietumu medicīna, iesaka arī ikdienā rūpīgāk sekot savam uzturam.