Šampinjoni, ko savu reizi gatavojam maltītei, ir ne vien garšīgs un aromātisks, bet arī sātīgs produkts.
Tos var ēst visdažādākajos veidos – svaigus, ceptus, vārītus vai kaltētus. Svaigi šampinjoni ir balti, bet, kad tie kļūst brūngani, zaudē savas garšas īpašības. Liela priekšrocība, ka tos kultivē mākslīgos apstākļos, tāpēc veikalu plauktos sēnes ir nopērkamas augu gadu. Šampinjonos ir olbaltumvielas, pavisam maz tauku un ogļhidrāti, kas viegli asimilējas cilvēka organismā. Īpaša nozīme ir taukiem, lecitīnam, kas atrodas sēnēs. Tajos ir D, E, PP, B grupas vitamīni. Vienā šampinjonā ir 15 kilokalorijas. Tā kā šampinjonos ir zems nātrija daudzums, tad tie ir lielisks diētas bez sāls komponents. Šampinjonos nav cukura, tāpēc tos bez problēmām uzturā var lietot diabētiķi. Pēc vērtības sēnes var pielīdzināt labi izceptai maizei, augļiem un dārzeņiem. Pēc ķīmiskā sastāva sēnes nedaudz atšķiras no cietiem augu valsts produktiem – tajās nav cietes. Šampinjonos ir daudz minerālvielu – magnijs, kālijs, fosfors, dzelzs, cinks, kurš mobilizē imūnsistēmu.
Eksperta viedoklis
Andis Brēmanis, dietologs
– Sēnes ir vērtīgas, tajās ir olbaltumvielas, minerālvielas, bet praktiski nav tauku, tāpēc svarīgākais – kā tās tiek sagatavotas. Ja ņem puspaciņu sviesta un tajā sacep sēnes, tad tas būs sātīgs ēdiens tiem, kas strādā fizisku darbu, bet pārējiem – ne. Šampinjonus var izmantot arī svaigus, salātos, sautējumos, zupā. Protams, šampinjonus var cept uz pannas, jo mūsdienās ir kvalitatīvas pannas, kurām vajadzīgs simbolisks tauku daudzums, sēnes sasutinās un veidojas suliņa. Nevajadzētu aizrauties ar lielu daudzumu marinētu šampinjonu, jo tiem ir pievienots sāls. Vislabāk tos izmantot kā piedevu.
NODERĪGI!
Svaigas sēnes nevajag ilgi glabāt, jo tajās veidojas holīns – cilvēka organismam kaitīga viela.
Sēnes nevajag ilgi mazgāt, jo tajās ir daudz ūdens. Vislabāk sēnes ir nomazgāt sietā zem tekoša ūdens un ļaut tam notecēt.
Sēnes nevajag vārīt uz pārāk lielas vai pārāk mazas uguns, jo tad tās kļūst cietas vai sačākstējušas, to garša pasliktinās. Sēnes jāvāra uz vidējas uguns. Smalki sagrieztas sēnes ir gatavas pēc 10 līdz 15 minūtēm, bet lielas – 20 līdz 25 minūtēm.
Kaltētas sēnes vairākas reizes nomazgā siltā ūdenī un iemērc aukstā ūdenī uz 2 līdz 4 stundām. Pēc tam tās vāra 40 līdz 60 minūtes bez sāls tajā pašā ūdenī, kurā tās tika mērcētas. Ja tiek izmantotas sālītas un marinētas sēnes, tad tās izņem no sāls šķīduma. Sāls un etiķa garšu var noņemt, ja tās nomazgā.
Sēņu ēdieniem nepievieno asas garšvielas, lai nepazustu sēņu patīkamā garša. Šā iemesla dēļ tās nav ieteicams sālīt. Sēņu ēdieniem var pievienot dārzeņus, sīpolus, dilles, pētersīļus, ābolu.
Svaigas sēnes ēdienam pievieno gatavošanas procesā vai tā beigās pēc iepriekšējas novārīšanas, konservētas – pēc šķidruma noliešanas un uzsildīšanas.