Ikrus uzskata par tradicionālu un pierastu delikatesi, kuru kvalitāte atkarīga no zvejas apstākļiem, pagatavošanas, glabāšanas un transportēšanas.
Smalka uzkoda, kas ne vien izcili izskatās, bet tāpat arī garšo, tāpēc vairāk iederas svinībās vai īpašās ēdienreizēs. Ikrus iedala melnajos, kurus iegūst no storu dzimtas zivīm, un sarkanajos ikros. Visvērtīgākie melnie ikri ir storu dzimtas zivij belugai, tie ir vislielākie, vismaigākie un, protams, visdārgākie. Ikriem ir raksturīga ne vien laba garša, bet tie satur vērtīgās olbaltumvielas, taukus un vitamīnus – A, D, B un PP grupas. Melnos ikrus iesaka ēst, mēli piespiežot pie augšējā dobuma, – tad vislabāk var izjust to garšu. 100 g ikru satur 2800 kilokaloriju, 28,5 procentus olbaltumvielu, 16 procentus tauku, 1,5 procentus cukura, 3 procentus minerālsāļu, 75 procentus lecitīna un 51 procentu ūdens. Dažādu zivju ikri atšķiras pēc krāsas, izmēra un garšas īpašībām, īpaši ar rūgtumu. Nenobrieduši ikri ir pārāk trekni un cieti, bet pārgatavojušies – sīksti un mīksti. Parasti ikrus pasniedz uz baltmaizes ar sviestu. Restorānos tos pasniedz dažādi, un tas ir svarīgi, kā tiek servēti ikri, jo tie nedrīkst saskarties ar metālu. Eiropas restorānos ikrus pasniedz īpašos perlamutra vai kristāla traukos, ikru traukā uz ledus un ēd ar speciālām karotītēm.
Andis BRĒMANIS, dietologs
– Ikri ir vērtīgs produkts no tāda viedokļa, ka ir līdzīgi kā ola, no kā sākas zivs attīstība. Ikros ir koncentrētas dažādas vielas, kas nodrošina jauna organisma attīstību, tāpēc sastāvā ir gan vērtīgas olbaltumvielas, gan taukvielas un dažādi vitamīni. Var teikt, ka ikri ir barības vielu koncentrāts. Problēma ir tā, ka pie mums tie ir nopērkami konservētā veidā, tas nozīmē, ka tajos ir daudz sāls. Tāpēc šādu sāļu produktu jācenšas nepārēsties, kombinēt ar citiem produktiem, bet ik pa reizei var atļauties. Var jau ēst ne tikai laša, bet arī reņģu ikrus. Melnajiem ikriem ir piešķirts delikateses statuss, tāpēc tie ir dārgi. Ja ceļojuma laikā izdodas nobaudīt izzvejotu lasi ar ikriem vēderā, tad jau tos var baudīt ne tikai vienu karoti.
JĀIEVĒRO!
• Ikri mājas apstākļos saglabā savas vērtīgās īpašības ne ilgāk kā nedēļu, kad kārbiņa ir atvērta, un tie tiek uzglabāti ledusskapī.
• Ikrus nedrīkst glabāt saldējamā kamerā, jo pēc atsaldēšanas tie pārvēršas šķidrā masā.
RECEPTES
Sviestmaizes ar sarkanajiem ikriem
Sastāvdaļas: baltmaize, kārbiņa sarkano ikru, kārbiņa olīvu bez kauliņiem, citrons, zaļumi, augu eļļa, zobu bakstāmie.
Pagatavošana: sagriež maizi, uzsmērē sviestu un vienmērīgā slānī klāj ikrus. Pārkaisa ar sasmalcinātiem zaļumiem. Sagriež citronu. Izdur kociņu caur vienu citrona šķēles malu, tad olīvu un caur otru citrona malu, veidojot buru uz sviestmaizes.
Kalmāru un krabju nūjiņu salāti
Sastāvdaļas: 300 g kalmāru, 150 g krabju gaļas, 150 g kāpostu, 2 vārītas olas, 2 ēdamkarotes sarkano ikru, 4 ēdamkarotes majonēzes, salātlapas, sāls.
Pagatavošana: izvāra kalmārus, sagriež tos salmiņos. Sasmalcina krabju gaļu. Smalki sarīvē kāpostus. Pievieno sāli, labi samaisa un pievieno majonēzi. Salāti būs maigāki, ja tiem pievienos krējumu, bet tas –pēc izvēles. Notīra olas, pārgriež uz pusēm, un katru pusīti piepilda ar sarkanajiem ikriem. Liek salātus traukā, kas izklāts ar salātlapām, un virsū – olu pusītes ar ikriem.